Mans mazais – kaislīgs fans

Hello Kitty, Vāģi, Spaidermens… šie ir tikai daži no pēdējā laika populārākajiem multfilmu tēliem pasaulē un līdz ar to arī elki mūsu bērniem, tepat Latvijā. Dažas ģimenes uztraucas par finansēm, kas nepieciešamas, lai apmierinātu mazuļa fanošanas kāri, citas par to, vai šāda fanošana nekaitē mazuļu veselīgai attīstībai un psihei. Kā ir paties?b?? Cik ļoti šāda fanošana spēj ietekmēt mazuļus, cik kaitīga vai nekaitīga tā ir? Par to runāsim šoreiz un aicinājām savā pieredzē dalīties gan multfilmas „V??i” fana Linarda mammu Ingu, gan arī ģimenes ārsti Olitu Lapiņu.

Mūsdienu pasaules sastāvdaļa

Ja pirms gadiem desmit vai divdesmit mazuļi spēlējās un izklaidējās pavisam citādāk, piemēram, dz?vojoties pa āru, spēlējot daž?das spēles, smilšukastē cepot kūkas, b?v?jot št?bi?us un tamlīdzīgi, tad šodien lielu daļu mazuļu izklaides laika ir paņēmis dators, televizors un līdz ar to – modernās rotaļlietas.
ģimenes ārste Olita Lapiņa st?sta: „Es pēc profesijas esmu pediatre – bērnu ārste un tieši mazuļi ir lielākā daļa no maniem pacientiem. Tā kā manas prakses laiks ir mērāms vairākos gadu desmitos, tad droši varu apgalvot – šodien bērnu spēlēšanās un izklaide kā tāda ir stipri mainījusies. Dažbr?d šķiet, ka mazuļi ātrāk iemācās rīkoties ar datoru, nekā runāt un darīt citas lietas. Pēc būtības jau tur nav nekā slikta, jo tomēr paaudzes mainās un ir atšķirīgas. Tā tas iekārtots un tā tam jābūt, taču skumji ir tad, kad vecāki nemaz nepālas bērniem parādīt, kā var izklaidēties citādāk, piemēram, zīmēt ar īstiem krāsu zīmuļiem uz īstas papīra lapas, nevis darīt to visu datora programmā… ”
Inga, Linarda (3 gadi) mamma: „ Manu dēlu vislabāk izklaidē dators un televizors. Protams, nav tā, ka viņam nekādas citas aktivitātes uz spēles neiteres?, taču televizors un sevišķi dators spēj novērst uzmanību un būt interesantāks par jebkuru citu nodarbi. Pat tad, kad pie mums ciemos atbrauc draugi ar saviem bērniem un mazie spēlējas, vienā brīdī tie visi sāk izrādīt vēlmi kopīgi skatīties kādu multfilmu. Tas izpaužas ar to, ka dēls vienkārši pienāk man klāt un aiz rokas ved pie datora vai televizora. ”

Jaunizceptie elki un to mazie fani
Protams, populārā kultūra ir galvenā vaininiece tajā, ka mazuļiem sarodas arvien vairāk tā dāvāto elku, par kuriem fanot. Patiesībā tas ir neticami veiksmīgs (ražot?jiem, protams) mārketings! Un ko gan ir vieglāk ietekmēt, kā mazuli? Ja dārziņā, vai skolā citiem ir, piemēram, Spaidermena mugursoma, džemperis vai pats Spaidermens, rotaļlietas izskatā, tad man taču arī tādu vajag! Un meitenēm mazās kaķa sejiņas, jo vairāk, jo labāk – Hello Kitty uz krekliņa, gredzentiņa, skolas lietu pen??a utt. Taču ietekm?jami ir ne vien skolas vecuma bērni, faktiski par mazajiem faniem kļūst arī stipri jaunāki mazuļi – pat nieka divus gadus veci! Un šajā gadījumā lielu atbildību par to būtu jāuzņemas vecākiem, kas tomēr ir galvenie mazuļa apg?d?t?ji ar attiecīgajām multfilmām, rota??iet?m un visām citām, ar attiecīgajiem varoņiem saist?taj?m lietām.
Inga, Linarda mamma: „Mans dēls šobrīd izdzīvo tā saucamo Vīģu drudzi. Pilnīgi visam, ko viņš grib un pieprasa ir jābūt ar multfilmas Vāģi tēliem! Mums ir vīģu rotaļlietas, vīģu drēbes, vīģu krāsojamās grāmatas, trauki, no kuriem tiek īsts utt. Pat visu nevaru uzskaitīt. Protams, viss nav pirkts par pašu finansēm, lielu daļu no šīm lietām ir sad?vin?juši draugi, jo, zinot, par ko mazais sajūsminās, dāvana nav tālu jāmeklē. Arī pati multfilma mums ir ierakstīta DVD formāta diskā un to skatamies vismaz pāris reizes nedēļā.. Trakākais jau ir tas, ka šobrīd šīs Vīģu rotaļlietas ir pilnīgi visur – pat lielveikalu pārtikas nodaļās! Nu, piemēram, tās pašas kinderolas, tikai uz iepakojuma attēloti multfilmas Vāģi varoņi. Ražot?jiem tas tiešām ir ļoti veiksmīgs mārketings, uz kuru bērni iekrīt! Un vecāki līdz ar viņiem…”
Olita Lapi?a: „Man? praksē bieži vien uz pieņemšanām nāk mazuļi, kuri no galvas līdz kājām no??rbti drēbēs ar kāda multfilmu varoņa simboliku. Turklāt, līdzi viņi nereti ņem vienu, vairākas, reizēm pat veselu maisiņu, ar attiecīgās multfilmas varoņu rotaļlietām, ar kurām visām es tieku iepaz?stin?ta – tā ir kā neatņemama ārsta apmeklējuma sastāvdaļa, bez kuras mazais nemaz neļauj sevi izmeklēt!”

Vairāk, kā tikai fans
Protams, kamēr vien šā sava veida mazuļu fanošana par attiecīgu multeni un tās varoņiem, netraucē ikdienas dzīvē, ne mazulim, ne tā vecākiem, ne citiem apkārtējiem cilvēkiem, tikmēr var droši uzskatīt, ka viss ir kārtībā. Fanošana pēc savas būtības ir pilnīgi normāls process, viens no daudziem, kam mazais iziet cauri savas attīstības gaitā. Turklāt tas nereti tiek darīts, galvenokārt, sekojot citu vienaudžu piemēram. Bērnu dārzs tādā ziņā ir ideāla vieta, kur mazajiem mainīties ar šīm fanu idejām – ja viens nāk uz dārziņu ar tādām vai citām mantām, tad skaidrs, ka šādas mantas sāks gribēt arī pārējie bērni.
Taču reālajā dzīvē, diemž?l, ne vienmēr viss norit tik gludi un vienkārši. Nereti mazais no aktīva fanot?ja palēnām, bet nopietni, sāk dzīvot savu fantāziju pasaulē, precīzāk – multfilmas un tās varoņu pasaulē. Un tieši vecāki ir tie cilvēki, kuriem pirmajiem būtu jājūt šā, tik smalkā, robežu, kuru pārkāpjot mazulis sāk dzīvot savas mīļās multfilmas varoņu pasaulē. Vienkāršāk sakot – vecākiem būtu vēlams mazulim sagādāt arī daž?das citas izklaides un nodarbes, kas nav saistītas ar fanošanas kultu, būtu jāsabalansē laiks, ko mazulis pavada, piemēram, skatoies attiecīgo multfilmu vai spēlējoties ar šīs multfilmas varoņu rotaļlietām un tas laiks, ko mazulis velt? citām, no multfilmas neatkar?g?m, nodarbēm
Olita Lapi?a: „J?, esmu pieredzējusi to, kā mazuļi sāk dzīvot savā iedomātā, multfilmas varoņu pasaulē. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad mazulis tik tālu ir sevi sasaistījis ar multfilmas varoni, ka sācis sevi saukt tā vārdā un, ne tikai st?doties priekšā svešiem cilvēkiem, bet arī mājās – pieprasa no vecākiem, brīžiem, māsām, lai sauc to attiecīgā multfilmu varoņa vārdā. Un, protams, ka ar šādu bērnu rodas daudz problēmu, jo citi sāk viņu vienkārši nesaprast. Turklāt, ir arī tādi mazie fani, kas sāk cīnīties ar iedomātiem ļaunajiem spēkiem, piemēram, bērns sāk uzskatīt, ka viņš ir Spaidermens un līdz ar to viņam jācīnās pret visādiem ļaunajiem, kas no malas gan izskatās amizanti – bērns cīnās tā teikt, ar tukšu gaisu…”

Ko iesākt

Ko darīt, lai nepieļautu mazuļa pārmērīgo fanošanu un iesl?d?šanu fantāziju pasaul?? Pats pirmais un galvenais – sekot mazajam līdzi un laikus pamanīt attiecīgās pārmēru lielās fanošanas iezīmes. Tas, ka mazulis sāk ļoti interesēties par kādu multfilmu, pēc savas būtības jau nav nekas slikts, tas nozīmē, ka mazajam multfilma vienkārši patīk! Taču vienmēr vajadzētu noskaidrot iemeslus šai patikai – vai tā patīk mazulim pašam, vai vienkārši dārziņā puse grupiņas mazuļu aizraujas ar šo multfilmu un visādi izrāda cik forši ir tas, ka tev ir drēbes ar attiecīgās multfilmas tematiku, rotaļlietas u.c. Nereti mazais vienkārši pakļaujas tā saucamajam bara instinktam.
Vecākiem pašiem jāuzmanās, jo nereti tieši viņi paši ir par iemeslu tam, ka mazais pārmēru aizraujas ar kādu multfilmu – saprotot, ka mazajam multfilma tik ļoti patīk, vecākiem tās rādīšana mazajam šķiet ?tr?k?is, ērtākais un vienkāršākais veids, lai mazo izklaidētu, turklāt ar panākumiem! Mazais jau par to ir sajūsmā – s?ž katru otro vakaru pie televizora vai datora ekrāna, atkal un atkal izdzīvo attiecīgās multfilmas sižetu… 

Jādarbojas ar mazuli! 
Ir taču tik daudz daž?du interesantu aktivitāšu un spēļu, kur nav nepieciešams ne televizors, ne dators, ne jaunās un tik modernās rotaļlietas. Š?das aktivitātes ne vien bērnu izklaidēs, bet arī tuvinās ar vecākiem un izglītos. Ir jāsabalansē laiks, ko mazulis pavada fanojot par saviem elkiem un laiks, kad viņš nodarbojas ar citām lietām, turklāt jārūpējas, lai šīs citas izklaides un nodarbes būtu gana interesantas, kas nereti nebūt nav viegli, jo televizors un dators ar multfilmām spēj būt ļoti nopietni konkurenti…
Ja mazulis jau ir aizrāvies ar kādu multfilmu un tās varoņiem, tad vecākiem nevajadzētu par katru cenu mazo atbalstīt ar šīs multfilmas mantām no A – Z. Protams, bērnu var iepriecināt ar kāroto multfilmas varoņa rotaļlietu, taču vajadzētu saglabāt vesalo saprātu un nepirkt ar šo simboliku pilnīgi visu, kas paredzēts bērnam – sākot no apģērba un beidzot ar kr?sojamaj?m grāmatām! 
Olita Lapi?a: „Manupr?t, galvenais, ko vecākiem vajadzētu ievērot ir tas, ka ar bērnu ir jādarbojas! Audzināšana tā ir darbošanās, izklaid?šana ir darbošanās un izglītošana arī ir darbošanās. Atstājot bieži bērnu vienatnē ar televizoru, datoru un iecienīto multfilmu, attiecīgais rezultāts ir tikai paredzams! Ir jauki, ja mazulis par multfilmu izrāda neviltotu interesi, taču, būsim godīgi – ne jau televizors un dators ir tie labākie līdzekļi, kas veicina veselīgu un pareidzu mazuļa attīstību.”

7 komentāri
  1. Domāju, šī cauruncaur ir “vecāku problēma”. Tieši vecāki ir tie, kas uzliek bērnu uz “fanošanas adatas”, iepērk multenes, stiepj no veikala mājās apakšbikses un maskas ar Supermenu utt., arī vardarbīgo multeņu rādīšana un datorspēles ir vecāku atbildība, jo vecumā, 2-8 gadi, viņš pie visa šī TIEK pieradināts tieši ar vecāku maigo roku gādību (ievērojiet, šajā vecumā citiem cilvēkiem ir ļoti maza ietekme uz bērnu, protams, ja vien bērns aug klasiskā ģimenē) un tajā brīdī, kad viņš ir palaists tautas t. i. uz skolu nemaz nav ko brīnīties, ka tiek atnests un pieplusots jau esošai “bāzītei” vel kaut kas no Nindzām un citiem salašņām. Nesaprotu, kādēļ vecāki šo neapzinās un atbildību un vainu meklē citur, nogrūž to uz tā saucamo mārketingu un sabiedrību. Arī man ir bērns un tad kad man tiek kaut kas prasīts iz šitās operas, es saku, ka “naudas nav” un datora atrast datorspēles es “neprotu” un ziniet, pilnīgi mierīgi tiek iztikts ar tām dažām spēlītēm, kas ir telefonā un multenes tiek skatītas, ko mamma pasakas.net atver, tā kā vecāki, tā IR jūsu-mūsu problēma un atbildība.

  2. Es nepiekritīšu Mātei zāģei. Jā arī maniem bērniem vienam ir vāģu periods (4-gadnieks) otrai – Hannas Montanas (9-gadniece). Jā es pērku (saprāta un maka biezuma robežās) gan mašīnas, gan drēbes, gan citu atribūtiku. Ļauju skatīties multenes un filmas. Kādēļ bērnu apdalīt un jau apzināti agrā vecumā izstumt no viņa sabiedrības loka – vai tas būtu bernudārzs vai skola. Šis popularitāšu kults veicina bērna veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā un pat iespējas izcelties.
    Meita lepojas, ka prot Hannas montanas dziesmas no galvas, arī deju soļus (youtube.com piepalīdz šajā jautājumā). Un klasesbiedrenes viņu apbrīno, viņa ir klases aktīviste un visas grib ar viņu draudzēties.
    Puika savukārt ļoti veiksmīgi prot izskaidrot, ka īstām mašīnām acis nav un viņas nerunā, tā notiek tikai multenēs. Viņam ir daudz domubiedru bērnudārza grupiņā, un kas interesanti – piemēram, spaidermens viņu nemaz neinteresē, lai gan ir redzējis gan multeni, gan arī iespējas nopirkt rotaļlietas bija. Pie tam tas nenozīmē, ka visa dzīve ap un apkārt Vāģiem. Ļoti patīk arī plaši reklamētās Tonkas garāžas mašīnas un vispār jebkādas mašīnas.

    Vēl gribētu piebilst, ka ne jau tikai bērni ir tie, kas “iekrīt”uz brendiem. Kādēļ mēs izvēlamies Loreal, Head&Shoulders, Madara, Tide, Cillit? Kādēļ meklējam veikalos Ugg, Crocs, ecco, Clarcs nevis valkājam vaļenkus kā vecos labos laikos. Šis ir zīmolu laikmets, jo pērkot zīmolu mēs pērkam arī kvalitāti. Kas tur slikts?
    Nevajag iekrist galējībās, ka tas, kas ir populārs – tas ir ļauns un bērnam nevajadzīgs!

  3. Piekrītu apgalvojuma, ka tētim un mammai jābūt tiem, kas sajūt robežu un “regulē pasākumu” jo tikai un vienīgi viņi ir tie, kas veido izpratni par to, ko vajag un nevajag tādam mazam ķiparam.

  4. Iepriecini savu kaislīgo fanu viņa dzimšanas dienā ar īstu supervaroni 🙂
    [cenzēts]tavisvetki.lv

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.