Zaļā tēja. Vienkāršākais vai izsmalcinātākais dzēriens?

Senā ķīniešu leģenda vēsta, ka pasaulē pirmo tējas malku nogaršojis ķīnas imperators Šen Nung 2737. gadā pirms mūsu ēras. Viņš sēdējis zem tējaskoka, dzerot siltu ūdeni, kad uzpūtis vējš un ūdens krūzē iebirušas pāris lapiņas. Ūdens iekrāsojies zeltains un gaisā uzvirmojis patīkams aromāts. Leģenda paliek leģenda, bet kāda ir patiesība par zaļo tēju?

Zaļā tēja netiek fermentēta, tāpēc tajā saglabājas lielākā daļa to īpašību, kas raksturīgas svaigām tējas lapām. Pētījumi pierāda, ka gan zaļā, gan melnā tēja satur antioksidantus, taču slāpes remdēt labāk palīdzēs tieši zaļā tēja. Tējā ir liels A, C un E vitamīnu daudzums, minerālvielas – fluors, cinks, kālijs un mangāns, miecvielas, antioksidanti – organiskās skābes un flavonoīdi jeb katehīni, kofeīns un citi alkaloīdi. Pavisam neliels daudzums (~ 1%) ēterisko eļļu, taču pietiekami, lai piešķirtu tējai aromātu, darbojas arī kā tonizētāji.
Zaļā tēja ir labākais līdzeklis, lai notievētu, neatstājot nevēlamas sekas. Ja lietosi to pilnīgi tīrā veidā, bez saldinātājiem (cukurs, medus u.c.) un garšas uzlabotājiem (piens, citrons, kanēlis u.c.), tā nesaturēs nevienu kaloriju.
Šī tēja veicina arī  kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma, aiztur tauku uzkrāšanos tajā, uzlabo vielmaiņu, palīdz pārvarēt saindēšanās sekas. Regulāri lietota, tēja paplašina asinsvadus nodrošina veiksmīgāku smadzeņu apgādi ar skābekli, stiprina imunitāti un uzlabo sirdsdarbību.
Jaunākie amerikāņu zinātnieku pētījumi apstiprina jau agrāk izskanējušo versiju, ka zaļā tēja ir vērā ņemams līdzeklis cīņā ar vēzi, jo satur jau pieminētos spēcīgos antioksidantus. Katehīni cīnās ar brīvo radikāļu izraisītajām sekām. Tādā veidā mazinot risku saslimt ar vēzi un aizturot audzēju veidošanos.
Dienas deva, kas būtu ieteicama, ja vēlies sajust tējas dziedinošo pusi, ir sākot no 5 krūzēm katru dienu.

Zaļajai tēja raksturīgi arī dažādi piemaisījumi, kas uzlabo un bagātina tās garšu. Dažādi tiek kombinēta tēja ar augļu gabaliņiem, ēteriskajām eļļām un ziediem. Vispopulārākā ir zaļā tēja ar jasmīnu ziediem. Neatvērtā oriģinālajā iepakojumā tēju var uzglabāt 2 gadus.

Visa pasaule ir pazīstama ar tēju, tās labajām īpašībām un lietošanas tradīcijām. Daudzās kultūrās tēja ir sabiedriskās dzīves sastāvdaļa. Rietumos tam nav pievērsta tik sevišķa uzmanība, lai gan vēl nesenā pagātnē tika rīkotas plašas tējas pēcpusdienas. Piemēram, aristokrātiskajās angļu ģimenēs šīs tradīcijas vēl šodien ir augstā godā. Austrumos populāras ir  tēju ceremonijas, kas katrā valstī tomēr atšķiras. Sarežģītākā un izsmalcinātākā tējas ceremonija ir Japānā, toties Tibetā tēja tiek pasniegta kopā ar sviestu un sāli.

Salīdzināšanai apskatīsim Eiropas un ķīnas tējas tradīcijas:
Eiropā uz tasi ņem vienu tējkaroti beramās tējas. Nepieciešamo daudzumu ieber tējkannā, aplej ar uzvārītu ūdeni un ļauj ievilkties apmēram 5 minūtes. Tēju lej tasītēs, izkāšot caur sietiņu. Atsevišķās valstīs lieto dažādus saldinātājus – cukuru vai medu, papildus pievienojot citronu, ievārījumu, pienu, rumu, arī vīnu.
Ķīnā kulta ceremonijās tēja tika baudīta no viena kopējā trauka, kuru deva pa riņķi, lai katrs var nobaudīt pa malkam. Vēlāk tas pārgāja smalkā procesā. Vispirms tējas lapiņas tvaicēja, tad satina bumbiņās, pievienoja dažādus aromatizētājus. Satītajai bumbiņai bija jānostāvas, tad to grauzdēja uz uguns un saberza starp smalka papīra loksnēm. Uzvārīja sālsūdeni, pievienoja iegūto tējas maisījumu, pielēja tējkaroti auksta ūdens un ļāva biezumiem nosēsties. Tad tēju salēja tasītēs un pievienoja pienu un sīpolus.
Protams, tagad lielākoties ķīnieši izmanto vienkāršākus un mūsdienīgākus tējas pagatavošanas veidus, bet arī šī ceremonija vēl joprojām nav aizmirsta.
Tējas pagatavošanas veidu ir ārkārtīgi daudz, un katrā valstī, pat ģimenē tie var atšķirties, bet tas nemaina šā dzēriena patieso būtību.

Pagatavo tēju pareizi
Zaļo tēju (pus tējkaroti uz vidēja lieluma krīzi) aplej ar ūdeni, kurš uzvārīts līdz 70 – 80 C grādu temperatūrai. Ūdenim nevajadzētu būt vārītam atkārtoti. Ļauj, lai tēja ievelkas apmēram 1 – 3 minūtes.
Ja nevēlies katru tējošanas reizi gatavot visu no jauna, uztaisi zaļās tējas uzlējumu. Ņem pilnu tējkaroti lapiņu, aplej, un, kad vēlies padzerties, atšķaidi ar karstu ūdeni.
Tie nav vienīgie pagatavošanas veidi.  Iespējams, ka tev ir savs īpašs rituāls, kurā vari padalīties ar citām lasītājām.

Pārmērīga tējas lietošana var atstāt arī negatīvu ietekmi uz tavu organismu – nervozitāte, aizkaitinājums, nemiers, reizēm arī bezmiegs un hiperaktivitāte. To izraisa tējā esošais kofeīns. Ja novēro kādu no simptomiem, pārtrauc tējas dzeršanu vai gatavo to ļoti vāju. Lai mazinātu kofeīna daudzumu tējā, aplej to ar karstu, bet ne verdošu ūdeni. Salīdzinājumā ar kafijā esošo kofeīnu, tējas kofeīns ātrāk tiek izvadīts no organisma. To veicina tējā esošie alkaloīdi. Tāpat tējas kofeīns stimulē, bet nerada stresu, kā kafijā esošais.

Karstās un aukstās tējas receptes 
Karsta tēja ir viena no pamatlietām, kas nodrošina siltu un mājīgu sajūtu aukstajās ziemas dienās. Turpretī aukstās tējas receptes noderēs ballītēs, kur dejo neapstādamās un tā vien prasīs pēc kaut kā atvēsinoša.
Pagatavošanai var izvēlēties jebkādu zaļo tēju.

KARSTĀS TĒJAS
Vitamīnu tēja
2 porcijas
Pie 0,5 l karstas, stipras tējas pievieno svaigi spiestu pus citrona un viena apelsīna sulu. Cukuru pievieno pēc garšas.

Apelsīnu punšs
1 porcija
Apelsīna miziņas ierīvē ar cukuru un apbrūnina katliņā līdz gaiši zeltainai krāsai. Noņem no uguns un uzmanīgi pielej 200 ml sarkanvīnu. Tad uzsilda līdz cukurs pilnīgi izkusis, neuzvāra. Paralēli pagatavo stipru melno tēju (4 -6 tējkarotes uz krīzi). Tēju pielej sarkanvīnam, un garšai nedaudz pievieno rumu.

„Krievu” tēja
1 porcija
Krūzē ielej karstu ūdeni tikai tik, lai nosegtu tās dibenu. Klāt liek divas krustnagliņas, 1/3 kanēļa standziņas un 1 tējkaroti medu. Pie šīs kombinācijas liek 2 tējas maisiņus un pielej krīzi pilnu ar karsto ūdeni. Pāris minūtes ļauj ievilkties, nokāš un pievieno 2 ēdamkarotes apelsīnu sulas. Dzer siltu.

Tēja ar rozīnēm
1 porcija
Nomazgā žāvētas rozīnes un liec krūzē kopā ar  tējas lapiņām. Aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties apmēram 2 minūtes. Dzer neizkāstu, rozīnes pēc tam apēd. Tās būs kļuvušas mīkstas.

AUKSTĀS TĒJAS
Aukstā persiku tēja
1 porcija
Pie 100 ml stipras, atdzesētas tējas pielej vienu ēdamkaroti piena un divas ēdamkarotes persiku sulas. Ieliek uz pāris minūtēm ledusskapī, lai tā būtu labi atvēsināta pirms lietošanas.

Tēja ar saldējumu
2 porcijas
Pie 150 ml stipras, atdzesētas tējas pielej 300 ml cukura sīrupu. To pagatavo pēc garšas, cik saldu vēlas. Tad pieliek 50 g plombīra saldējumu un virspusē uzspiež putukrējumu.

„Kanādiešu” tēja
1 porcija
Krūzē aplej beramo vai tēju maisiņos ar karstu ūdeni, ļauj 5 minūtes ievilkties. Ja nepieciešamas, nokāš. Šaurā, augstā stikla glāzē līdz 2/3 liek ledu un aplej ar pagatavoto tēju. Cukuru un citrona sulu pievieno pēc garšas.

15 komentāri
  1. Esmu 100% zaļās tējas dzērāja.
    Parasti ņemu 4 lapiņas, apleju ar ūdeni un pielieku riktīgi biezu citrona šķēli. Zaļā tēja tiešām stiprina imunitāti.

  2. Dzeru zaļo tēju ļoti bieži, īpaši pa dienu un vakarā, bet bez jebkādām piedevām tās smarža man nepatīkami asociējas ar cigarešu dūmiem 🙁

  3. Ir elektriskās tējkannas, kur rāda grādus. Vai arī jāskatās pēc ūdens, ja vāri kastrolītī, – ūdens sāk viegli trīsuļot, bet nemet vēl burbuli.

  4. nu jau gadu esmu pilnībā pārgājusi uz tējas dzeršanu: gan melnās , gan zaļās, un pilnībā ir nostabilizējies asinsspiediens, nav tik bieži jāslimo ar saaukstēšanās slimībām. kafiju lietoju izņēmuma kārtā, šķiet, lai neaizmirstu tās garšu. 🙂

  5. man zaļā tēja ļoti negaršo; tās aromāts asociējas ar vāzes ūdeni, kurā sastāvējušās neļķes un peld visādas zaļas gļotas. dzeru to tikai tās labo īpašību dēļ. patiešām ceru, ka rakstā minētās receptes palīdzēs šo negaršīgo tēju padarīt kaut cik baudāmāku.. paldies!

  6. Es gribētu sākt dzert zaļo tēju, taču vai parastā veikalā pirktās Pickwick vai Greenfield ir veselīgas? Varbūt variet ieteikt kādu?

  7. Ja, vari dzert ari so firmu zalas tejas, Greenfield manuprat ir uzticamaks zimols, vienigais, velams, lai tejai nebutu nekadu piemaisijumu vai aromatvielu (lasi kas rakstits pacinas otra puse), nu varbut vienigi zalo teju ar jasminu. Vel protams gribetos, lai ta butu nevis pacinu, bet berama teja, jo pacinas ta ir sadrupusi un aromats vairs ne tuvu nav tas kam jabut. Vel neliela nianse, uzlejot teju, ievero tas ievilksanas laiku, ja bus par ilgu – ta bus siva.

  8. Es atkal tikai tā pa īstam sāku saprast tēju, kad aizgāju uz tējnīcu Goija, tagad viņi ir pārcēlušies un saucās Illuseeum vai kā tā. Viņi kaut kā ļoti piestrādā pie tā, ka darbinieki visu izstāsta bez prasīšanas, man pat piesēdās klāt chilloutā un parādīja kā īsti un kas jādara. Tagad paciņu tēja vairs iekšā neiet. un tās labās tējas nemaz nesanāk tik dārgi, ja piešaujās pareizi pagatavot.
    Miera ielā atrodās tā jaukā vieta, kur pastāsta, visiem kuriem interesē tiešām iesaku..

  9. *Tikko, vārot ūdeni, sāk parādīties mikro burbulīši no kannas apakšas, tad ūdenim ir 70 grādi.
    * Lieliska ir Basilur, Tipson markas tēja.
    * Zaļo tēju, ja tā ir kvalitatīva var uzliet 2-3 reizes, pirmo reizi 1minūti, tad 1,5 un tad 2 minūtes. Ķīnieši zaļo tēju neiesaka izturēt ilgāk par 2 minūtēm, jo tad parādās rūgtums.
    * Ja zaļajai tējai ir kāda garša, tad ūdens temperatūrai būtu jābūt 80 grādi.
    * Labāk dzert vāju zaļo tēju, jo stipra var kaitēt nerviem. Vāju zaļo tēju tēju var dzert ļoti daudz.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.