Par savu mammu stāsta aktrise Marija Bērziņa

Turpinot priecāties un godināt savas mammas, par viņām stāsta meitas. Par savu mammu aktrisi un tulkotāju Lenviju Sīli stāsta Nacionālā teātra aktrise un seriāla Uguns Grēks Ritas lomas atveidotāja Marija Bērziņa.

Kā mamma mani audzināja
Man ir ļoti, ļoti izglītota mamma. Viņa bija daudz lasījusi dažādas grāmatas par bērnu audzināšanu un ar mani centās visu darīt – masēt, vingrināt un citādi rūpēties. Bet ir īpašs stāsts par manu peldināšanu. Mamma mani no mēneša vecuma sāka slīcināt. Viņa grūda mani vannā uz grunti. Protams, ka mamma zināja, ko dara, jo pirms tam viņi aizveda mani uz bērnu baseinu, kur treneris mani, aiz kājām turēdams, iemeta ūdenī. Mamma novērsās, bet Bērziņš (Marijas tētis Andris Bērziņš – red.piez.) ar interesi vēroja, kas notiks. Es uzpeldēju un sāku brēkt, kas nozīmēja, ka būšu peldētāja, jo, kā teica treneris, reflekss esot pareizais. Un tad viņi mani sāka peldināt arī mājās. Pārējo ģimenes locekļu attieksme gan nebija tik viennozīmīga. Vecmāmiņa skraidīja pa māju, klaigādama: ”Tu nogalināsi bērnu!” (Smejas)

Diezgan efektīga izrādījās arī vecāku  lasīt mācīšanas taktika. Lasīt es iemācījos ļoti agri – trīs gadu vecumā. Visus burtus jau pazinu, bet kopā savilkt nekādi neizdevās. Un ko izdarīja vecāki? Viņi mani ieslēdza istabā un aizgāja uz jūru. Tas gan nebija diez ko tālu, tāpēc nekādas lielās briesmas man nedraudēja. Toreiz īrējām pusi mājas, un mājas saimniece izdzirdēja mani raudam. Vēlāk es tēva garajā jūrnieka kreklā ar ābeci rokās skrēju uz jūru pie vecākiem un iekritu viņu atplestajās rokās. No tās dienas es sāku lasīt.

Protams, dienās neizpalika arī dažādi pulciņi pēc mammas iniciatīvas. Gāju mūzikas skolā, kur spēlēju klavieres. Mamma mani aizveda arī uz mākslas vingrošanu. Par aktrisi gan nekļuvu pēc vecāku vēlēšanās, jo nezinu nevienu aktieri, kurš saviem bērniem to novēlētu (saudzējot). Īpašos dramatisko pulciņos es neesmu gājusi, bet daiļlasīšanas konkursos gan  piedalījos regulāri, un tad mamma mani riktīgi ņēma pie dziesmas, neklausīju un raudāju regulāri. Bet es jau biju tāda, kuru mazliet jāpadauza, lai kaut kas nāktu ārā.

Mammā ir spēks
Mamma ir ļoti  uzņēmīga. Viņa regulāri mājās pārbīda mēbeles. Viņai vienkārši ik pa laikam vajadzīgas pārmaiņas, tāpēc viņa to realizē šādi – radoši atsvaidzina interjeru. Mēdz būt tā, ka mēs ar Bērziņu atnākam mājās un viss dzīvoklis ir sagrozīts pilnīgi otrādi. Un viņa to ir izdarījusi viena! Tāpat mamma uzvedas arī laukos. Jā, viņa ir spēcīga. Fiziskās formas uzturēšana savulaik bija viņas nodarbe, viņa arī pastiprināti interesējās par jogu un bija skatuves kustības pedagogs. Mamma ir beigusi Jaunatnes teātra aktieru kursu pie Ādolfa Šapiro, bet lielas lomas viņai paredzēja daudz vēlāk, toties Liniņš mammu ievēroja kādā skatuves kustības eksāmenā un uzaicināja uz Dailes teātri. Vienu gadu viņa skatuves kustību pasniedza pat manam tēvam, kaut gan bija gadu jaunāka.

Katru gadu mūsu mājā izceļas skandāls par dārziņa stādīšanas tēmu. Mamma uzstāj, ka jāstāda dārziņš, jo tas ir vajadzīgs. Mēs ar Bērziņu, protams, to saprotam, bet ravēt neviens no mums negrib. Tāpēc katru gadu ir šis skandāls, katru gadu mamma gūst virsroku, katru gadu mēs stādām dārziņu un katru gadu ravējam (protams, lielumu jau izdara viņa). Mēs jau esam nosprieduši, ka mamma mums ir normālu ģimenes tradīciju ieviesēja. Nevar jau visu laiku priecāties un dzīvot vienos svēkos vai tieši otrādi – nemitīgi ciest un pārdzīvot. (Smejas). Vajag arī padarīt kaut ko ikdienišķu – kopā kā ģimenei.

Jau kopš bērnības vecākiem ir bijuši nenormāli forši draugi. Parasti visi sanāca kopā ap lielo galdu un tad bija sarunas par mākslu, teātri un dzīves patiesībām. Protams, kad mani dzina gulēt, es negāju, un vakars burvīgi turpinājās ar vīnu, dzeju un ģitārām. Tādu intelektuālo bohēmu no vecākiem esmu pārmantojusi arī es un tagad tāpat pasēžu ar saviem draugiem.

Mamma zina, kā
Runājot par mammas kritiku un skatījumu uz manu darbu, man tomēr gribas ticēt, ka viņa ir objektīva, lai gan bieži valda stereotips, ka vecākiem savs bērns vienmēr liekas labākais. Mamma parasti pamana visas manas sīkākās kļūdiņas uz skatuves. Tajā pašā laikā viņai nav arī nekādu problēmu mani paslavēt, jo, manuprāt, ir jāprot atrast līdzsvars starp kritiku un to, ka tas sīcis tomēr sev tic. Un tas viņai izdodas. Es vispār mammai padomu prasu ļoti bieži, man pat šķiet (un viņa man saka), ka to daru par daudz. 

Es bieži intervijās esmu stāstījusi, ka mamma ir kopā ar manu tēvu, jo ir ļoti gudra. Tagad viņa mani lūdza, lai nesaku, ka tikai tāpēc, ka gudra. Viņai taču ir arī citas īpašības! Tad es sasmējos. Es jau patiesībā nemaz nezinu, kāpēc viņa tēvam toreiz iepatikās. Viņi satikās tad, kad viņam bija tāda kareivīga nostāja pret sievietēm, bet ,redz, ka māte viņam pierādīja – ir arī jaukas sievietes, un viņš viņu ņema un apprecēja. (Smejas). Viņa ir cilvēks, kurš prot klausīties, un tā ir brīnišķīga īpašība. Mammā iekšā ir baigā pacietība, jo es nedomāju, ka ar mums abiem viņai vienmēr bijis ļoti viegli. Dzīve ir mainīga, un mamma ir pratusi augt un attīstīties. Viņai piemīt izteikta zinātkāre, viņa vienmēr  ir interesējusies par dažādām lietām, piemēram, astroloģiju, reliģijas vēsturi. Tagad mamma tulko grāmatas. Neapšaubāmi, rakstīšanas talants un valodas izjūta viņai ir. Savulaik agrā jaunībā viņas rakstīto paslavēja pats Imants Ziedonis un ieteica turpināt rakstīt prozu. Tas jau ir stāsts – kā būtu, ja būtu. Ja mamma tam būtu pievērsusies, varbūt tagad mums būtu vēl viena Nora Ikstena vai Gundega Repše. Un, ja es pajautātu, domāju, ka viņa vēl gribētu paveikt daudzas lietas šajā dzīvē. Patiesībā nemaz nešaubos, ka tās arī tiks izdarītas – mamma prot sagādāt pārsteigumus. Ja viņa pie kaut kā pieķeras, tas tiek paveikts!

Paldies Marijai Bērziņai par dalīšanos ar savu jauko stāstījumu par savu mammu! Un gaidām arī tavu stāstu par savu mammu – varbūt ir kāds īpašs atgadījums, kuru noslēpt vēstures apcirkņos būtu grēks? Raksti to tepat blogu sadaļā. Neaizmirsti, ka 10 labāko stāstu autores gaida gardum garda balva – grozs ar dažādiem labumiem no saldumu fabrikas Laima. Par konkursa noteikumiem vairāk uzzini šeit: http://blogi.espati.lv/index/view/raksts/Musu-milas-mammas–dalamies-stastos/id/884/. Gaidīsim!

7 komentāri
  1. Tada jestra mamma izklausas/lasas, man ar patika par to peldetmacisanos un vecmammas satraukumiem ;).

  2. Man patika. Šķiet ka Marijas mamma no visa ir ķērusi kaifu nevis nesusi dzīvi kā slogu. I lasīt iemāca, i peldēt – forši

  3. Nejau tikai Lenvija bijusi riktīgi kičīgā mamma, izklausās, ka Bērziņam kā tēvam arī varētu būt interesanti izgājieni 😀

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.