Vai drīkst aizrādīt svešam bērnam?

Kad runa ir par sveša bērna apsaukšanu, tu noteikti nevēlies aizvainot viņa vecākus, bet, ja bērna uzvedība kļūst bīstama vai dara tavam bērnam sāpes, tu nevari vienaldzīgi stāvēt malā. Tev jāatceras – ja vēlies pasargāt savu bērnu, tā nekādā gadījumā nebūs jaukšanās citu vecāku audzināšanas metodēs, tikai tev jāzina, kā reaģēt attiecīgajās situācijās, lai nevienu neaizvainotu un panāktu vēlamo rezultātu.

Mazie reketieri rotaļu laukumā
Tavs četrgadnieks rotaļu laukumā mierīgi zīmē ar krītiņiem uz asfalta. Pienāk divi mazliet lielāki puiši un lūdz iedot krītiņu. Vienu reizi tavs mazais dalās, bet pēc kāda laiciņa puikas atkal ir klāt un vēlas vēl citu krāsu. Šoreiz seko atteikums, bet krītiņš tik un tā tiek izrauts mazajam zīmētājam no rokām. Pirmais, ko droši vien gribēsi darīt, būs celties no soliņa un skriet palīgā, kliedzot: “Izbeidziet, tūlīt pat izbeidziet!” Bet, ja rīkosies tik agresīvi un zaudēsi savaldīšanos, bērni tikai nobīsies un piedevām viņu vecākiem radīsies vēlme savus bērnus aizstāvēt. Labākais risinājums būtu vienkārši pienākt klāt un likt par sevi manīt kluējot.  Tas bieži nostrādā. Ja nē, mierīgā balsīs saki: “Nav pieklājīgi raut mantas no rokām.” Galējais risinājums varētu būt vienkārši paņemt krītiņus un iet rotaļāties citā vietā.

Slikts rotaļu biedrs
Tavas meitas piecgadīgā draudzene uzvedas kā savās mājās, savāc visas rotaļietas sev, sarīko haosu un atsakās piedalīties kārtošanas darbos. Tu droši vien gribēsi turpmāk izvairīties no šī bērna apmeklējumiem vai slēpsi mantas, bet tas nebūs risinājums. Tās taču ir tavas mājas, tātad arī tavi noteikumi. Bet nepārcenties, varbūt viešņai vienkārši gadījusies slikta diena. Sākumā paskaidro noteikumus – mūsu mājās mēs pēc rotaļāšanās visu sakārtojam. Parasti bērns, kas atnācis ciemos, vēlas iemantot saimnieka labvēlību. Vari piesolīt arī nelielu atlīdzību – kad būsies visu sakārtojušas, uzcepšu pankūkas ar ievārījumu. Ja tas nelīdz, iespējams, bērniem kādu brīdi vajadzētu parotaļāties atsevišķi. Nevajadzētu bērnu uzreiz sodīt, ja nu vienīgi viņa vecāki devuši šādu atļauju, un arī tad pie nopietnāka soda mēra vajadzētu ķerties daudz agresīvākas uzvedības gadījumā, piemēram, bērns sāk mest rotaļlietas pret sienu. Ja nepieciešams, pajautā, vai draudzene vēlas, lai tu piezvani mammai un pastāsti par situāciju, varbūt mamma varēs ko ieteikt. Galu galā, kad draudzenei atnāk pakaļ vecāki, nebaidies ieminēties, ka jums šodien bija šādas tādas problēmas ar satikšanu un dalīšanos.

Košana
Tavs dēls atnāk mājās no bērnudārza ar koduma brūci, pie kuras acīmredzami  piestrādājis kāds grupiņas biedrs. Pirmais, ko gribēsi darīt – dusmās vērsties pret vainīgā bērna vecākiem un vēl pārmest audzinātājai, ka kaut kas tāds tiek pieļauts. Bet tas būs mazliet pārsteidzīgi. Košana un sišana šajā vecumā ir bieži sastopama parādības. Bērni tikai mācās, kas ir pieņemami un pareizi, bet kas ne. Pareizāk būtu, ja ar šo lietu tiktu galā dēla audzinātāja. Droši vari viņai palūgt, lai tava dēla un viņa agresīvā rotaļu biedra kontaktēšanās laikā audzinātāja viņus pavēro un pieskata uzmanīgāk. Palūdz, lai audzinātāja parunā ar bērna vecākiem. Nav nekādas vajadzības ar bērna vecākiem kontaktēties pašai, ja nu vienīgi esat ļoti labos draugos un nepieminēt incidentu būtu muļķīgi.

Rupji vārdi
Tavs septiņus gadus vecais māsasdēls sāk mācīt tavai atvasei rupjus vārdus, bet tava māsa par to nemaz nenojauš vai izliekas neredzam. Parasti gribas aiztaisīt mazākā bērna ausis un kārtīgi sabārt lielāko rupekli. Pareizi būtu mierīgi palūgt, lai puika izlabo sevis sacīto, jo ir vecāks un tātad gudrāks, bet, ja izrādās, ka tas nedarbojas, vismaz tava bērna klātbūtnē palūdz radinieku šos vārdus nelietot. Tādējādi nevienu nebūsi aizvainojusi, bet gan tava māsa, gan viņas puika zinās, ka tāda problēma pastāv un tu esi lietas kursā.  Kad ciemiņi aiziet, vari ar savu bērnu par šiem vārdiem parunāt un paskaidrot, ka šāda leksika var izraisīt citu cilvēku negatīvu reakciju un kādu aizvainot, tāpēc šādus vārdus pieklājīgi ļaudis nelieto.

Vienaldzīgi vecāki
Tavas draudzenes meita jūs nepārtraukti pārtrauc sarunas vidū, bet tava draudzene uz to nekādi nereaģē. Tu, protams, vēlies bērnam aizrādīt, ka tas rīkojas nepareizi, un ieteikt draudzenei, lai viņa iemāca savai meitai uzvesties pieklājīgi. Tā vietā uzreiz vērsies  pie savas draudzenes un piedāvā palīdzību vai arī iesaki izdomāt bērniem kādu nodarbi, jo noteikti vēlies ar viņu parunāties. Tā tu liksi manīt, ka tev šī iejaukšanās traucē un tu gribētu, lai draudzene reaģē.

Kad tu zaudē savaldīšanos
Rotaļāšanās ir kļuvusi par īstu elli, bērni kliedz, skrien, laista dzērienus, mētā rotaļlietas un vēl arī kaujas. Kad   rotaļu biedrs jau ierosina uzkāpt uz palodzes, tu zaudē savaldīšanos un pavēli nokāpt lejā tūlīt pat un iet nomierināties katram savā istabā. Varbūt tev liksies, ka esi rīkojusies pārāk asi, bet tādās situācijās tā var gadīties. Tu varētu piezvanīt rotaļu biedra mammai un pateikt, ka nespēji īsti tikt galā, situācija kļuva bīstama un tāpēc arī uzliki mazo sodu, varbūt vecāki var atbraukt pie tevis ātrāk un jūs kopā pasēdētu, kamēr bērni parotaļājas jūsu klātbūtnē. Šādā veidā tu būsi izvairījusies no situācijas, kad tu sava bērna rotaļu biedra mājās tiktu nosaukta par nejauko mammu.

Daudz uzmanīgāk jārīkojas tad, kad rotaļāšanās laikā klāt ir arī otra bērna vecāki. Vislabāk pirms rotaļu uzsākšanas vienoties, kādi noteikumi ir tavā mājā un kādas būs sekas, ja tie netiks ievēroti. Piemēram, pie mums nekaujas, mēs mācāmies dalīties ar mantām, ēdam tikai pie galda utt. Protams, nedarīsi to kā armijā, nostādot ciemiņus rindā un uzstādot ultimātu. Pārvērt to rotaļā un visam vajadzētu būt kārtībā.

7 komentāri
  1. Es parasti cenšos otram bērnam (ar vai bez viņa vecāku klātbūtnes, ja vecāki neklapē ne ausi) paskaidrot, ka mantu atņemt, sist, lauzt, kost utt. nav labi un iesaku viņam citu rīcības plānu. Piem, viens puika sakoda manu bērnu, jo manējais nedeva mantu. Es pajautāju puikam, vai viņš bija vispirms paprasījis/palūdzis to mantu? Viņš atbildēja noraidoši. Izrādās, puika nezināja, ka var no sākuma PALŪGT, nevis raut arā no rokām. Domāju, ka nepareiza rīcība jākoriģē ar pareizāko, nevis vienk. ar sodu, aizliegumu utt.

  2. Uzskatu,ka katram vecākam ir pienākums arī ciemojoties uzņemties atbildību par sava bērna uzvedību. TIK ļoti KAITINA tie vecāki,kas izliekas neredzam savas atvases nedarbus :@

  3. Arī man ir bijusi situācija, kad draudzenes meita dara pāri manējai, bet draudzene stāv balkus un nereaģē, tikai nosaka, viņa man tāda nešpetna, bet varbūt šī īpašība dzīvē noderēs. Es tajā brīdī nezināju, ko darīt, tikai mans bērns uz mani skatījās TĀDĀM acīm un jutās tik bezpalīdzīgs. Riebjas tādas situācijas, vai tad tiesām vecāki neredz…

  4. Ir tāds teiciens – ja neaudzina ģimenē, tad izaudzinās sabiedrība.
    Manuprāt, tagad bērni tiek audzināti TĀDĀ visatļautības garā, ka bail iedomāties, par ko šie mazie mežoņi, lutekļi un egoisti izaugs.
    Man būtu drausmīgs kauns, ja manu bērnu ņemtos audzināt un mācīt sveši cilvēki. Tas norādītu tikai uz to, ka neesmu savu mātes pienākumu labi veikusi un neesmu iemācījusi bērnam elementāras lietas.

  5. jā, kā tad – piedoli par balvu ēdienu.. un tad brīnās, kāpēc bērns tik resns?! tā bērnam iemāca nepareizi uztvert ēdienu..

  6. mans berns gandriz vienmer pamanas nodarit pari kadam mazakam bernam. . . Man par to vienmer ir tads kauns,simtiem reizju esam par to runajusi gan pa labam,gan kadu sodu likushi,bet nu nekaa:( jasaka,kad mans puika spelejas ar kadu bernu kas vina vecuma vai vecaks tad vis ir o.k,tad drikst nemt visas vina mantas utt,tad nav nekadu problemu,bet,ja esmu ciemos pie masicas kurai ir meitina 2gadus jaunaka par vinu tad ir ists kaujas lauks. . .tadas reizes jutos bezpalidziga

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.