Saskaņā ar dabu – biopārtika

Biopārtika, ekoprincipi… Mūsu ikdienā ienākuši jauni termini, kas agrāk šķita nevajadzīgi un lieki. Modernā pasaulē, kur tomātus un gurķus audzē stikla vatē, bet vistas ēd hormonus un antibiotikas un aug neticamos ātrumos, aizvien vairāk cilvēku ilgojas pēc vecajām, labajām lietām.  Pēc augļa un dārzeņa, kas redzējis sauli un guvis spēkus zemes dzīlēs, pēc grauda, kurš nav apbārstīts pesticīdiem. Pēc vienkāršas, patiesas un ne ar ko nesamaitātas produkta garšas.

Dzīvei kļūstot urbanizētākai, aizvien svarīgāk ir nelielās platībās un mazām pūlēm saražot lielu ražu. Tāpēc modernajā pasaulē daudzas garšas īpašības tiek upurētas. Protams, tomāta stāds, kas ražo daudz tomātu, visus vienādi skaistus un sarkanus, kas pēc ķīmiskas apstrādes nebojājas nedēļām ilgi, ir daudz izdevīgāka prece par mazo, parasto stādiņu, kura raža ir visai neliela un galarezultātā katrs tomātiņš izskatās nedaudz savādāks. Tāpat arī graudaugus vieglāk izaudzēt laukā, kuram uzsmidzina ķīmikāliju lietutiņu un kurš ir nevainojami tīrs no nezālēm. Raža aug griezdamās, galarezultāts lēts. Viss būtu labi, tomēr kaut kas nav tā, kā vajag, veselība vairs nav tik ideāla, arī tomātu salāti vairs negaršo kā agrāk… Iespējams, ka pie vainas tas, ka pamazām kļūstam vecāki, bet varbūt arī ne? Jo lauku tantes audzētie gurķi joprojām garšo lieliski un arī bietes ir gluži savādākas.

Kā top bioloģisks produkts

Lai gan bieži žonglējam ar vārdiem ekoloģisks un bioloģisks, tikai retajai no mums ir izpratne, ar ko tad atšķiras bioloģiska pārtika.
Lai kādā saimniecībā izaudzētu bioloģisku produktu, zemniekam ir jāsaimnieko ar dabiskām metodēm. Aptuveni tāpat kā mūsu vecvectēvi – bez ķīmiskiem palīglīdzekļiem, minerālmēsliem, pesticīdiem u. c. Tādā saimniecībā nelieto antibiotikas vai sintētiskas pārtikas piedevas, audzējot dzīvniekus, neizmanto ģenētiski modificētu augu stādus vai sēklas.
Lauki tiek mēsloti ar kūtsmēsliem, bet lopiem ļauj ganīties aplokos.
Protams, vienmēr ir skeptiķi, kas apšauba bioloģisko saimniecību godaprātu, sak, nu pāris gadus attīrīja zemi, dabūja sertifikātu un atkal audzē pa vecam. Tomēr zini, ka bioloģisko saimniecību darbību regulē ļoti stingri Eiropas Savienības noteikumi. Katrai saimniecībai tiek veiktas regulāras pārbaudes, kas nav retākas par reizi gadā, lai pārliecinātos, ka tās ražotie produkti patiešām ir bioloģiski un tiesīgi nest bioloģisko produktu marķējumu.
Tomēr vairākums produktu ceļā līdz mūsu mājām vēl iziet vairākus pārstrādes etapus. Piemēram, kvieši tiek malti miltos. Tātad arī pārstrādātājam jāievēro bioloģiskās saimniekošanas pamatprincipi. Jo citādi atļauja produktu marķēt ar īpašu bioloģisko logotipu tiks zaudēta. Pārstrādātājam jāievēro noteikumi – šim produktam nedrīkst pievienot nebioloģiskas piedevas – mākslīgos aromatizētājus un krāsvielas.
Turklāt bioloģisku produktu pamatprincips ir pēc iespējas vairāk šādas pārtikas realizēt valstī, kurā tā ražota. Daļēji tas tiek darīts tāpēc, ka tādējādi izdodas saglabāt svaigāku un gardāku produktu, bet daļēji arī tāpēc, ka bioloģisks produkts, kas nav apstrādātas ar ķimikālijām, ir ar daudz īsāku realizācijas termiņu.
Tomēr nebaidies, ja vēlies iegādāties bioloģiskus banānus vai rīsus, vari droši to darīt un būt pārliecināta, ka iegūsi patiešām bioloģisku produktu. Jo, tāpat kā Latvijas preces, arī visas importētās biopreces, kas tiek ievestas ES, tiek kontrolētas un regulāri pārbaudītas.

Kur iegādāties?

Lai gan par bioloģiskiem produktiem tiek daudz runāts, veikalu plauktos tos tik daudz nemaz neredz. Lielākoties bioloģiski audzētu pārtiku var iegādāties speciālos ekoveikalos un specializētās interneta mājaslapās. Nu jau par tradīciju kļuvuši arī dažādi ekotirdziņi pilsētā.
Bet droši vien tu, tāpat kā vairums citu aktīvu cilvēku, ne vienmēr vari atvēlēt laiku ekoveikalu vai speciālu tirgu apmeklēšanai, tāpēc iepērcies tuvējā lielveikalā. Par laimi, pieaugot bioloģiski ražotu produktu pieprasījumam, nu jau arī daudzu lielveikalu plauktos starp skaistiem iepakojumiem savus sānus rāda arī paciņas ar bioloģisku produktu marķējumu. Tā, piemēram, starp pierastajām cukura paciņām tagad bieži vien atrodams arī biocukurs. Nu jau lielveikalos pieejami arī bioloģiski milti un piena nodaļā – bioloģiski ražots piens, kefīrs un siers.
Ir vērts ieskatīties – iespējams, ka vēl daudzos citos plauktos starp raibajām kastītēm un paciņām iespraucies bioloģisks produkts.
Bieži vien kā alternatīvu veikaliem un oficiāliem tirdziņiem izvēlamies vietējo tirgu. Lai gan lielākoties ikviens no pārdevējiem skandina vienā mutē, ka viņa produkts ir audzēts bez miglošanas, mēslošanas un tepat Latvijā, patiesībā lielākoties tie ir skaisti meli veiksmīgākai tirdzniecībai.
Ir daži ieteikumi, kā iegādāties patiešām Latvijā audzētus dārzeņus un augļus. Pirmkārt, lūkojies pēc pārdevēja, kura piedāvājuma klāsts ir atbilstošs sezonai un nav bezgalīgi plašs. Vietējais zemnieks diezin vai tirgos svaigas vīģes, bulgāru paprikas un amerikāņu kukurūzas. Rēķinies, ka tie, kas tik tiešām izmanto bioloģiskas audzēšanas metodes, nespēj saražot tik skaistu un vienādu produkciju kā lielie ražotāji. Iespējams, šim pārdevējam katrs kartupelis grozā izskatīsies mazliet savādāks, nebūs tik glīts un gluds. Un vēl, zemnieki reti kad sēž tirgū katru dienu no rīta līdz vakaram. Tie drīzāk ir pārpircēji. Audzētājs savu preci parasti tirgo konkrētās dienās. Piemēram, ja vietējais onkulītis saldos burkānus pārdod tikai trešdienās un piektdienās, pastāv lielāka cerība, ka viņa produkts ir ražots pašmājās. Pavēro arī pārdevēja attieksmi pret paša preci. Cilvēks, kas pats audzējis burkānus, pret tiem izturēsies saudzīgāk, katru ābolu un tomātu,  liekot maisā, apmīļos.
Tomēr pat pēc šiem detektīva cienīgajiem gājieniem nav nekādas garantijas, ka iegādājies bioloģiski audzētu pārtiku. Jo, lai gan vairums zemnieku apgalvo, ka neko nemiglo un nemēslo ķīmiski, šādi audzējot kultūraugus, nepieciešamas ļoti labas prasmes un daudz zināšanu. Daudz vieglāk kādā brīdī ražu uzlabot, izmantojot kādu ne pārāk bioloģisku palīglīdzekli. Tāpēc drošība par tiešām tīru pārtiku ir tikai tad, ja tā pirkta no saimniecības, kam ir bioloģiska ražotāja sertifikāts.

[BANNER]

Par ko mēs maksājam?

Lai gan apzināmies, ka bioloģiski audzēti produkti mūsu un, svarīgākais, mūsu bērnu veselībai būtu labāki, bieži vien apstādina to cena. Kāpēc gan maksāt par piena pudeli vairāk nekā divas reizes dārgāk un vai tas ir to vērts?
Protams, ja gotiņai jānodrošina vieta, kur pastaigāties, jādod dārzeņu un kultūraugu uztura piedeva, tās turēšana izmaksā dārgāk. Piena galarezultātā arī var būt mazāk, jo lopiņš nedabū dažādas antibiotikas, hormonus un citus labumus.
Līdzīgi ir ar graudiem, dārzeņiem un augļiem. Pēc rūpīgas ķīmiķošanas audzēšanas laikā tie pirms ceļa uz veikalu vēl tiek apstrādāti pret bojāšanos.
Un jāņem vērā, ka, šādi audzējot, liekot uzsvaru vienīgi uz ātrumu, izskatu un saglabāšanu, iegūtais galarezultāts stipri atpaliek garšas ziņā un var būt pat kaitīgs veselībai.
Piemēram, ASV Vides aizsardzības aģentūras veiktajā pētījumā redzams, ka 60% no visiem herbicīdiem, 90% no fungicīdiem un 30% no insekticīdiem ir potenciāli vēža izraisītāji.

Bērni šādam riskam, ēdot ķīmiķotu pārtiku, ir pakļauti vēl vairāk, jo mazuļu organisms attīstās un strauji aug, tāpēc viņu uzņēmība ir daudz lielāka.
Turklāt aizvien vairāk mazuļu slimo ar dažādām alerģijām un pārtikas nepanesībām. Protams, te savu artavu sniedz piesārņotā vide – gaiss, ko elpojam. Bet lielā mērā vainojama arī pārtika. Jo padomā pati, cik gan daudz dažādu ķīmisku vielu bērns katru dienu apēd ar dienišķo pārtiku. Nav brīnums, ka pēc brītiņa viņa organisms sāk protestēt. Krāsvielas, konservanti, stabilizētāji, aromātvielas – tie visi ir neiztrūkstoši, pat speciāli bērniem ražoto, produktu sastāvā. Vai tiešām tik daudz labumu vajadzīgs? Iespējams,  bērna veselība būtu daudz labāka, ja cepumiņu, čipsu un limonādes vietā viņš laiku pa laikam nograuztu dabiski audzētu burkānu, uzkostu nemiglotu ābolu un apēstu īstu lauku ogu zaptsmaizi. Bet, ja ir nepārvarama vēlme pēc konfektēm, ekoveikali piedāvā arī tādas. Tie paši želejlācīši, nevis ķīmiski zaļi, bet gan dabiskās krāsās un maigi pēc garšas.

Ieguvumu kopsavilkums

Tātad, ja tev apnicis košļāt bezgaršīgu gaļu, ēst spīdīgus, bet nearomātiskus tomātus un grauzt burkānus, kas vairāk līdzinās plastmasas gabalam spilgti oranžā krāsā, laiks ķerties pie bioloģisku produktu apgūšanas. Ne velti pasaules un arī Latvijas lepnākajos restorānos tiek izmantota bioloģiski audzēta pārtika. Jo tā ne vien ir veselīgāka, bet arī garšo daudz labāk.
Otrs svarīgākais aspekts ir ieguldījums veselībā. Veselības aprūpe kļūst aizvien dārgāka, tāpēc jādara viss, lai mums nebūtu nepieciešamība to izmantot. Bet viens no drošākajiem ieguldījumiem savā nākotnē ir veselīga ēšana. Jo, tāpat kā mašīna darbojas sprauslādama (ja vispār darbojas),  ja tai ielej nekvalitatīvu benzīnu, arī mūsu organisms var atteikties darboties, ēdot nekvalitatīvu pārtiku. Tāpēc padomā, ko un no kā tu iegādājies. Zini, ka maziņš gabaliņš kvalitatīvas gaļas bieži vien ir sātīgāks un noteikti uzturvērtībām bagātāks nekā liels klucis vārītās desas. Varbūt beigu beigās ekoloģiski dzīvot nemaz nav tik ļoti dārgāk, jo tu jutīsies labi paēdusi, pat notiesājot mazāku porciju. Ekoloģiskā pārtika ir sātīgāka, jo tā ir mazāk apstrādāta un līdz ar to saglabā visas savas labās īpašības – tā izteikušies ekospeciālisti. Tādēļ nemaz neiznāk tik daudz pārmaksāt par šiem produktiem, jo tos var lietot mazāk nekā pārējos.
Turklāt, ja tev mājās aug mazs ķipariņš, iespējams aizvien biežāk aizdomājies, kāda rītdiena viņu gaida. Cik piesārņota, piemēslota un saķīmiķota būs planēta, kad mazais būs mūsu gados? Atbalstot bioloģisku saimniekošanu, tu atbalsti arī vides attīrīšanu un sakārtošanu. Tātad zaļāku nākotni saviem bērniem un bērnu bērniem.

Saistītie raksti

7 komentāri
  1. Pirms kada laika radzina dzirdeju – kads Amerikas profesors izpetijis, ka biologiska partika esot kaitiga, jo tas kas bez kimikalijam varot iztikt, tas pec savas butibas ir agresivs augs, tadejadi iespejams nemaz tik labu cilveka organismam nenesot 😉 🙂 ;), sviests, amerikani atradis jebkadu atrunu, lai tikai attaisnotu savu kimikot maku. Lai iziet ielas un paskatas uz to 100kg masu kas viena blakus otrai parvietojas pa avenijam.

  2. Diez tad kā izdzīvoja mūsu senči, ēdot “agresīvos augus” :)) Ne slimības tā ķērās klāt, ne organisms bija novājināts ar E burtiem.. Dzīves ilgums un kvalitāte viennozīmīgi viņiem ir bijusi labāka, nekā mūsdienu saķīmiķotajai paaudzei…

  3. Looti labs raksts, nebiju iedomajusies par to saata sajutu, ko patiesam dod mammas cepta omlete no pasmaju olam un zupa, ko varam no piemajas darzina audzetiem burkaniem, bietem un kapostiem.

  4. Super raksts!
    Dzīvoju Dāņzemē, tādēļ nākamreiz dodoties uz veikalu, papētīšu, kādi produkti šiem te ar ekoloģisko zīmi ! :))

  5. Miera ielā, veikalā Gefro var iegādāties bio mērces, garšvielas un zupas, sīkāk visu var izpētīt mājaslapā – gefro.lv.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.