17 GUDRĪBAS, ko tev var iemācīt BĒRNS

Lūk, 17 labas un vērtīgas lietas, ko varam mācīties no bērniem! Tās ir lietas, ko pieaugot esam aizmirsuši un pārveidojuši, jo esam vairāk vai mazāk pazaudējuši bērnišķīgumu sevī. Varbūt ir vērts censties atgūt kaut mazu daļiņu no tā?

Centies sākt dienu ar smaidu uz lūpām – vairums bērnu sāk savu rītu ar milzīgu enerģiju un smaidu. Tas tāpēc, ka viņi priecājas, ka atkal satiks vecākus un varēs spēlēties. Viņi nepretojas jaunajai dienai, bet ar prieku gatavi baudīt to! Bērni priecājas par dzīvi, gatavi mācīties un izzināt arvien jaunas lietas. Dzīvot kļūs daudz patīkamāk un dzīve mums vairāk atlīdzinās, kad mēs pārstāsim pretoties tai. Neviena diena nelīdzināsies šai tavā dzīvē, neiznieko to!

Nepārstāj jautāt
– bērniem raksturīgs kāpēcīšu periods, jo jautājumi birst kaudzēm no mazo ziņkārīgajiem prātiem. Kāpēc? Kā? Vai mūs jau esam galā? Ja bērni netiek iesaistīti darbībā, viņi uzdod neskaitāmus jautājumus. Ne uz katru jautājumu iespējams saņemt atbildi, bet daudzi no tiem tiks sadzirdēti, jo cik daudz problēmu dažkārt rodas, ja mūs nejautājam neskaidrību gadījumos. Uzdosim jautājumus neziņu gadījumos, tā aiztaupīsim sev pamatīgas galvassāpes.

Izpaud savas emocijas –
tev nekad nebūs jāuzmin bērna noskaņojums, jo tas kā viņš jūtas, skaidri redzams viņa sejā. Pieaugušie noklusē un noslēpj savas emocijas no citiem, padarot grūtāk uzminēt viņu reakciju un sajūtas. Atklāti paužot savas emocijas un sajūtas, mēs padarīsim komunikāciju vieglāku un uzturēsim patiesas, sirsnīgas attiecības.

Esi godīga, sauc lietas īstajos vārdos
– kā jau iepriekšējā punktā minējām, bērni neslēpj savas emocijas, viņi ir patiesi, saka visu ko domā, kā redz to. Godīgums un skaidra, tieša komunikācija veido spēcīgu personību un veselīgas attiecības ar cietiem. Cilvēki klausīsies tevī, ja zinās, ka esi godīga, tomēr nejauksim godīgumu ar klaju nekaunību!

Dzīvo spontāni – atzīsim, ka bērni neplāno lietas, kuras dara, viņi dzīvo spontāni, izmantojot katru mirkli, lai izbaudītu savu dienu. Dažreiz mēs pārāk analizējam mūsu nākamo soli, vilcināmies un baidāmies. Protams, pieaugušo pasaulē laika plānošanai ir būtiska nozīme, tā nav mazsvarīga, taču kādreiz mēs varētu ļauties mirklim, spontāniem dzīves pavērsieniem, kas izkrāsos mūsu ierasto ikdienu. Neignorēsim iespējas, kuras sniedz spontanitāte!


Treniņi var sagādāt prieku –
bērni visu laiku trenējas, un pat neapzinās, ka tas ir labi viņu veselībai, jo viņu galvenais mērķis ir gūt prieku. Dažādu iemeslu dēļ, pieaugušie aizmirst, ka sports var sagādāt jautrību, jo parasti tas mums asociējas ar grūtībām, smagu darbu un lielām pīlēm, lai uzlabotu savu fizisko stāvokli. Mēģināsim atrast prieku sportiskās aktivitātēs, jo ar pozitīvu attieksmi veiktas lietas uzlabos ne tikai veselību, bet arī garastāvokli.

Nepārdzīvo par neparedzētiem notikumiem –
kad bērniem atgadās, kas neparedzēts, viņi ķiķina un sajūsminās par jauniem notikumiem. Mūsu ikdienā ir daudzas lietas, kuras nevaram paredzēt. Pat ļoti plānojot kaut ko, pastāv iespēja, ka dzīve piespēlēs negaidītus pavērsienus. Sagaidīsim ar prieku šādus notikumus!

Saglabā atvērtu prātu
– bērnu prāts ir plaši atvērts pasaulei, viņu spriedumi ir balstīti uz viņu pieredzi, neliels skaits ārēju ietekmju vēl nav paspējis izmainīt viņu domas. Viņi vienmēr ir gatavi izmēģināt ko jaunu. Pieaugot mēs kļūstam par ieradumu cilvēkiem, ērti jūtamies labi zināmā un ierastā vidū. Mūs aizvirzāmies no virknes iespēju un pozitīvu pieredžu. Nebaidīsimies no jauniem izaicinājumiem!

Kļūdas var atvērt durvis aizraujošām iespējām
– atšķirībā no pieaugušajiem, bērni sevi nešausta, ja ir pieļāvuši muļķīgas kļūdas. Mēģināsim apzināties, ka kļūdas bieži ir vārti uz izaugsmes iespējām.

Liec lietā savu iztēli
– bērni spēj sagādāt sev stundām ilgu prieku spēlējoties ar visvienkāršākajiem zīmuļiem, radoši izpaužoties uz parastas baltas papīra lapas. Bērni izmanto savu iztēli, lai atklātu jaunas lietas par sevi un apkārtējo pasauli. Tieši mūsu iztēle virza mūsu sapņus un ziņkārību. Neaizmirsīsim to, jo pretējā gadījumā mēs neredzēsim savu sapņu piepildīšanos.

Mācies vērojot lietas un notikumus
– bērni vēro apkārtējos ar patiesu entuziasmu, viņiem patīk atdarināt citu darbības. Pieaugot mēs kļūstam mazāk vērīgi, paļaujamies uz formālu instrukciju, nepaplašinot savu prasmju kopumu. Neaizmirsīsim cik labi mēs mācījāmies, vienkārši vērojot citus un notikumus ap mums.

Rotaļājies
– bērniem tas sanāk tik dabiski, jo sagādā prieku. Ar gadiem mēs aizmirstam kā tas ir – atbrīvoties un ļauties spēlēm. Ne vienmēr mums ir jābūt mērķa vadītiem, dažreiz ir veselīgi ļauties pozitīvam neprātam, kura vienīgais mērķis ir jautrība.

Esi radoša, izpaužot savu individualitāti –
bērni bieži nejautā pamācības, veic lietas tā, kā paši uzskata par pareizu. Ja tev ir radoša ideja, kā paveikt kaut ko ātrāk, gudrāk vai labāk, ārpus ierastajām metodēm, dari to savā veidā un skaties uz iznākumiem. Mēs nekad nezināsim, kas izdosies, ja nepamēģināsim!

Izpēti, apzinies savu apkārtējo vidu
– bērnu apkārtne ir viņu rotaļu vide, viņi izpēta katru aspektu, sākumu savā apkaimē, ieraugot lietas, kuras pieaugušie pat nepamana. Tev ir pilnībā jāapzinās, kas notiek tev apkārt, lai rīkotos pareizi. Šāds rīcības modelis ir atslēga, lai atrisinātu sarežģījumus un ieviestu jauninājumus.

Priecājies par dzīves vienkāršajām baudām
– bērniem nav vajadzīgas visdārgākās mantas, dažkārt viņiem vislielāko prieku sagādā rotaļas lietus atstātajā peļķē, mammas vai tēta kutināšana, kas atmodina patiesu smieklu šalti. Pavēro savu bērnu, prieks viņā par visvienkāršākajām lietām kalpos par atgādinājumu, ka labākās lietas pasaulē ir bezmaksas.

Novērtē un kop attiecības
– bērni apbrīno, respektē un uzticas saviem draugiem bez noteikumiem, viņi priecājas par draugu klātbūtni un patiesi skumst, kad jāšķiras. Veselīgas savstarpējās attiecības ir atslēga uz laimi. Protams, pieaugot mūs kļūstam arvien aizņemtāki, arvien mazāk laika mums paliek draugiem, tomēr pat, ja mēs esam ļoti nodarbināti, nedrīkstam aizmirst par cilvēkiem, kuri mums ir patiesi svarīgi un mīļi.

Neļauj kvalifikācijas trūkumam atturēt tevi –
bērni nekad nav nobažījušies, ja viņiem trūkst zināšanu, iemaņu un prasmju, viņi tik un tā mēģina. Pat ja viņi kaut ko dara pirmo reizi – dedzīgi iet uz mērķi, ja neizdodas, noskurinās un atkārto līdz izdodas! To patiesi ir vērts aizgūt no mūsu bērniem!
 
6 komentāri
  1. Viss var būt, bet pašam pirmajam atļaušos nepiekrist, jo ir bērni, kas jau mostoties raud (mazi zīdaiņi būdami) un tādi arī paliek visu dzīvi, piecgadīgais mostas katru rītu dusmīgs un visi pamatīgi nopūlas, lai apmēram 1-2h uzlabotos viņam garastāvoklis un diena būtu kaut nedaudz ciešana…tā pat ar divgadnieku… un pazīstu arī citus bērnus, kas kā mostas, tā viss slikti..

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.