Vai vīrieši ir mīkstmieši?

Ak, cik daudz dzirdēts par nenormāli stiprajām sievietēm, kuras pilnīgi lieki uzņemas dzīvē visādas nastas, rīkojas kā veči, tādējādi to pašu stipro dzimumu arī atbaidot, bet atvainojos, kā to saprast – kā veči, ja veči principā nav spējīgi rīkoties nekā!

Arvien biežāk nākas secināt, ka vīrieši vienkārši pārvēršas par vārgiem stādiem, kuriem katrs lūgums (vienalga, iznest miskasti, atvest no veikala jauno galdu, vai nomainīt spuldzi) ir kā nosūtījums uz ešafotu. Ar pārgrieztu ģīmi, purpināšanu, nīdēšanu tiek uzklausīts lūgums – aizbrauc uz veikalu, jo pats gribēsi pēc stundas ēst, kamēr es pasekošu līdzi, kamēr sīkais izmācās. Vai tas ir par daudz lūgts? Un vai atbraukt sievai pakaļ, kad aiz loga gāž lietus, ir pakalpojums, par ko man jābūt pateicīgai visu mūžu? Nu kāpec mīļie, jums šķiet, ka drēbītes pašas skapītī sagulst, ka bērni paši tīri un smuki piedzimst, ka paši mācās uz teicami un pērk sev visus mācību materiālus (nedomājiet skolas lietu sarakstu iedot kundziņam – viņš šajā ķīniešu ābecē nesaorientēsies).

Mums iestājusies rutīna.. – teikums, kas neizbēgami iznāks viņam pār lūpām kaut kad pēc nedēļas, mēneša, ja nebūs bijis seksa. Bet vai nodzītai ķēvei maz kaut ko tādu vēl gribas? Eu, nu saorganizē romantisko vakaru tā, lai man gribas tev virsū mesties, bet redz, es neesmu māsiņas tērpu iedomājusies tev par prieku nopirkt!

Nu kāpēc sievietei ir lietas, kuras nav gribu-negribu, vienkārši jāizdara un viss, bet vīrietis vienmēr var izvēlēties vai vismaz izturas tā it kā viņa vaimanāšana kaut ko varētu mainīt? Jo grozies kā gribi – ja arī Viņš ko palaidīs garām, nu Viņa taču noteikti būs turējusi roku uz pulsa un visu nokārtojusi. Kas būtu, ja arī mēs ieslēgtu – "ai, piedod, šovakar būšu velāk, ar draudzenēm aizsēdējāmies." 100 punkti – bērna soma paliks nesalikta, zobi netīrīti utt.
Kas tas par tādu infantilitātes sindromu, ka vecis vienkārši nevar/neprot savākties?

Protams, šo rakstu šābrīža emociju uzplūdā, jo nupat atkal bija situācija, kad 3 vīrieši vienlaicīgi dažādās situācijās parādīja savu nevarību…Un kā lai sieviete nav stipra? Atzīšos, man tiešām noriebies būt tik nenormāli izdarīgai, bet es redzu, ka izvēles man nav, diemžēl. Es zinu, ka būs daļa sieviešu, kas man nepiekritīs un teiks, ka ar viņu vīriešiem viss ir kārtībā, man prieks par to un zinu, ka visi jau nekad nav pār vienu kārti metami, bet lielākā daļa, izrādās, tomēr pārvēršas par tādu kā īpaši vājo dzimumu…Grozies kā gribi, ļoti daudzās attiecībās ir tieši šāda situācija.

Ehh, kur jūs esat, stiprie?

Saistītie raksti

31 komentāri
  1. nju labi, ka beigās iezmeti “..visi jau nekad nav pār vienu kārti metami, bet lielākā daļa, izrādās..”, savādāk tie stiprie veči būtu nepamatoti nomelnoti tikai tāpēc, ka ir vīrieši 🙂
    Ir protams lielākā vai mazākā mērā novērojamas tendences katram dzimumam, bet ne jau kādas daļas dēļ vienmēr teiksim – vot visi “vīrieši” vai “sievietes” …

  2. Jā, es arī šad tad aizdomājos par šādu lietu, kāpēc manam vīrietim ir pārgriezts ģīmis un burkšķēšana, kad tiek palūgts, piemēram, iznest miskasti. Jā, es saprotu, ka tajā brīdī es iztraucēju spēlēt datorspēles vai skatīties TV. Taču – es arī to gribu. Kāpēc man jāraujas pa virtuvi, jāgludina drēbes? Tā vietā es arī varētu kaut vai palasīt žurnālu. Mans vīrieties parasti atbild – nu tad nedari! Labi, mums nav bērnu. Kad ir bērni, domājams, ir citādāk. Taču, tai pat laikā es dzirdu tekstu – man nav kreklu, ko vilkt mugurā…

  3. Ha,un tieši tapēc esmu viena:)
    Kāda vaina?
    Viņi riņķo kā bites ap ziedu:)
    Bet tām,kam tomēr ir noveicies atrast VĪRIETI-vēlu veiksmi.No sirds:)

  4. Tieši tāpēc tagad dzīvoju viena, bet vientuļa neesmu. Dzīvoju pirms tam kā 4 galvains pūķis. Man bija vīrs un ir divi dēli, kuriem pašiem ir jau ģimenes. Kad sāku pretī darīt tieši tā kā viņi to darīja – kad gribēja gulēja, kad gribēja gāja pie draugiem, kad gribēja skatījās televizoru…. tad tas viņiem bija šoks! Ko tā mutere te lecas? Pēc mana protesta, ka mājās nav vīriešu un sieviešu darbi, bet ir saimnieciskie darbi, uz īsu brīdi viņi atjēdzās, bet tas tikai uz īsu brīdi! Tālāk tas turpinājās ilgi! Un tāpēc šobrīd esmu brīva,laimīga un neatkarīga!

  5. Es teikšu, ka vīrieši no vienas puses ir riktīgi muļķi. Sievietes ir tik viegli iepriecināmas, pārsteidzamas, ka pēc tam izdarīs visus darbus reiz desmit. Vīrietim tikai laiku pa laikam vajag pašam piedāvāt savu palīdzību, kaut kādu sīkumu izdarīt, un viņa dāma būs starā, bet viņi izlaižas līdz tādam ārprātam, ke negrib darīt vispār neko un tad viss sanāk piespiedu kārtā. Ja laiku pa laikam pats, mīļais, piedāvāsies, tad dažreiz pat dzirdēsi – nekas, dārgumiņ, es pati, tu atpūties . Mazliet vajag smadzenes, vīrieti, pakustināt. Bet citādāk tiešām iesaku Skajas variantu.

  6. Pilnīgi piekrītu autorei! 🙂 Arvien biežāk nākas redzēt un dzirdēt par vīrīešiem – mīkstmiešiem, egoistiem. Te laikam jāsāk meklēt cēlonis, kāpēc viņi par tādiem ir kļuvuši, vai tādi ir bijuši?? Tēma pārdomām un dziļākai izpētei! 🙂 Protams, savā dzīvē ir sastapti arī tādi vīrieši, kas mājās nešķiro sieviešu vai vīriešu darbi, prot i naglu iesist, i ēst pagatavot un galvenais, tas viss bez kurnēšanas! Bet, tādu vīriešu ir ļooooti maz, ej nu atrod to stipro atbalstu gan priekos, gan bēdās!! :))

  7. Par ko jūs te visas vaimanājāt?? Pašas vien esam izlaidušas savus vīriešu, un jautājums tām kuras audzina dēlus – cik čakli mācāt palīdzēt mājas darbos un kā vajag attiekties pret sievieti??

  8. Pilnībā piekrītu Ingunai – viss sākas ar audzināšanu. Dod, Dievs, visām vīriešu pieviltajām/neatbalstītajām izaudzināt kārtīgus večus un īstus džentlmeņus, un to es saku nopietni, jo arī pati redzu, kas notiek apkārt.

  9. bet Jūs esiet mēģinājušas būt SIEVIETES? kaut ko nevarēt un vienkārši palūgt. mīļi pasmaidot pateikt- es nemāku vai Tu, lūdzu, izdarīsi to manā vietā? nav runa par to, ka lutināt mīļos būtu slikti, ļaujiet arī viņiem jūs lutināt! ne tikai ar ziediem un končiņām, bet arī ar ieskrūvētām spuldzītēm, iznestām miskastēm un pielietām benzīna bākām. esiet vājais dzimums (lasīt- sievišķīgi tizlas) un jūs atklāsiet cik apkārti ir daudz spēcīgu vīriešu. viņiem taču tā gribas justies vajadzīgiem! un pats galvenais neaizmirstiet par to pateikt, paldies:)

  10. Tur jau tie lielākie mēsli, ka ir mēģināts, bet lūgumus nedzird jau sen vairs neviens. nekādā mērcē pasniegtus. Problēma jau tāda, ka vīrietis uztver kaut kādas lietas, ko sieviete dara, pašsaprotami, bet viņa izdarīto – kaut kādu lielu pakalpojumu, par ko vēl vēlas saņemt applausus un ziedus. Tad laikam līdzēt var pret sinu lidināts šķīvis – o, ir kaut kāda reakcija!

  11. Tiesi tapec es zinu, ka mans virietis nebus latvietis! Sorry, bet es patiesam neesmu satikusi tadu uz kuru var palauties saimnieciskajos jautajumos un es nejustos nogruziita jau divata vien dzivojot, nemaz nerunajot par to, kas buutu, ja veel berni buutu.

  12. Es gribētu vainot vīriešu mātes: manējam bijušajam mamma pat gultu klāja… kad ‘viņam bija 35, ja kas 🙂 Un, tā kā es arī esmu izmēģinājusi gan ar labu, gan ar ļaunu un bez rezultāta, tad galu galā arī nedarīju neko; bet bērnam jau nepateiksi, ka šovakar paliks tukšs 4-gadīgais vēderiņš… Un tad nu es tagad puisīti, kam jau 37, aizsūtīju atpakaļ pie mammas. Lai tiek paši galā. Ko darīšu es? Nu, meklēšu mīļākos:) Nerviem un vesel;ibai noteikti labāk.

  13. šausminoši -man ir 24 gadi -un man JAU tam ir jāpiekrīt – turklāt tas sindroms vairāk vai mazāk ir bijis novērojams visiem…viens bija savādāks – un ar to viņu atcerēšos kā labo piemēru mūžam… bet diemžēl ne tāpēc mēs kādu iemīlam. Jā, nu bet ar pārējiem…gandrīz vienādi. Bija gadījums, kad es vienam bijušajam pateicu, ka gribu šķirties, jo viņš bija kļuvis par garlaicīgu tv lūriķi. Aizgāju – viņš protams izlūdzās, atpakaļ, raudāja utt. pēc nedēļas biju izmazgājusi drēbes un gribēju izkārt tās uz veļas žāvētāja, bet tas kaut kā negribēja taisīties vaļā – pasaucu savu dzīvesbiedru, lai palīdz -pretī saņēmu tādu vaidu, ka cilvēks ir atrauts no TV, ka pagriezos un aizgāju – noriebās. Cilvēki diemžēl nemainās – tas vainu ir vai nav.

  14. laikam man manos 30 ir paveicies. visi vīrieši ar ko esmu bijusi kopā ir tādi kuriem rokas aug no pareizās vietas. pat bijušo draugu statusā viņi ir viena telefona zvana attālumā, lai salabotu man vannasistabā krānu vai sataisītu mašīnu, datoru utt. arī draugi man ir tādi, kas nekad neatteiks palīdzēt. man par karbonādēm 😀 ir remonts dzīvoklī uztaisīts, starp citu. un viņi visi ir tīrasiņu latvieši un rīdzinieki. laikam tāpēc viņi mani ciena un lutina, ka es nebļauju, ka mūsu vīrieši ir galīgi garām, bet saku, ka viņi ir- super!!! atveriet acis, dārgās, pagale viena nedeg!

  15. Tur jau tā lieta, ka ir atšķirība starp vīriešiem, ar kuriem uz laiku būts kopā, tiem, kuru numuriņi ir telefona kontaktos, tiem, kas cer un cer uz “ko vairāk” vai to jau pāris reizes kvalitatīvā izpildījumā dabūjuši UN dzīvesbiedriem, ar kuriem jāmuļļājas kopā ikdienā. Sak, riesta un pucēšanās laiks nav bezgalīgs, pāvi nolaiž astes un veči – rokas. Jā, un kāpēc VIŅI, Kaprīzā, kāpēc VIŅI? Kur tad ir tas īstais un vienīgais čaklītis? Negribu kritizēt personīgi, bet mēs acis jau sen esam atvērušas un redzam atšķirību starp izdarīgiem mīļākajiem un ikdienas homo vulgaris.

  16. es neatkāpšos no sava viedokļa, ka mūsu vīrieši ir ok. ka vaina ir jūsos, dārgās dāmas:) man nav jāķidā sava privatā dzīve, bet manu ilggadēju ģimeni pārtrauca nāve nevis slinkums un slaistīšanās. un ja es rakstu ‘draugi’ tad tas to arī nozīmē, un nekāds riesta rituāls starp rindiņām nav jāmeklē.
    man ir žel jūs, jūsu apsēstībā ar vīriešu nomelnošanu un baļķa neredzēšanu savā acī.. un esmu laimīga, ka neiederos starp jums:)

  17. Laikam jau manā acī tas baļķis arī ir makten liels, un arī man vīriešu kārtas draugi vai dzīvesbiedri nav gadījušies tādi izdarīgie. Tāpēc tagad labāk tiešām esmu viena, jo negribas to otru visu laiku vainot. Nolēmu, ka labāk, lai nav, uz ko paļauties vai cerēt uz atbalstu, palīdzību vajadzīgos brīžos, nekā palūgt kaut ko un saņemt pretī to vaidu vai vispār neko. Tas ir sāpīgs moments, kad saproti – tevis dēļ cilvēkam kaut ko ir grūti izdarīt, viņš negrib. Bet es tās kotletītes cepusi katru dienu esmu, laikam pārāk pierod. Ir viens vīrietis, kas vienmēr gatavs izpalīdzēt, mans bijušais vīrs, bērna tēvs. Kad dzīvojām kopā, tā nebija, bet nu viņam bēns ir visa pasaule, tāpēc arī viņa dēļ palīdzēs. Bet es parasti kooperējos ar draudzenēm, mēs tiekam galā gan ar bērnu pieskatīšanu, gan kaut kādu vajadzīgu lietu – krānu, dušu, mēbeļu meklēšnu un pārvadāšanu, jo tiešām dīvaini, sievietes var daudz pašas izdarīt, un, ja zina, ka viņām pašām tas vajadzīgs, nekad nenīdēs, un jā vēl cita labā izdarīs. Es vienkarši tad vīrieti nemaz nekustinu. Ja gribēs, tad arī palīdzēs.

  18. Es saprotu tavu viedokli, bet žēl, ka tu absolūti atsakies saprast citas sievietes. Ka var būt tā, ka nepaveicas satikt izdarīgus vīriešus. Lai nu tā būtu, labi, ka vismaz kādai tā veicas, jo vienīgi esot labai un domājot labas domiņas, tur nekas nevar sanākt, tur jābūt arī veiksmei. Un lai, lai tas nav riesta rituāls, vnk tāda nu ir patiesība – vīriešiem patīk izrādīties, bet, kad jau viss izrādīts un sieva pie sāniem, ko nu vairs. Tad paliek labi audzinātie, bet mūsu ģeopolitiskajā kontekstā tādu nav daudz. Un tīri statistiski varu pateikt, ka kaimiņi, draudzeņu vīri un radu radi vienmēr ir izpalīdzīgāki nekā personiskie lauleņi, un es nerunāju par savu praksi, bet par novērojumiem.

  19. Ja vidējā latviešu sieviete mācētu mēli aiz zobiem (lasīt – smaidā) un rokas klēpī saliktas noturēt vīrieša priekšā, tad arī vidējam latviešu vīrietim būtu prieks sajusties vērtīgam, vajadzīgam un nozīmīgam..
    Nevajag izrādīt savu stiprumu vīriešiem, tas ir mums katrai priekš sevis un drošības sajūtas..
    Bēda, ka mums tav nav “asinīs”, vēsture tāda.. Bet kas mums traucē to labot?? Vieglāk protams ir pateikt – tāda nu esmu – buldozers.. nevis strādāt ar sevi čakli un rūpīgi (sakārtot izpratni par attiecībām, kas daudzām jo daudzām ir šķība un greiza), lai pašai un vīrietim prieks!
    Tā, ka sākam tak beidzot dzīvot sev un tad arī mums apkārt un ar mums būs tikai burvīgi vīrieši!

  20. Kā jūtos es? Brīžiem visspēcīga un visvaroša, bet nogurusi, lai arī apmierināta par padarīto. Brīžiem gribas, lai blakus tomēr nostājas kāds, kas stiprāks, kurš noņems kādu smagu nastu un pateiks priekšā, kā labāk un gudrāk. Bet sievietes spēks jau slēpjas šai smalkajā spējā būt stiprai, bet tā, lai vīrietis to nepamana. Mana vecmāmiņa vienmēr teica – sievietei ir javāda un jāatbalsta vīrietis, bet tā, lai viņš to nepamana, tā, lai viņam liekas, ka tas viss ir viņa nopelns. Es domāju, ka mēs to visas varam. Vienīgi šodien mūs ir pārņemusi vēlme uzsvērt, ka mēs to visu varam, mēs to visu spējam. Gudrāk ir visu izdarīt ar citu rokām. To taču māca visas grudrās menedžmenta gŗamatas un skaisti, pilnvērtīgi nosdživota džive jau arī ir veiksmīgs džives menedžments. Nu ko, gurdrās sievietes, liekam savas zināšana lietā. Iegūs visi – gan mēs, gan vīrieši.

  21. Man jau liekas, ka tas ir individuāls audzināšanas jaut. Ja ģimenē ir uzaudzināts mīkstmiesis, tad sieviete var sēdēt un smaidīt cik tīk, un māja bruks kopā, un, ja sievietei nav ieaudzināts ne kripatas maiguma, tad ļoooooti grūti sevi piespiest būt “gudrai”. Tāpēc katrs gadījums jāskatās atsevišķi – ir vai nav vērts sasieties ar to cilvēku. Jo dabūt no viņa ārā vairāk, nekā ielikts iekšā, nevar.

  22. Tu nonāc pretrunās pati ar sevi – būt gudrai, cebsties uz smaidīt, turot mēli aiz zobiem, vārdu sakot, strādāt pie tām savam attiecībām tā gudri, bet tad saki – dzīvot sev. Kāds sev, ka tu visu laiku ņemies un fiško, lai tas vīrietis apmierināts. beigu beigās sanāk, ka sivietes, kura ir vienas, tiešām dzīvo sev, jo kaut kādu veci pieradināt točna nav problēma biagā. Tikai parādi, ka tu viņu apčubināsi, bet ja vecis sapratīs, ka no viņa kaut ko pretī gaidīs, tas jau būs sarežģīti.

  23. Oi,oi,oi… Kādas emocijas un kaisle… Vīrieši, lūk esot slikti. Skaistules, paskatieties uz sevi- cik patīkami smadzenes čakarējošas un mīļi despotiskas esat jūs pašas. Ja es-vīrietis no taviem skatieniem un burkšķiem neesmu sapratis, ka tev ir PMS- tātad es esmu neiejūtīgs celms, ja bērnam ūdenskrāsas nopirkšu foršas, bet ne tādas ar kādām zīmēji tu – es neko nesaprotu no bērnu audzināšanas. Vienīgais manas vīrietības pierādījumsir naglas, krā ni, un citi santehniķa atribūti. Vai,ne? Mīļā, kā tu mani sagaidīsi, tā es atnākšu. Un viena tu esi tāpēc, ka tavu zāģēšanu un kaprīzes neizturējis aizgāju es. Vai,ne ? Lai sačakarētu attiecības ir vajadzīgi vismaz divi …

  24. Sievietes no ”veneras,” vīrieši no ”marsa” …tā nu tas ir tiešām, tāpēc jāpieņem tas un jāmēģina sadzīvot.

  25. Man jau liekas, ka dažas sievietes pašas sev rada to “vāveres riteni” un sabāž savā ikdienā visu ko vajag un nevajag. Varbūt tādā veidā viņas jūtas “svarīgas”?
    Anyway, Latvijā ir visskaistākie, jaukākie, mīļākie un visādi citādi foršākie puiši, vīrieši un vīri! (Zinu, zinu – kā jau visi vispārinājumi, arī šis ir tikai subjektīvs apgalvojums, bet… nu un? :))))))
    Turat buru, džeki!

  26. Es tev pilnīgi piekrītu – it sevisķi par to – ja Tu neizdarīsi, tad tas nozīmē, ka tas netiks izdarīts vispār. No tā cietīs bērna zobi un mācību sekmes. Vīrs par to neaizdomāsies un ja Tu nākamajā dienā to viņam pateiksi – viņš atbildēs – nekas bērnam nenotiks, ka VIENU REIZI zobus nebūs izmazgājis vai VIENU REIZI dabūs sliktu atzīmi. Tas būs teikts ar nozīmi – “Tu taču nākamreiz to izdarīsi!!, rīt taču Tu netiksies ar draudzenēm”. FUI tiem vīriešiem un vēl vīramātes…

  27. izskatās, ka vairumam te nu nekādi nav paveicies ar vīrieti/savu pašcieņu un dzīvi vispār. brrr
    Šķiet, fantastiskus vīriešus var dabūt tikai foršas sievietes.
    Man ir paveicies 😉

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.