5 veidi, kādos tu KAITĒ sava bērna ATTĪSTĪBAI

Tava bērna veiksmes un panākumu koeficientu noteiks nevis tas, cik daudz būsi darījusi viņa vietā, bet gan – cik labi būsi iemācījusi viņam rūpēties pašam par sevi. Reizēm arī pieaugušajiem jāizvērtē sava rīcība – no kādas uzvedības labāk izvairīties, lai atraisītu, nevis nomāktu bērna potenciālu?

Pārāk intensīva vēlme pasargāt. Vai zini kādu mazuli, kurš, mācoties staigāt, nekad nav nokritis? Līdzīgi ir ar emocijām – ja mēģināsi distancēt savu bērnu no situācijām, kas var radīt tādas izjūtas kā neapmierinātība, raizes un vilšanās, pieaugušo dzīvē viņš iekāps nesagatavots un ievainojams – nespēs tikt galā ar plašo pārdzīvojumu emociju gammu, kas neapšaubāmi ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē. Tā vietā centies būt blakus un atbalstīt!

Vārda spēka neapzināšanās. Pavirša piezīmju – nosodījuma un asas kritikas – izteikšana spēj atstāt neizdzēšamu iespaidu uz bērna psihi. Lai netraumētu viņa pašvērtējumu, seko līdzi savai runai un ķermeņa valodai!

Pārspīlēta talantu slavēšana. Ja līdz trim gadu vecumam tiek slavēti nevis bērna talanti (tu esi tik gudrs, muzikāls, veiksmīgs sportā utt.), bet gan uzteiktas ikvienas pūles – uzsākot skolas gaitas, bērns būs daudz motivētāks un spēs tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem.

Regulāra distancēšana no riska zonām. Bērnam ir jāļauj spēlēties arī ārpus mājas – tikai tā viņš iepazīs izdevības un izaicinājumus, kas atrodas apkārtējā pasaulē, un pakāpeniski iemācīsies pasargāt pats sevi, apzinoties robežas. Riska uzņemšanās ir pieaugšanas procesa neatņemama sastāvdaļa.

Nespēja pateikt stingru . Ikvienam vecākam pazīstama bērna čīkstēšana, kad viņš kaut ko vēlas. Vieglākais ceļš ir pakļauties mazā rakara teroram, taču tas paredz, ka turpmāk būs tikai trakāk. Tā vietā ieteicams pielietot vienu stingru frāzi (kad bērns pēc atbildes prasa atkārtoti): tu jautāji, es atbildēju. Galvenais – no pielietotās tehnikas neatkāpies!

Saistītie raksti

1 komentārs

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.