Piedodiet, es NEMĪLU bērnus. Intervija ar kādu vīrieti

Saruna ar vīrieti, pietiekami nobriedušu personību, kurš skaidri zina, ka bērnus viņam nevajag. Ar to jārēķinās arī viņa otrajai pusītei.

Lielākajai daļai ļaužu dzīves piepildījums ir ģimene – pietiekamus ienākumus nesošs darbs, miteklis, sieva un, protams, bērni. Taču cilvēki ir dažādi, un nav gluži tā, ka bez bērniem nav pilnvērtīgas dzīves. Ir. Un arī piepildīta, turklāt rūpju daudz mazāk, bet laika sev –  vairāk.

Šī saruna ir bez komentāriem par dzīvi un apelēšanas pie dažāda veida atbildības, drosmes vai pie tik ierastā: „A, bet paskaties apkārt, citi ta’…”

Stāsta radošs inteliģents pēc 30:
– Jā, man ir viens bērns, un tajā pašā laikā man tieši viena bērna bija par daudz. Protams, saprotu arī to, ka tikai šobrīd bez bērna dzīvot ir vieglāk un ka pēc 60 gadu vecuma varētu nožēlot, ka man bērnu nav un arī  nav, kas to ūdens krūzi pasniedz. Es to ļoti labi saprotu. Bet šobrīd par to nedomāju, jo līdz tam vēl ilgi jādzīvo.

Laikā, kad mums piedzima bērns, es mājas sāku uztvert kā otru darbu, nevis kā prieka avotu pēc darbdienas, un tas bija apgrūtinoši gan man, gan manai otrai pusītei. Mūsu attiecības bija ideālas gadus piecus, kamēr vien nepiedzima mazais – to es izturēju vēl divarpus gadus. Tad man tā visa bija vairāk nekā gana, jo zuda ticība, ka vispār kaut kas labs var iznākt no šā bērna un no mūsu sākumā skaistajām attiecībām. Protams, par izveidojušos situāciju nebiju atbildīgs viens, abos bija vaina. Rezultāts? Es izvēlējos aiziet un dzīvot viens, jo bērna klātbūtnē es jutos slikti, viņš traucēja man dzīvot, traucēja visam, ko darīju līdz šim.

Esmu priecīgs, ka viņa ātri atrada sev cilvēku, kurš gribēja būt tēvs šim bērnam, tagad viņiem pašiem jau ir arī savs bērns. Līdz ar to es domāju, ka viss beidzies labi un es, aiziedams no viņiem, rīkojos pareizi. Es viņus nesatieku, tagad mums katram ir sava dzīve. Tā tiešām ir labāk, jo nav jāmokās ne man, ne maniem līdzcilvēkiem.

Šobrīd es dzīvoju viens un nedomāju itin neko mainīt. Melot, ka mīlu bērnu, kuru patiesībā nemīlu, es netaisos. Tas taču ir fakts, ka bērniem tāds tēvs, kuram sīkaļas neinteresē, nav vajadzīgs.

Apstākļi un apsvērumi, kādēļ es negribu bērnu, arī nav mainījušies.

Manuprāt, lai bērnus gribētu, ir jābūt apziņai, ka būs iespēja viņiem veltīt pietiekami daudz laika, lai nodotu viņiem kādu daļu no sevis. Es to nevaru, mans darbs beidzas vēlu vakaros, turklāt darba kļūst arvien vairāk. Šo laiku realitāte ir tāda, ka vecāki no darba nāk mājās tikai ap pulksten astoņiem, un nosacījums par sevis veltīšanu bērniem attiecīgi neizpildās.

Par bērniem kā tādiem man nav nekādas intereses, jo vairāk par tiem, kuri ir zīdaiņa vecumā. Ja ar bērnu var parunāt, man nekādu iebildumu pret tā klātbūtni nav. Taču nav arī sevišķas pieķeršanās un intereses. Nekad neesmu sapratis, ko cilvēki saskata pirmajā zobā, vēl jo vairāk – pirmajos bērna soļos. Ar to taču beidzas brīdis, kad bērnu var atrast tajā pašā vietā, kurā viņš tika nolikts. Gadījumā, kad pietiek citu problēmu, tas ir pat nelāgi.

Man vienam pieder visa Vakareiropa. Man ir mocis un mikrovilņu krāsniņa, es pērku picas, sildu mikrenē un braukājos ar moci. Un ir tā, kā smejies, atbrauc pie manis no štatiem Spīrsa, lai tikai dzirdētu manu balsi, bet man viņai jāatsaka: „Britnij, ej prom, man šodien nav laika!” Attiecības man tagad ir dažādas, es tām vienkārši ļaujos. Nav man kaut kādu sapņu par ideālu kopābūšanu – kādēļ gan jāizstrādā kāds īpašs modelis, ja dzīvē var gadīties savādāk un labāk?

38 komentāri
  1. Loti drosmigs raksts, es pat teiktu provokativs. Tacu cilveki ir dazadi un tiesam ir labi, ka berna mamma ir atradusi kadu citu ar ko kopa audzinat so divgadnieku!

  2. Zini? Visu cieņu. Par drosmi stāties pretī vāvuļojošiem stereotipiem 🙂 Un vispār mans speķa pīrādziņš viņam par pēdējo teikumu sarunā!!! Par to, ka var gadīties savādāk un labāk, nekā plānojam.. Johaidī!

  3. Ļoti labi, ka šis čalis apzinās, ko grib un ko negrib. Ir čupa ar tādiem, kas to nemaz vēl nezina, un tad tās mammītes ar tiem tētuku negribētajiem bērniem “pašas ir vainīgas”, jo džeks sākumā nav zinājis, ka bērni nav forši. Bet šitam nav, ko pārmest. Izņemot to, ka vienu bērnu tomēr pasaulē palaida.

  4. o, johaidī! Liekas, ka šitais par mani uzrastīts. Jums vajadzētu vairāk sakarīgi domājošu veču intervēt. Var jau arī kādu, kas par bērniem sajūsmā un pašlaik piestrādā pie sestās atvases, tikai interesanti dzirdēt pamatojumu.

  5. Drošvien ka viens no iemesliem, kapēc daudzi čaļi grib bernus – ir visnotaļ dīvainā iecere ar viņu palīdzību realizet savus nepiepilditos sapņus. Spelejis džeks futeni, par dzeršanu izmet no komandas, bet ai kaa taa futene patīk. O! piedzims dēls būs futbolists (gēni kā nekā) piedzimst, saperkas mazajam manchester united futbolkas un dzenā raudošu sīko uz treniņiem. Bet puikam patik šūt un rakstīt dzeju – nu tad fāteris izdzen no mājā nekam nederīgo mīksto

  6. Interesanti, ja tā būtu SIEVIETE, kas pēkšņi visai sabiedrībai atklātos, ka bērnu nemīl, lapbprāt nokratās no viņa un turpina dzīvot sev par prieku?…Vai būtu tādi paši drosmes un sakarīguma apliecinājumi? Kaut kur ir nojausma, ka sievietei piešūtu bezatbildību un ieteiktu sterilizēties.

  7. Baigi pazīmējās- Piedodiet, es nemīlu bērnus; Man ir mocis; Atšuju Britniju:D… Nothing special. Ir arī sievietes, kas zina, ka nevēlas bērnus un labāk tirgo jahtas!:P

  8. mana draudzene ar vīru jau 3 gadus cenšas tikt pie bērniņa. šeit viens spermas donors braukā ar moci pa pasauli un deklarē ka bērni viņam neesot vajadzīgi. Egoisma augstākais kalngals – ceram ka Dievs nav mazais bērns un saliks visu savās vietās

  9. Šādus vīriešus es saucu par brīvajiem prēriju mustangiem… 🙂
    Bet pa lielam ar to pēcnācēju radīšanu ir pavisam vienkārši – vai nu tā sajūta ir vai tās nav. Tik vien. Un, ja sajūtas nav, tad nav, ko “čakarēties” un bojāt dzīvi sev un citiem. Arī arguments, ka cits pie bērna netiek, bet šeit, redz, staigājoša spermas banka, īsti nemotivē. Bērns – tā tomēr nav joka lieta, tā ir atbildība…

    P.S. Teksts par moci, picu un mikroviļņu krāsni baigi “paņēma” uz emocijām :)) Eh, the world ir mine… 🙂

  10. Jā, man arī nepatīk bērni, nesaprotu, ko var saskatīt pirmajā zobā u.tt., un tieši tāpēc s viņus neuztaisu un nepametu. Tas man šķiet tikpat pretīgi kā paņemt sunīti un pēc laiciņa izmest uz ielas. Es nevienu nenosodu, tikai izsaku savu viedokli.

  11. Pilnigi piekritu ka ir tadi virieši, kuriem berni neinterese un neinteresees, bet sievietes, kas saka, ka vinjam tas pilnigi neinterese vai nu liekuļo vai vienkārši vēl nesaprot ko runā. Cik tādas ir redzetas, kas iet pa pasauli paceltu galvu un stāsta, ka bernu viņām nebūšot, bet tad … uzrodas kāds vīrišķis, kas ir īpašs, savādāks kā citi, tad arī atskrien mazais. No sākuma šī neatkarīgā sevi mierina ar domu, ka viņi būs savādāki vecāki – īpaši. ne tādi kā pārējie mietpilsoņi. Bet paiet laiks un viņa pat nepamana ka palikusi par mammu, mīļu gādīgu bet … gluži tādu pašu kā citas. Tad priecājas gan par pirmo zobu, gan par to ka sīkais pirmais no draudzeņu bērnu kompānijas sācis sēdēt uz podiņa. Tas viss par to, ka nekur jūs nepaslēpsietes no iedzimtā intstinkta – kļūt par māti. vienas tam pakļaujas, citas nē -bet pēc tam raud spilvenā un nožēlo. Un domāju ka man ir taisnība, Skorpiona.

  12. Nu es domāju, ka tas vienkārši ir dzīvesstils – tāda pat izvēle, kādu izdarām izvēloties, kur dzīvojam, pilsētā vai laukos, utt. Ir kam dzīvestils ir ģimene, ir kam tas neinteresē. Tas protams, ja tas bērns negadās nejauši. Bet par to priecāšanos par pirmo zobu vai pirmo vārdiņu – nu, nu – nedomāju gan ka kāda sieviete attiecībā pret savu bērnu tam nepievērstu uzmanību un nepriecātos. un vispār – ka savs bērns varētu nebūt mīļš. Tas nu gan tad ir sick.

  13. es piekrītu, ka tas ir labi, ka cilvēks zin ko grib, bet man rodas tikai viens jautājums – pirms viņš uztaisīja draudzenei bērnu un pameta vēlāk viņu, viņš vēl nebija izsecinājis, ka negrib bērnus???

  14. Es teiktu – ļoti labi, ka ir arī šitādi ekemplāri. nu labi, viņš nezināja, ka viņam nepatīk bērni, konstatēja pēc sīkā piedzimšanas, bet viss taču izvērtās laimīgi. Forši, ka ir tādi, kas var arī neko negribēt, kas nezvanīsies vai nelūgs pārvākties pēc kāda laika dzīvot kopā vai nestresos, ka man ir divi vīriešu kārtas draugi, ar kuriem man arī dažreiz patīk satikties un iedzert alu vai ko citu. Tāds īzī pīzī variants.

  15. Jācer, ka šitā radošā personība ir nosējusi sēklvadus un šim negadīsies vēl kādu reizi netīšām pavairoties. Bet nu lops paliek lops, par nepavairošanos jādomā pirms un nevis pēc kniebšanās.

  16. esmu gandriz 30 gadus jauna skaista, pievilciiga dieviete un KAADA VELNA PEEC man vajag majaas breekuli kam kakas jamazgaa ik pec stundas???es to absoluti negribu!!! taa NAV liekuloshana un es zinu skaidri, ka bernus NE GRI BU! Mans puisis ar to ir samierinajies, bet vinam esmu darijusi zinaamu – vinsh ir briivs cilveks, kuru cinu un ja vinsh velas radiit bernus, ir briivs iet un meklet sievieti, kas to veelas! Elementaari un briivi mums abiem. Un kopa esam 6 gadus taa – ilgaak, nekaa ja butu jau apprecejushies un berni.. prieksh kam man maajas ruupes, ja esmu dieviete un man ir skaista dziive ari bez berniem? Ja mans piepildijums dziivee ir gleznot, nevis mazgaat kakas un gaidiit pirmo zobu vai runaat pamperu liimenii.. nu lai to dara taas sievietes, kuraam tas IR aicinajums.. tachu man paliek no taa pretiigi un KAM gan ir tiesiibas mani nosodiit KO? Svetdienaas es sev piemeram uztaisu aromatisku kafinu un riitu pavadu smarzhiigaa balata guljamistabaa mieriigi un ar baudu.. iesleedzu savu audioaparatuuru, kuru man nav jabaidaas, ka berns salauziis, izbaudu forshu trance un kad iz uzkaariens, saaicinu pilnu maju ar draugiem, kas ar baudu pavada laiku kopaa ar mani sheit.. mans ledusskapis ir vinju riciibaa un ja gribam, spontaani varam lidot uz kalniem sleepot, nedomajot KUR nogruust siiko… bet naktis pavadiit ballejoties lidz rita gaismai un nestresot, KAA mans BEEERNS tur maajaas… nu, isak sakot – nepatiik noraizeejushaas memes teels, nu nekad nepatiks.. esmu dieviete un ari vecumaa buushu dieviete, jo interesantas sievietes nenoveco.

  17. Nee, man vel IR daudz ko teikt shajaa sakaraa, nemaz nevaru taa apstaaties, saakusi rakstiit.. vel kas – esmu ieverojusi daudz sakritiibu, luuk dazhas uzskaitiishu –
    visas manas draudzenes, un masicas, kuras IR mammas jau – netur maajaas seksiigu apakshvelju un arii nevalkaa taadu.
    Visas aizmirsushas sakopt savus matus un uzvesties saviem gadiem atbilstoshi (kaut kads trends visaam paradijies uzvesties kaa 50 gadiigaam noraizejushamies mammaam, kuraam jau klimakss.. )
    Nevienu minuuti neatstaajas no saviem breekuljiem un ar vinjaam praktiski NAV par ko parunaat
    Nepavedina savu viiru (savu viirieti) un nesajuut sevii Sievieti – kas iekaaro virieti. Visas RUUPEEJAS par breekuli, kas njeemis un NOZADZIS visu vinju briivo laiku un – izskataas, arii veselo sapraatu..
    Neiet vairs izklaideeties
    Aizmirst, ka vinjaam reiz bija fantastiski draugi – tik LOTI iefokuseejushaas uz BEEEEEERNA vajadziibaam..
    Glorificee BERNA vajadziibas pirms visaam parejaam (nu, protams, saprotamu iemeslu delj – berns ir riciibas nespejiigs pirmos gadus) tachu dazhaam tas jau ir parverties par MAANIJU parakajaa pakaapee lidz kmer bernam paliek 60 gadi…
    Nav vairs interesantas sarunu biedrenes, jo temas vienmer tiek aizvirziitas atpakalj pie BEERNA..
    Kautreejas nepieklaajiigi runaat par iirieshiem un skjiet, visas palikushas kaut kaadas Sveetaas (kaut gan pagaatnee bija iistas velnenes  )
    Uzdzen svaru un nost vairs nedzen.
    Saak uztraukties un suudzaas, ka pashas viirs skataas citaa virzienaa un skaistuleem, BET PASHAS neuzpuceejas un neiesmarzhojas savam virietim par prieku..
    Nebrauc pie draugiem (BEERNS tachu..)
    Nesakarto savus zobus, frizuuras un kurpes – nesaa vecas eertas botes..
    Brauc “uz laukiem” labaak, nekaa kopaa ar draugiem trakuliigaa laivu braucienaa
    Vinju biezhaakaa un vieniigaa atruna ir “Beerns..”

    Taa turpinatu visu vakaru, tachu rodas jautajums – vai tas Berns bija taa verts??? Domaju, ka Sievietei ir japagaida, kad vinjai ir ap 38 un tikai TAD dzemdet bernu – praats nobriedis, vajadziibas apmierinaatas un PATI SEVI ir nodroshinajusi, nevis uzkaarusi sevi viiram kaklaa un valjaa nelaizhas jo finansiaali izdeviigi un “beernu delj..” paliek kopaa.. nu A B S U R D S.. ko tad gadaat bernus, ko steigties, ja visa jauniiba tiek pavadiita pie ratinjiem un piekakaatiem pamperiem ka guljamistabaa vairs nav vietas seksam, bet tikai bernu gultinjai..

  18. Bravo! Es atbalstu Donatellas viedokli, tas ir konkrēts, normāls viedoklis. Piekrītu par mammām, kuras nolaidušās, jo arī es esmu tāda mamma. Un, goda vārds – nu tu nolaidies, gribot negribot, bērns tomēr ir prioritāte. Es nepaspēju aiziet uz sporta zāli, jo bērns no rīta jāved uz dārziņu, vakarā jāizņem, bet pēc tam viņam bail vienam pašam, kad ārā tumšs, palikt mājās. Ja sīcim vajadzēs apģērbu, citas lietas, apmaksāt pulciņu, tad es ziedošos, sev nepirkšu neko vai stipri mazāk. Es nežēlojos, jo neviens mani bērnu laist pasaulē nespieda, es vienkārši secinu. Protams, savu bērnu mīlu un tas man ir svarīgākais uz pasaules, bet, tik un tā, kad bērns slimo, man ir kauns un neērti, ka netieku uz darbu, ka nevaru visu paspēt. Sievietes, kurām nav bērnu, to visu vēl nezina un par šadām lietām nedomā. Viņām liekas, ka ar bērna piedzimšanu dzīvē notiks brīnums, ka viņas šādi kļūs īpašas. Es tiešām apbrīnoju tās, kuras to zina, bet sēž un spriedelē par bērnu gadu starpību – kad jālaiž pasaulē nākamais, vai gadu starpība nav pārāk liela. Pārāk liela kam? Jūs plānojat, lai bērni viens ar otru spēlējas vai viens otru auklē, lai pašām mazāk darba. Bet bērni nav rotaļlietas. Es šajos laikos nemaz neuzdrošinos par otru bērnu domāt, un priekš kam? Ko vispār nozīmē gribēt tik un tik bērnus. Kam gribēt? Es tagad beidzot esmu atsākusi sev svētdienas rītos taisīt kafiju, sēdēt ar žurnālu veselas trīs stundas, atsākusi ar draudzenēm ballēties, atradusi darbu, kas man ļoti patīk. Es vēl esmu jauna, tāpēc gribu pēc iespējas ilgāk savu jaunību izbaudīt, saglabāt dzīvesprieku, un man tas saistās ar brīvību. Es jau tagad bieži esmu nikna, nīgra, ja sīcis man neļauj kaut ko darīt, atpūsties, bet es saprotu, ka bērns nekur nav vainīgs un cenšos savaldīties. Ko es gribēju teikt- esmu redzējusi daudz nīgru vecāku ar vienu brēkulīti ratos, ar otru pie rokas. Viņi ar neapmierinātu sejas izteiksmi uzbļauj vienam, iedunkā otru, jo šis grib kārtējo čupa čupsu vai vēl sazin ko. Vēl daži mūžīgi burkšķ, ka ceļot ar bērniem ir sarēžgīti, dārgi utt. Nu bet neceļojiet ar bērniem, atpūtieties divatā, kas tā par atpūtu, ja nemitīgi jāpieskata bērni. Un ja jūs čīkstat, esat neapmierināti, nu kam jums bērni???? Taupiet naudu un nervus, neražojiet! Bet cilvēka vairošanās instinkts laikam ir tik liels, ka jo vairāk – jo labāk. Tas tiešām laikam ir instinkts, jo citādāk to izskaidrot nevar. Man liekas, tas ir absurds. Jo, ja jūs neesat laimīgi, smaidīgi, dzīvespriecīgi vecāki, nevis nošļukuši un norūpējušies bezdarbnieki ar mūžīgām naudas problēmām, tad bērni, manuprāt, ir bezatbildība. Jo kāds gan izaugs tavs sīcis? Tāds pats nelaimes čupa vai burkšķis kā tu.

  19. jaa, es piedzimu kaadam, protams – un manai mammai bija 38 gadi – vinja bija ekselenta mamma! zhel, ka tik atri aizsaulee aizgajusi, bet vienalga – es uzskatu, ka vinja riikojusies bija vispareizaak un taapat dariishu arii es, kad bus mana veeleeshanaas laist bernu pasaulee (JA taada vispar bus..) bet patreiz man vel 11 gadi lidz tam laikam ir – man patreiz ir 27 un es zinu, ka man vel tik daudz kas jaizbauda, iekams vispaar sakshu veleties bernu.. apzinos, ka tas nav prieksh manis un apzinos, ka iespejams, negribeshu bernu ari pec 11 gadiem,. jo vienkarshi neesmu maatishkjais tips..

  20. ZaZane – jaa, ir gan atshkjiriiba, tachu ne parak liela – tiiri matematiska formula – Neveleshanaas = Nemileshana..

  21. Ja jau 20-30 g. jaunas mammas ir sagurušas (pēc dinetellas) no bērnu audzināšnas, vai tad 38 gados spēka kļūs vairāk? Ap šo vecumu sievietēm jau mēdz problēmātiski ieņemt un iznēsāt veselus bērnus (visas iet caur Ģenētikas centra nepatīkamām procedūrām)…Dauzīties ar bērnu un bumbu pa pļavu arī diez vai gribēsies…Uz izlaidumu bērnam nāks līdzi mamma ap 60 (labi, ja vēl būz dzīva)…Un tajā pašā laikā 20-30 gados dzemdējušas ap 40g.v. piedzīvos otro jaunību un elpu. Es tomēr negribētu piederēt pie tām morāli nobridušajām un fiziski novecojušām vēlajām dzemdētājām 🙂

  22. Heps….kad pēc vairākiem gadiem būsi vecs kraķis un slims, un kad nebūs dēla, kas pie gultas atnes zāles…sapratīsi savu kļūdu…tas [cenzēts]ing darbs nav mu”zīgs..nomirsi, Tevi apraks…un viss ar to beigsies Kā cilvēkam darbs var būt pašmērķis?????????Tas ir tikai izpausmes veids un nepieciešamība! Ir jau labi teikt, ka pietiek ar moci un un uzsildītu picu, bet cilvēks ir iekārtots tā, ka viņam džīvē vajag kaut ko vairāk….

  23. Tas, ka cilvēkam nepatīk bērni viņu nepadara sliktāku. Katram savs, un vismaz šādi cilvēki izceļas no pelēkās vienveidīgās masa, kas ieraugot bērnu gatavi izkust.

  24. Nu vai ziniet – kas tas vispār par pamatojumu – dzemdēt bērnus, lai būtu, kas vecumdienās krūzi pasniedz…? Man pat vārdi aptrūkās… Padomāt nedaudz vajag pirms ko raksta.

  25. Esmu jauna, izglītota sieviete, studēju, ceļoju, dziedu korī, rūpējos par personības izaugsmi, un negribu bērnus, kaut gan daža laba paziņa jau 6 dzemdēs, es tur neko skaistu nesaskatu, vienīgās intereses bērni, netīras pakaļas un putrasbļodas, uzgrūsti vecvecākiem, vīrs viens pats strādā, kredīts par dzīvokli milzīgs, parunāt ar viņu par kaut ko, absolūta nulle…. tikai bērni un bērni…..

  26. Esmu divu bērnu mamma un varu teikt tikai vienu- bērni ir foršākais, kas var būt! Regulāri eju pie friziera, kosmetologa, sportoju, ģērbjos stilīgi, sev neko neliedzu, pati sevi uzturu un ģimeni arī. Kad gribu apmeklēt kādu pasākumu vai ietusēt ar draugiem, sarunāju kādu, kas pieskata bērnus. Viss no attieksmes atkarīgs, mīļie! Take it easy!

  27. Būtu interesanti uzzināt šī vīrieša šā brīža viedokli – ir mainījies vai nav, četri gadi tomēr pagājuši.

  28. Nav godigi – vecis redze var mierigi notities, jo vinam tas viss apnicis, bet kur tad lai sieviete tinas? Ja atstas savu miesigu bernu, tad bus palaistuve, nekrietnele un sazin vel kas. Dubultie standarti. Riebjas. Tadus tevinus par viriesiem nesaucu, drizak par kaut kadiem egoistiem.

  29. Pats svarīgākais laiks cilvēks jūtās laimīgs! Un nav svarīgi ir bērni, nav bērni. Svarīgi, lai viņš neko nenožēlo, lai nenožēlo savu izvēli, tā brīža situāciju. Nevajag bērnus tiem – kuri to nevēlas. Un kurš ir laimīgāks? Vai tie kuriem ir 4 bērni, vai kuriem nav neviena (neiet runa par tiem kuri nevar tikt pie bērniņa). Viss ir atkarīgs no paša cilvēka!!!! No no viņa dzīves uztveres, dzīves filozofijas. Man pašai ir 3 bērni. Un neesmu izplūdusi miesās, mans svars ir 57 kg, nepārtraukti vingroju, regulāri eju pie friziera. Vasarā ar bērniem dodos garos ceļojumos, atrodu arī laiku un finases, lai ar vīru aizdotos divatā gan uz restorānu, gan nelielā ceļojumā. Nenoliegšu ar 3 bērniem svarīga ir loģistika!!!!! Viens uz skolu, otrs uz bērnudārzu u.t.t. , bet to iemācās un tā ir ikdienas sastāvdaļa. Jautājums ir pašam sev – ja man būtu iespēja kaut ko mainīt – „ Vai es mainītu?”. Būt godīgam vispirms pret sevi! Nākamais – jāatceras bērni izaug! No maza ķipara viņš izaug par foršu sabiedroto un draugu. Un nevajag domāt es radu bērnus, lai viņi vecumdienās man pienestu krūzi ūdens. Iespējams viņi visi būs ārzemēs, tāda pastāv varbūtība. Teikt, ka ar bērniem ir viegli, nē tas tā nav. Ja tu gribi, lai tavs bērns izaug par foršu, gudru, talantīgu cilvēku ir jāvelta daudz laika un uzmanības. Bet ar bērniem šī dzīve ir interesantāka. Bērni man ir iemācījuši paskatīties uz pasauli „ citām” acīm. Katrs bērns man ir dots, lai es kaut ko mācītos! Esiet laimīgi!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.