Nekad nebiju piedalījusies pārsteiguma dzimšanas dienas ballītē un nekad neviens tādu arī man nav uzrīkojis. Man īsti pārsteigumi nepatīk. Varbūt arī patīk, bet mazliet bail no tiem, jo ja nu manis ieplānotais man aizvien interesē vairāk nekā pārsteigums.. vai kaut kā tā. Bet es domāju, ka iekviens cer, ka kādreiz dzīvē, kādam izdosies uzrīkot kaut ko pārsteidzošu tieši tev!
Valentīndienu neesmu svinējusi kopš kādas ceturtās piektās klases, kad ar puikām krustām šķērsām apmainījāmies mīlestības vēstulēm, atklājot to, ka tieši viņš ir tas, kas iekritis sirdī. Toreiz tas bija dikti patīkami, jo šajā vecumā nez kāpēc patiku tam, kurš patika man. Vēlāk gan šādas vai tādas vēstules izpalika un nekad vairs tā arī nav atgriezušās.
Kādreiz iedomājos, cik tomēr būtu jauki pēc kādiem 50 gadiem atcerēties cik reižu, kā un ar ko savā dzīvē esmu mīlējusies. IR, beidzot ir iespēja!
Esmu iesaistījusies jaunā avantūrā – blogošanā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas norisināsies jūnijā. Projekts TH!NK…
Vakar lidostā sagaidīju ģimeni no slēpošanas ceļojuma. Mazais Aleksis 4 gadu vecumā visus pārsteidzis un…
Pēdējās nedēļas laikā sajutos mazliet eiropeiska. Galvenokārt to veicināja nevis tas milzīgais eiropiešu bars, ko…
Šodien biju uz boksu. Jautri un atvieglojoši. Izrādās – tieši sišana un speršana bija tas,…
Bija vasaras, kad katru pēcpusdienu čāpoju uz veikalu pēc baltmaizes batona un saldējuma, un katru…
Atklāju mīlīgu 2-gadīgas īru meitenītes fotoblogu. Izskatās pēc asprātīga veida kā bērnu pievērst hobijam, internetam,…
Vīriešu krekli ir garlaicīgi un nepārdomāti. Visas pasaules sievas iedalās trīs daļās: 1. kas gludina…