Lietas, ko 60 gados tu VĒLĒSIES, kaut būtu SAPRATUSI 30 gados

Laiks skrien un dzīve tam līdzi. Esot jaunām, bieži šķiet – viss vēl priekšā, dzīve vēl tikai sāksies… Tomēr reizēm kaut kā nesākas un nesākas. Jo ātrāk sapratīsi, ka pati esi savas dzīves veidotāja, jo foršāku izdosies to nodzīvot. Lūk lietas, ko vērts saprast pēc iespējas ātrāk!

MĪLĒT UN PIEŅEMT SEVI TĀDU, KĀDA ESI. Jo dzīve tiešām ir pārāk īsa, lai cik banāli tas arī neizklausītos. Pārāk īsa, lai to pavadītu sūkstīdamās par to, ka neesi tāda, šāda vai kāda citāda, kādai, tavuprāt, tev vajadzētu būt. Tu esi tieši tāda, kāda esi, turklāt – tu tāda esi viena, tu esi unikāla. Jo ātrāk tu to sapratīsi, jo pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk savu dzīvi spēsi nodzīvot!

RŪPĒTIES ARĪ PAR DVĒSELI UN PILNVEIDOTIES. Pilnveidoties ne vien fiziski, bet arī garīgi. Jo teiciens „mūžu dzīvo, mūžu mācies” tiešām darbojas. Tam jādarbojās. Jo vairāk tu sevi pilnveidosi un attīstīsi, jo kvalitatīvāku dzīvi nodzīvosi, turklāt, vienmēr atceries – tie, kas kustina savas smadzenes, ilgi spēj saglabāt skaidru prātu un spriestspējas.

VAIRĀK DZĪVOT SEV. Jo dzīve tev ir dota tikai viena. Un tā ir ne vien jānodzīvo, bet jānodzīvo ar gandarījumu un baudu, jo kāda gan citādi jēga? Kas ir tas, kas sniedz gandarījumu, mums katrai var atšķirties, galvenais, lai tu neaizmirstu, ka tā ir tava dzīve. Citiem ir viņu dzīves, katrs no mums spēj nodzīvot tikai vienu, tikai savējo dzīvi.

VAIRĀK CEĻOT UN IEPAZĪT JAUNO. Jo iespaidus, emocijas un atmiņas tev nekad neviens nespēs atņemt. Ceļošana, jaunu vietu apskatīšana un kultūru iepazīšana bagātina tevi un sniedz piepildījumu tavai dzīvei. Ja vien ir iespēja un varēšana – ceļo un baudi to, ko spēj sniegt plašā pasaule, vienalga cik tuvu vai tālu vietu būsi nolēmusi sev to atklāt.

MAZĀK UZTRAUKTIES, SEVIŠĶI PAR CITIEM. Jo tā ir lieka laika tērēšana. Nu kāda starpība ko citi domā? Ir tāds 20-40-60 likums – 20 gados mēs ļoti uztraucamies par to, ko par mums domā citi, 40 gados mēs vairs tik ļoti neuztraucamies par to, ko par mums domā citi, bet 60 gados mēs beidzot saprotam, ka citi par mums vispār nedomā. Jo ātrāk to sapratīsi, jo vieglāk paliks dzīvot!

MAZĀK SŪDZĒTIES UN ŽĒLOTIES. Mazāk stresot par to, ko nevari izmainīt, mazāk sūdzēties un žēloties sev un citiem. Jo negatīvais ievelk un nemanot laiks skrien, bet no dzīves prieka maz. Tā vietā – mācies skatīties uz lietām pēc iespējas pozitīvāk, cenšoties saskatīt ne vien slikto, bet arī labo.

NEDZĪVOT GAIDOT, BET BAUDOT BRĪDI. Un atkal – dzīve ir pārāk īsa, un mēs visu mūžu varam nodzīvot, gaidot, kad tā beidzot sāksies… Taču tā jau sen ir sākusies, jautājums – cik ļoti tu to dzīvo un baudi, nevis tikai eksistē, gaidot labākus laikus. Jo vairāk tu iemācīsies priecāties par katru jaunu dienu, kas nekad nebūs tāda pati kā vakardiena vai rītdiena, jo vairāk beigās varēsi teikt – man tiešām bija sasodīti laba dzīve…!

IETAUPĪT BRĪDIM, KAD TIEŠĀM VAJADZĒS. Dzīvot šodienai, atceroties, ka rīt var būt citādi. Cik vien iespējams, padomā nedaudz par rītdienu, ietaupot kādu mazumiņu laikiem, kad tas ļoti noderēs. Tā ir dzīves mācība, kas atnāk negaidot, tādēļ labāk vienmēr paturēt prātā, ka būt var visādi, bet tādēļ jau dzīve nebeidzas.

VAIRĀK DOT CITIEM. Dot labo, kas ir tevī, palīdzēt tiem, kam tas vajadzīgs. Vienalga vai tie būtu dzīvnieki, bērni vai varbūt kaimiņmājas vecā tante. Jo cilvēks ir radīts ar jūtām, emocijām un spēju mīlēt. Tas nozīmē, ka jāvairo ir labais un jāpalīdz citiem, ja jūti, ka vēlies un vari to izdarīt. Pasaule ir apaļa – gan sliktais, gan labais noteikti atgriezīsies arī pie tevis pašas.

PIEDOT UN NETĒRĒT LAIKU NEGATĪVAJAM. Dzīvē ir jāmācās arī piedot un aizmirst. Jo nemitīga sliktā turēšana sevī, tevi tikai sabojā. Palaid vaļā to, ko nevari izmainīt vai pagriezt laiku atpakaļ, lai būtu citādi. Kas bijis, tas bijis. Dzīvē jāskatās vairāk uz priekšu, mazāk atpakaļ, vairāk pozitīvajā, mazāk negatīvajā virzienā. Ieguvēja būsi tikai tu pati.

MĀCĒT PATEIKT „NĒ”. Un nekautrēties to darīt. Te atkal jāmin – tu dzīvo vienreiz un, galvenokārt, sev. Ja nekad nevienam nespēsi atteikt, tu dzīvi nodzīvosi visiem citiem. Un cilvēki ātri saprot, ko var izmantot un kam var vienmēr ko lūgt. Iemācies pateikt „nē”, jo dziļi sirdī tu perfekti māki atšķirt situācijas, kad tas ir nepieciešams.

MĀCĒT PRIECĀTIES PAR DZĪVI AR VISIEM TĀS SĪKUMIEM. Katrā dienā ir kaut kas par ko smaidīt un priecāties. Mācies to saskatīt – vienalga vai tie ir sētas minkas, ziedoši augi vai varbūt tavu bērnu smiekli. Vīra ciešais apskāviens, draudzenes satikšana vai kaut vai lieliska kūka, ko izdevies izcept. Labais, foršais un priecīgais ir visapkārt – tver to un baudi!

PIEŅEMT TO, KA LIETAS MAINĀS, JO TAS IR DABISKI. Dzīve nav un nevar būt visu laiku vienāda – ir kāpumi un kritumi un tiem atkal sekos kāpumi. Izmaiņas ir normāla dzīves cikla daļa. Tavs uzdevums – pieņemt tās un spēt mainīties līdzi. Jo arī katrā no šiem cikliem ir kaut kas labs – arī kritumi kaut ko iemāca un liek izvērtēt, tas viss noderēs tad, kad kritumam sekos jauns kāpums…

5 komentāri
  1. Njā, vieni punkti runā pretrunā citiem. “Dzīvo sev, neuztraucies par to, ko vajag citiem un ko domā citi, sev, sev, pati, galvenais, lai ir pašai” un “vairāk dod citiem, cilvēks radīts, lai dotu, dots devējam atdodas”… 🙂 Tā ir, ka bez Dieva apziņas pasaulīgajā iestājas putra, kas sastāv tikai no atsevišķām populārām frāzēm. Toties skaisti skan un visiem patīk lasīt. 🙂

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.