Mīlu DIVUS vīriešus – izvēlēties NEVARU

Vai var mīlēt divus vīriešus? Mīlēt tā, ka ar katru no vīriešiem ir labi un interesanti, ar katru Tu būtu gatava būt kopā arī ikdienā? Vai var ilgoties pēc diviem, sapņot par diviem, būt kopā te ar vienu, te otru un nevarēt izvēlēties, ja tāda izvēle būtu jāizdara? Šoreiz savus stāstus espati.lv uzticēja trīs sievietes, kas nonākušas šādā situācijā…

MĪLU VĪRU LATVIJĀ UN DRAUGU ĀRZEMĒS
Gunta (26): „Trīs gadus no pavasara līdz rudenim strādāju ārzemēs, lai sapelnītu naudu jaunbūves pabeigšanai. Man te ir draugs, sākām dzīvot vienā karavānā jau pirmā gada otrajā mēnesī. Vispirms man iepatikās viņa rokas – tās ir lielas, bet maigas un pēc tam – viņa optimisms. Es nevarētu tik labi strādāt un pārciet šo kopmītņu režīmu, ja man blakus nebūtu viņa – ieritinājušies gultā mēs pārspriežam darba biedrus, lamājam darba vadītājus un, protams, mīlējamies. 

Mājās mani gaida vīrs. Viņš strādā vecāku saimniecībā un palēnām būvē māju, kur mēs reiz dzīvosim. Kad esmu Latvijā, ar ārzemju draugu neko daudz nesazināmies, varbūt reizi mēnesī viņš man pazvana, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā vai, pavasarim tuvojoties, sarunātu, kad brauksim. Ja Tu man vaicā, kuru no viņiem es mīlu, man būtu jāsaka, ka abus. Jau Ziemassvētkos sāku domāt, kad beidzot būs pavasaris un varēšu braukt. Ja mēs vairs nesatiktos ārzemēs, vai es meklētu tikšanos Latvijā? Nezinu, tik tālu es nedomāju, zinu, ka vēl vismaz 3 gadus tur braukšu un būšu ar viņu kopā. Nē, vispār varu teikt, ka te es gribētu dzīvot ar vīru – viņš ir tāds prātīgs un kārtīgs, viņš būs labs tēvs mūsu daudzajiem bērniem lauku mājās. Bet ar otru draugu es varēšu satikties kādreiz nedēļas nogalēs, lai pajautrotos atceroties darbu ārzemēs, smeltos viņa dzīvesprieku un droši vien arī pamīlētos”.


MĪLU SAVU BIJUŠO UN ARĪ TAGADĒJO
Inita (43): „Šobrīd jau gadu satiekos ar par sevi 23 gadus vecāku vīrieti. Nedēļas nogalēs ciemojos pie viņa (viņš dzīvo citā novadā), kopā apmeklējam visādus pasākumus. Mīlu viņu, citādi jau mēs negulētu vienā gultā. Taču es mīlu arī savu bijušo vīru. Izšķīrāmies jau sen, sākumā nesazinājāmies, bet tad viņš sāka man zvanīt. Reizēm satiekamies, pļāpājam, atceramies kopējos paziņas. Viņš ir precējies. Ja viņš vaicātu, vai vēlos dzīvot ar viņu, es piekristu. Bet nekad nevaicās un ir tā, kā ir – es mīlu divus. Savu tagadni, savas jaunības atmiņas un savus sapņus par to, kā varētu būt”. 

MĪLU KOLĒĢI, BET ARĪ VĪRU

Zane (31):
„Apprecējos 18 gados ar klasesbiedru, mums ir divi bērni, vīrs ir mīļš un labs kā ierasta mēbele. Mīļš man divus gadus ir arī kolēģis. Negribu neko daudz stāstīt, baidos, ka mani atpazīs, tāpēc teikšu tikai, ka mūs saista kaislība. Sekss ar viņu tagad ir tikpat aizraujošs un kaislīgs kā pirmais. Kaut gan nē, ja tā padomāju – viņš ir mīļš arī tad, kad netaisāmies nodarboties ar seksu. Pieskaras man, apskauj (protams, ja citi neredz) un man tas ļoti patīk. Vīrs tā nedara. Mainīt es neko negribu, viss tāpat varētu turpināties, jo arī kolēģis ir precējies. Kad esam kopā, par savu laulības dzīvi nerunājam, tā ka nezinu, kāds viņš ir pret sievu”.

SEŠI MĪLESTĪBAS VEIDI
Ko gan teiktu psihologi, ja šīs sievietes vērstos pie viņiem pēc padoma – ko darīt, kā zināt ko izvēlēties, ja vajadzētu? Kuru es mīlu pareizi un patiešām, bet pret kuru izjusto vēlāk nosaukšu – nesaprotu, kas man bija uznācis. Vai tas bija egoisms un nevēlēšanās zaudēt ērtības, nevis mīlestība? Vai varbūt tikai pieradums no vienas puses un kaislība no otras?
Izskaidrojumu jautājumam par to, kāpēc var mīlēt divus, sniedzis psihologs Džons Alans Lī (John Alan Lee), piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības veidiem. Viņš nosaucis sešus mīlestības pamatveidus, tas nozīmē, ka sakot „es mīlu divus”, Tu, visticamāk, katru mīli citādi. Protams, vislabāk, ja arī viņš Tevi mīl ar tādu pašu mīlestību, citādi pārdzīvojumi ir neizbēgami.

Agape
jeb ALTRUISTISKĀ MĪLESTĪBA, kuru spējot izjust tikai apmēram 7% cilvēku. Partneris tiek uzskatīts par likteņa pasniegtu dāvanu un aprūpēts, viņa vajadzību apmierināšana ir vissvarīgākā. Altruistiskais mīlētājs spēj piedot visu, arī krāpšanu. Ja nepieciešams, viņš gatavs doties līdzi iemīļotajam vienalga uz kurieni.

Erosa
jeb EROTISKĀS MĪLESTĪBAS pamatā ir fiziska, seksuāla kaislība, balstīta uz emocionālām sajūtām. To mēdz raksturot ar tādiem vārdiem kā “tauriņi vēderā”, „mīlestība no pirmā skatiena”, „klikšķis”; sajūta, ka beidzot satikts īstais. Ja vienīgais, kas saista, ir brīnišķīgais sekss, parasti šāda mīlestība mēdz agrāk vai vēlāk izplēnēt.

Storge
jeb DRAUDZĪGĀS MĪLESTĪBAS pamatā iruzticība un drošība, to rakstura sirsnīga pieķeršanās un dziļa emocionāla tuvība. Šādās attiecības retums ir vētraina izskaidrošanās un strīdi. Seksuālās attiecības nav pārāk kaislīgas, bet tas arī nav būtiskākais attiecību aspekts. Partneri balstoties uz kopīgam interesēm un uzskatiem palēnām sadraudzējas un pat īsti nezina, kurā brīdī draudzība pārauga mīlestībā. Ikdiena nespēj noslāpēt viņu jūtas, viņiem patīk mierīgs un zināms dienas ritms un tas, ka partnera rīcība un reakcija dažādās situācijās ir labi paredzama. Šāda mīlestība var izturēt daudzus pārbaudījumus, jo ir noturīga un stabila.

Pragma
jeb PRAGMATISKĀ, APRĒĶINA MĪLESTĪBA balstās uz praktiskiem apsvērumiem, piemēram, vēlmes dibināt ģimeni, audzināt bērnus. Partneris ir atzīts par derīgu dzīves mērķu sasniegšanai rakstura īpašību un materiālās stabilitātes dēļ.

Mania
jeb MANIAKĀLĀ MĪLESTĪBĀ arī liela loma irseksualitātei, bet to paspilgtina greizsirdība un privātīpašnieciskas tieksmes. Visas domas riņķo tikai ap partneri, bez viņa dzīvei nav jēgas. Mīlētājs te ir ļoti laimīgs, te krīt galējībās, pieprasot nemitīgus mīlestības apliecinājumus, šauboties par otra jūtām un baidoties viņu pazaudēt.

Ludus
jeb MĪLESTĪBA KĀ IZPRIECA, spēle. Sekss ir kā jautra izklaide bez saistībām. Mīlētāji negaida no otra uzticību, un paši to nesola, viņiem pavisam atklāti var būt vairāki partneri.

9 komentāri
  1. Nu teikšu tā – izlaidīgi, ļoti izlaidīgi… saņemās taču un pieliek punktu vienām no divām padarīšanām, jo tas neļauj pilnveidoties un attīstīties “pamatattiecībām”.

  2. Par sievām un krāpšanu: Man šķiet, ka nav jau godīgi vīru turēt neziņā kā tādu Antiņu. Daudz runāts, cik ļoti krāpšana sāpina mūs (sievietes) a vīriešus nē? Kopš kura laika viņi darināti no cementa? Var būt pirms tam kā doties vētrainā dēkā, ja vīrs kļuvis par mēbeli, pārrunāt attiecību noteikumus? Tip`, zini – šad tad nolaižam pa kreisi prieka pēc? Vismaz nebūs pieviltās uzticības, tā arī var. Vai vajag, tas atkarīgs no katra paša.

  3. es gan nelietošu tādus vārdus kā “izlaidīgi”vai vēl trakākus. tik tiešām – cilvēku ir tik daudz un nemaz nav iespējams, ka vienā atrodamas visas Tev nepieciešamās īpašības un izpausmes. tāpēc to meklējam un atrodam dažādos cilvēkos.

  4. Nu nezinu… tas nav attaisnojums krāpšanai – manam vīram redziet nepiemīt visas tās īpašības, ko es vīrietī meklēju… Nu tad – neprecies un meklē visu mūžu savu ideālo (tāpat neatradīsi), tikai neaizmirsti, ka arī pašai tad jābūt perfektai… Un kura tad tāda ir?

  5. Par ideālajiem partneriem nepiedzimst, par tādiem kļūst. Ir jācenšas pilnveidoties un mācīties gan vienam no otra, gan vienam otra labā. Man patīk, ka angļiem attiecībām ir vārds “relationship”, kurā iekļauts vārds “ship” – “kuģis” un uz kuģa jābūt ir komandai.

  6. bet ir taču cilvēki, kuri vienā komandā nevar sadarboties un tas atklājas tikai pēc laiciņa.
    vai arī ir komandas, kuras vislabāk darbojas vairāku cilvēku sastāvā, jo viņi viens otru papildina

  7. Es tam pilnībā piekrītu 🙂 Un, ja veidot attiecības, ar 2 un/vai vairāk partneriem atklāti nebūtu tabu un fui, arī tas būtu lieliski. Taču nedomāju, ka komandā būtu pieņemams kāds slēptais biedrs, par kuru kāds no komandas biedriem nezina. (Man spuras gaisā par partnera neinformēšanu).

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.