Lūdzu, paldies, uz redzēšanos

Katrai no mums ir savi priekšstati par to, kā mazajam iemācīt pieklājīgi uzvesties, un grūti būtu atrast tādus vecākus, kas ar šo problēmu nebūtu saskārušies. Tad kāpēc ļoti bieži šie centieni noved pie pretēja rezultāta?

Katru reizi mēs cenšamies mazo pamācīt: „ Pasaki paldies!”, “Sasveicinies ar tanti!”, “Tūlīt atvainojies!” u.tml.”. Arvien biežāk mūsu balss tonis kļūst uzstājīgāks un pavēlošāks, cerot, ka mūsu piezīmes tiks saklausītas, radot pēkšņu pozitīvu efektu. Tomēr bieži pozitīvie rezultāti izpaliek. Atbilde nav tālu jāmeklē, un tā ir gaužām vienkārša. Gluži tāpat, kā citās lietās, kas saistās ar mūsu mazuļa audzināšanu, arī šeit ir jāatceras viena universāla patiesība. Daudz iedarbīgāks par vārdiem ir mūsu personīgais piemērs. Mēs, vecāki, esam mazuļa pirmais un nozīmīgākais paraugs, no kura, ņemot piemēru, mazais veido savas attiecības ar apkārtējo pasauli.

Ja vēlies mazajam iemācīt vienmēr pozitīvi atbildēt uz viņam adresētajiem uzmanības apliecinājumiem, pieklājības vārdiņiem viņa vārdu krājumā jāparādās pēc iespējas agrākā vecumā. Pat, ja mazais vēl nerunā, vēršoties pie viņa, izmanto lūdzu, bet, beidzot sarunu – paldies.

Izmanto jebkuru iemeslu vai notikumu, lai ģimenē jūs viens otru paslavētu un veltītu viens otram labus vārdus.

Centies neaprunāt bērna klātbūtnē citus cilvēkus, it sevišķi, ja tavs vērtējums nav visai pozitīvs.

Pēc iespējas biežāk pasaki savam mazulim paldies pat tad, ja šie darbiņi nav sevišķi nozīmīgi, piemēram, viņš ir bijis paklausīgs un pacietīgs, kad stāvējāt garā rindā, vai izturējies pieklājīgi, runājot ar kaimiņieni.

Nekautrējies mazuļa priekšā atzīt savas kļūdas, bet dari to viegli – bez lieka dramatisma. Ja mazais nekad nebūs dzirdējis sev adresētu atvainošanos, viņam būs daudz grūtāk saprast šī jēdziena jēgu un nozīmi.

Neaizmirsti paslavēt savu mazo par to, ka viņš bijis pieklājīgs un centies ievērot viņam mācītos noteikumus.

Saistītie raksti

2 komentāri
  1. Atceros, ka mani kaitināja mūžīgās frāzes – kas bija jāsaka? utt. Un vēl tagad kaitina labā maniere – novēlēt visiem ēdošajiem labu apetīti. Un man obligāti jāsaka paldies. Tā vien gribas atcirst – kas tev par daļu gar manu apetīti 😀

  2. Man par pārspīlētu labo audzināšanu ir anekdote iz dzīves. Kāda māte savu bērnu ar pieklājības dresēšanu nodzina tik tālu, ka reiz, kad bērns bij dabūjis no kāda cienastā ābolu, pēc mātes pamudinājuma – nu?! kas bija jāsaka?! – pēc īsas pauzes izspēra: Labdien, ābolīt!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.