Gaidot māmiņu dienu, espati.lv kopā ar saldumu fabriku Laima un jaunajiem Mammas cepumiem stāsta stāstus par mūsu mammām. Šodien par savu mammu stāsta Ance Krauze – viņa grib būt tikpat stipra kā mamma.
Man ir ļoti forša mamma. Godīgi varu teikt, ka gribētu viņai līdzināties. Es vēlētos, lai man viņas vecumā būtu tieši tāda pati apņēmība un spēks – gan garīgais, gan fiziskais, jo viņa dara visu un ne tikai sev. Viņa vienmēr pieejama mums abām – man un māsai.
Mamma man ir ne tikai mamma, bet arī laba draudzene. Je nevaru izšķirties, kuru kleitu pirkt – zilo vai zaļo, seko zvans mammai. Un tā ir ar jebkuru situāciju, kurā šaubos vai nepieciešams padoms. Zinu, ka daudzas meitenes zvana draudzenēm, bet es – mammai.
Man ar mammu patīk kopā atpūsties. Mamma māk ballēties kārtīgi, viņa ir ļoti mūsdienīga, bez konservatīviem un iesīkstējušiem uzskatiem. Bieži vien tieši viņa ir tā, kas saka : “Meitenes, nemaz nedomājiet, nekādas gulēšanas nebūs!”. Un tad mēs jāņojam līdz rīta gaismai.
Mamma ir arī mans visbargākais kritiķis. Bet tieši viņas kritiku es arī visvairāk ņemu vērā, jo mammai es pilnībā uzticos. Tiesa gan, reti gadās kāds muzikāls projekts, kurā, mammasprāt, mana balss skanējusi satriecoši labi. Viņai arī ir muzikālā izglītība, tāpēc viņa tās lietas saprot un, protams, viņa labi zina, ko un kā es varu izdarīt. Pēc mammas izteiktās kritikas man nav no kauna jālien zemē, to spēju uzklausīt un izvērtēt.
Mamma ar mani nekad nav lielījusies. Viņai nepiemīt sindroms “man ir vislabākais, vistalantīgākais un vissmukākais bērns”. Tas man ir devis stimulu nekļūt pašapmierinātai un ļāvis atīstīties. Viņa arī nekad nav dižojusies ar maniem panākumiem publiski. Gadās, ka ik pa laikam kāds preses pārstāvis zvana un jautā viedokli viņai kā Ances mammai, bet viņa vienmēr ļoti veiksmīgi no tā visa distancējusies. Viņa pati Alsungā darbojas kultūras sfērā, organizē pasākumus, un, kad satiek kādu pazīstamu mākslinieku, nekad nesāk sarunu ar: ”Labdien, es esmu Ances mamma.”
[BANNER]Mamma mani audzinājusi ļoti ģimeniski. Visi svētki savulaik patiešām svinēti kopā. Pat trakajos tīņa gados nevarēju iedomāties, ka, piemēram, Ziemassvētkus svinētu ar draugiem, nevis mājās. Šī tradīcija tagad saglabājusies arī manā ģimenē, svētkos esam kopā. Un tas, ka braucam arī pie mammas, nekādā gadījumā nav pienākums vai apgrūtinājums. Mums tas patīk.
Mamma mani radinājusi strādāt. Mēs ar māsu jau bērnībā zinājam, ko nozīmē dažādi darbi. Skolas vecumā bija pašsaprotami, ka jāiet uz dārziņiem un jāravē burkāndobītes. Tā bija pilnīgi normāla situācija, kad saulainā vasaras dienā, kad citi bērni spēlējās smilškastē vai gāja peldēties, mēs tikām sauktas uz siena šķūni mīdīt sienu. Protams, ka ņaudējām un gribējām visādi izlocīties, bet sapratām, ka pašiem savā saimniecībā vien jāstrādā, un mēs to neuzskatījām par bērnu tiesību apspiešanu vai ko tamlīdzīgu. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka mamma ir bijusi despotiska vai neadekvāti stingra.
Mamma ir ļoti spēcīga sieviete. Viņa vienmēr tiks ar visu galā. Piemēram, viņa pati ar trimmeri nopļauj zāli. Ir bijis tā, ka vīrieši brīnās – kā vispār sieviete to visu var paveikt? Bet viņa var. Tagad mamma ir nolēmusi iegādāties zemes frēzi. Ar lāpstu uzrakt zemi kļuvis par grūtu.
Mamma ļoti palīdz meitas audzināšanā. Bieži esmu dzirdējusi un lasījusi, ka vecākajai paaudzei ar jaunāko nesakrīt uzskati par bērnu audzināšanu. Mums ar mammu noteikti tā nav. Drīzāk, kad jūtu, ka kaut ko nesaprotu vai rodas šaubas kādā jautājumā, kas attiecas uz bērna audzināšanu, noteikti jautāju mammai. Man tas liekas pašsaprotami. Viņa pat vairāk prot savu mazmeitu ielikt rāmjos nekā es pati. Es nekādā gadījumā nebaidos, ka bērns tiks izlutināts vai citādi, manuprāt, nepareizi audzināts. Es no viņas varu tikai mācīties.
Mammai patīk būt vecmāmiņai. Zinu, ka jebkurā brīdī varu mammai uzticēt bērnu. Ja dodos uz kādu pasākumu vai izrādi, mamma Elzu ar prieku pieskata. Viņa mums ir ome un ar šo vārdu ļoti labi sadzīvo. Man nav saprotams, kāpēc ir vecmāmiņas, kuras kaunas par to, ka ir vecmāmiņas. Dažas pat atsakās krāmēties ar mazbērniem. Bet man ir ļoti liels prieks, ka redzu – mamma Elzu patiešām gaida. Un nekad nav bijis tā, ka man tiktu atteikts, mamma vienmēr izdomās, kā atrast laiku, lai mazmeitu pieskatītu. Kad dodamies prom, viņa vienmēr pajautā: “Elžuk, nu kad tu atkal atbrauksi pie manis?” Es domāju, ka arī gaidīšu savus mazbērnus tā, kā to dara mana mamma.
Gaidīsim arī tavu stāstu! Priecīgu, skumju, sentimentālu vai smieklīgu, raksti to tepat blogu sadaļā. Neaizmirsti, ka 10 labāko stāstu autores gaida gardum garda balva – grozs ar dažādiem labumiem no saldumu fabrikas Laima. Par konkursa noteikumiem vairāk uzzini šeit: http://blogi.espati.lv/index/view/raksts/Musu-milas-mammas–dalamies-stastos/id/884/. Gaidīsim!
Izklausās bez maz pēc ideālās pasaku mammas – nu izņemot to ravēšanu un sienu:) Bet tas, ka laba vecmāmina – tas ir liels ieguvums. Mūsu vecāki nevisai raujas bērnus pieskatīt un arī aizrādījumus par nepareizu audzināšanu esmu gan saņēmusi. Bet jauki, ka tā. Un liekas, ka Ance to krampi no mammas arī mantojusi.
brīnišķiga bilde – mīļi!
Zinu Ances mammu, esam tikušās tieši tādā kultūras pasākumā. Ļoti brīnišķīga un atraktīva sieviete.
tikai tagad, savos 25 es patiesi novērtēju ko mana mamma man ir devusi, agrāk to vienkārši nesapratu.
Bildīte ļoti jauka:)
Ou, jē! Cik tas ir labi, ka mamma nav konservatīva un ar viņu var patusēt! Ir zināmas tādas īgņas un uz nerviem kritējas! Man arī ir paveicies, es ar savu arī varu kopā ālēties 😉
skaisti!!!!!!
Mani aizkustināja, ka mammai patīk būt vecmāmiņai. Tas ir forši. Mana mamma no tā mazliet tākā kaunās – jo uzskata ka tas statuss pats par sevi ieliek citā vecuma grupā, bet mazais nesaprot kāpēc viņam ome jāsauc vārdā.
mazbērni taisni padara jaunākus un tā taču ir tā lielākā vērtība,ko aiz sevis atstājam,ta ne jau naudai un mantai ir nozīme!!!!!!
tava mamma vienkārši ideāli spēlē klavieres 😀
Labdien mans vards Arnis Blums. Nesen savacu savu meitu no mammas kura dzer un sausmigi apejas ar saviem berniem! Manu meitu Lolitu Blumu es savacu no sis vietas un Mamma Tatjana Vetoskina parakstija pie notara atteiksanos no aprupes pienakumiem, bet tur palika vel viens berns, es neesmu vinja tevs, bet nakotne si berna, Artemija Vetoskina man nav vienaldziga! Tatjana Vetoskina nedraudzejas ar likumu un ir uzskaite policija, vinjai pat janosezh 3 diennaktis izolatora, par ko nezinu, un vinju radija pa raidijumu Degpunkts apmeram 1.5 gadi atpakalj, par to , ka vinja ziemas laika aizmirsa delu uz balkona un aizgaja uz veikalu uz 2-am stundam! Vel biju liecinieks ka vinja atstaja manu meitu uz visu dienu neaizslegtaja dzivokli kad vinjai bija 9 menesi! Agrak es nevareju savakt meitu pie sevis jo Tatjana vetoskina registreja kautkadi svesu virieti ka vinjas tevu, pet caur tiesu es panacu ka meita tagad registreta uz manim un man ir vienigajam aprupes tiesibas! Ja jums radisies interese men palidzet panakt taisnibu es labprat pie jums aizbrauksu un pastastisu visu ko zinu par so cilveku! Sutu jums video ,kados apstaklos dzivoja mana meita! Ar cienju Arnis Blums. Mans talrunis 28883007, darba talrunis 67377779, e pasts [email protected]
video : http://[cenzēts]youtube.com/watch?v=05gaWAwMPzw