Ja nespēj atturēties no smēķēšanas…

Smēķēšana ir netikums, kas piemīt daudziem, par to ir runāts ne reizi vien. Pašas gan apzināmies – smēķēt ir slikti, bet šķiet, ka tas jau attiecas tikai uz mani. Bet tā vis nav, savu kaitīgo ieradumu mēs varam nodot tālāk savam bērnam. Vai mēs to vēlamies? Tas laikam jāizsver katrai pašai. Un galu galā ne jau tikai mēs ietekmējam to, vai bērns smēķēs vai nē. To ietekmē arī bērna tēvs.

Hārvardas speciālists Dr. Stefans E. Gilmans ir veicis pētījumu, ka visbiežāk tīņu vecumā sāk smēķēt to vecāku bērni, kuri paši ir smēķētāji. Ja bērns ir uzaudzis ar tabakas dūmiem, pat ne istabā, bet tomēr redzējis, kā viņa mamma vai tētis smēķē, risks, ka bērns sāks smēķēt, ir daudz lielāks, jo galu galā tieši no vecākiem bērni ņem piemēru.

Tiesa gan atmest nekad nav par vēlu – ja vecāki atmet šo ieradumu, pirms bērns sasniedz tīņa vecumu, risks sākt smēķēt mazliet samazinās, tā apgalvo Dr. Gilmans. Pētījuma ietvaros kopsummā tika aptaujāti 559 zēni un meitenes vecumā no 12 līdz 17 gadiem, kuru vecāki ir gan smēķētāji, gan nesmēķētāji. Statistika ir diezgan satraucoša  –  62.4 % šai vecumā kaut reizi ir smēķējuši, bet 46 % šī uzsmēķēšana ir izvērtusies pat par atkarību. Pētījums liecina arī to, ka, ja vecāki aktīvi smēķējuši, pirms bērns sasniedzis 13 gadu vecumu, risks, ka bērns sāks smēķēt, ir 3.6 reizes lielāks nekā nesmēķētāju bērniem. Bet, ja vecāki ir aktīvi smēķējuši laikā, kad bērns ir 13 gadus vecs un vecāks, risks, ka bērns sākās smēķēt, ir 1.7 reizes lielāks nekā nesmēķētāju bērniem.

Tas, ka bērns ņem piemēru no vecākiem, nav nekāds jaunums. Bet, atsaucoties uz Dr. Gilmana veikto pētījumu, pierādīts, ka abu vecāku ietekme uz bērnu ne tuvu nav vienāda. Viens vecāks uz bērnu var atstāt lielāku iespaidu nekā otrs. Tas gan, protams, ir arī atkarīgs no tā, kurš vecāks ir lielāka autoritāte, bet runājot vispārīgi, pētījumā ir noskaidrots, ka mātēm ir vienlīdz liela ietekme gan uz meitām, gan uz dēliem, respektīvi, viņu uzvedība un smēķēšana/nesmēķēšana ietekmēs bērnu uzvedību vienlīdz stipri, bet, savukārt, tēvu uzvedība lielāku ietekmi atstās uz dēliem, nekā uz meitām. Lai gan bieži tiek runāts par iedzimtību, tomēr kā apgalvo Gilmans, smēķējošie vecāki, kuri nedzīvo ģimenē, neatstāj iespaidu uz tīņa vecuma bērniem.

Protams, ka smēķēšanu vai nesmēķēšanu var ietekmēt arī tādi faktori kā televīzija, draugi, psiholoģiskās tendences uz atkarībām un tml., bet Dr. Gilmans ar kolēģiem uzsver, ka vecākiem tomēr būtu jāapsver savas rīcības sekas, citādi smēķēšanas netikums var tikt nodots paaudzēs uz priekšu.

Saistītie raksti

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.