8 apbrīnojami ieguvumi D vitamīna lietošanai

https://www.istockphoto.com/

D vitamīns šobrīd tiek pieminēts gandrīz visās ziņās un visā pasaulē notiek medicīniski pētījumi, lai noteiktu tā iedarbības pakāpi uz Covid-19 pacientiem. Neatkarīgi no tā vai regulāra D vitamīna lietošana papildus uzturam var mazināt vīrusa simptomus vai nē, pēc vienas no aptaujas datiem, kurā tika uzsvērts, ka tajās Eiropas valstīs, kurās saule spīd mazāk nekā, piemēram, Spānijā vai Italijā,  D vitamīna trūkums ir novērojams katram piektajam iedzīvotājam. Espati.lv ir apkopojusi 10 galvenos iemeslus, kāpēc mums patiešām vajadzētu uzkrāt “saules vitamīnu” šajā ziemā.

1. Tas var mazināt depresiju. ​​Nav šaubu, ka 2020. gads mums visiem ir bijis grūts. Garīgās medicīnas speciālisti šobrīd paredz, ka garīgās veselības problēmas ievērojami palielināsies, zinot to, ka ar COVID-19 izraisītajām sekām turpināsim cīnīties vēl ilgi. D vitamīnam ir būtiska loma mūsu garastāvokļa regulēšanā un depresijas novēršanā, tāpēc ziemā pienākot tumšākām un garākām dienām, iezogas ziemas laikā, ir laiks pārdomāt savu ēdienkarti, iekļaujot tajā varāk D vitamīnu saturošus produktus, kā arī parūpēties par papildus D vitamīna uzņemšanu papildus ikdienas uzturam.

2. Tas var paātrināt svara zaudēšanu. Tiek uzskatīts, ka papildus kalcijs, ko organisms saņem, lietojot D vitamīna saturošus uztura bagātinātājus, var izraisīt apetīti nomācošu efektu – šajā gadījumā šis ir pozitīvs fakts, ņemot vērā, ka daudzi no mums ir atzinuši, ka pirmajos jauno ierobežojumu ir uzkrājuši liekus kilogramus.

3. Tas nāk par labu kauliem. D vitamīns nodrošina kalcija, kālija un magnija absorbēšanu cilvēka organiskā, turklāt visi šie elementi palīdz saglabāt stiprus kaulus un veselus zobus, kā arī samazina iespēju vecumdienās saslimt ar osteoporozi – slimību, kas diemžēl skar aptuveni 200 miljonus cilvēku visā pasaulē.

4. Tas var palīdzēt atbalstīt plaušu darbību un mazināt elpošanas ceļu slimības: lai gan visā pasaulē joprojām tiek veikti dažādi medicīniski pētījumi, īpaši ņemot vērā pašreizējo pandēmiju un tās ietekmi uz elpošanas simptomiem, daudzi pētnieki jau ir pierādījuši, ka zems D vitamīna līmenis organismā korelē ar tādām slimībām kā bronhīts un astma, kā arī šo slimību simptomiem, tostarp sēkšanu un spiedienu krūtīs.

5. Tas regulē ķermeņa insulīna līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā pētnieki ir atklājuši, ka D vitamīnam ir būtiska nozīme cukura diabēta profilaksē un cukura diabēta ārstēšanā. D vitamīns palīdz uzlabot ķermeņa jutīgumu pret insulīnu – hormonu, kas atbild par cukura līmeņa regulēšanu asinīs un tādējādi samazina insulīna rezistences risku, kas bieži ir 2. tipa diabēta priekštecis.

6. Tas palīdzēt veicināt veselīgu grūtniecību. D vitamīns ir īpaši svarīgs grūtniecības laikā, jo tas palīdz attīstīt mazuļa kaulus, zobus, nieres, sirdi un nervu sistēmu. Turklāt daži pētījumi liecina, ka grūtniecēm, kurām ir D vitamīna deficīts, var būt lielāks risks saslimt ar vīrusu infekcijām, kā arī dzemdēt priekšlaicīgi. Pietiekams D vitamīna līmenis grūtniecības laikā samazina rahīta risku zīdainim pēc dzimšanas. D vitamīna daudzums, ko vēlams uzņemt katrai grūtniecei var būt individuāls, tomēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) noteikusi, ka vēlamais ikdienas uzturā uzņemamais D vitamīna daudzums grūtniecēm ir līdz 4000 SV.

7. Tas var mums palīdzēt izvairīties no saaukstēšanās vai gripas. Pietiekams D vitamīna daudzums organismā nodrošina adekvātu imūnsistēmas šūnu atbildes reakciju pret vīrusiem, fizikālajiem kairinātājiem un baktērijām. Daudzos pētījumos ir atklāts, ka D vitamīna lietošana papildus uzņemtajai pārtikai, samazina sezonālās gripas iespējamību, jo viena no svarīgākajām šī vitamīna lomām ir stiprināt imūnsistēmu, lai organisms varētu cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, kas izraisa dažādas slimības.

8. Tas sniedz papildus enerģiju. Pastāvīga noguruma sajūta, īpaši ziemas mēnešos, ir viens no galvenajiem D vitamīna deficīta simptomiem, tomēr tas bieži tiek ignorēts aizbildinoties ar slodzi darbā vai nepietiekamu miega daudzumu. Tiek uzskatīts, ka sezonāli afektīvie traucējumi – viens no depresīvo traucējumu apakštipiem, kas sastopami apmēram 2 līdz 8 % Eiropas iedzīvotāju. Sūdzības lielākoties parādās aukstajā gada periodā, pavasarī sasniedzot remisiju. Dabīgo D vitamīnu mēs varam iegūt tikai sākot ar maija mēnesi, tāpēc līdz tam būtu vēlams pievērst uzmanību šim rādītājam, jo rudens, ziemas un agrā pavasara laikā organisma D vitamīna rezerves ir izsmeltas.

Lielāko daļu D vitamīna mēs iegūstam no saules gaismas, tai absorbējoties uz ādas un no noteiktiem pārtikas produktiem. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no mums tagad pavadīs daudz vairāk laika telpās, cilvēkiem patiešām vajadzētu pārliecināties, ka viņi saņem pietiekami daudz šī vitāli svarīgā vitamīna.

No oktobra līdz marta sākumam diemžēl mēs Latvijā nevaram iegūt pietiekami daudz D vitamīna no saules gaismas. Lai gan tas ir atrodams dažos pārtikas produktos, piemēram, treknajās zivīs, sarkanajā gaļā, olās un dažos graudaugos, veģetāriešiem un vegāniem ir īpaši liels D vitamīna deficīta risks, jo lielākā daļa no šie pārtikas produktiem nav viņu uztura sastāvdaļa.

Ieteicamā deva, kas būtu jālieto ikvienam ir atkarīga no cilvēka vecuma, ādas krāsas un dzīves apstākļiem, bet vidēji cilvēkiem, kas vecāki par 1 gadu, ieteicamā deva ir 10 mikrogrami dienā. Tomēr pirms tam būtu vēlams apmeklēt ārstu un nodot analīzes, ja neesat pārliecināts vai domājat, ka jums ir nopietnāks D vitamīna deficits organismā.

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.