Kukū – ir Vasara!!!

Lasot pēdējās dienās ierakstus blogos – tepat espati.lv – rodas sajūta, ka kaut kas tur debesīs zvaigznēs ir galīgi sašķobījies – tik ļoti daudzi cilvēki jūtas vienādi – un ne tajā labākajā noskaņojumā – vientulības, pamestības, neziņas ko darīt sajūta. Jāatzīst, ka mani ar zvaigznes nav atstājušas novārtā – bet tas ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien – ar šo pārliecību dzīvoju jau no tīņu vecuma. 
Tā nu es sestdien izpludusi asarās, ar spainīti rokās stāvēju ķiršu dārzā izbrēcu savu sāpi par to cik negodīgi viss notiek un cik ilgi var meklēt jēgu visā kas notiek, jo takš apnīk iet pa dzīvi un pieciest to, kas nepatīk un gaidīt to, ko sirds patiešām vēlas. Viens no maniem tuvākajiem cilvēkiem to visu pacietīgi noklausījās, riktīgi cieši samīļoja un pateica it kā zināmu, bet aizmirstu patiesību par dzīvi, kas atkal mani morāli pacēla.
Es personīgi – atskatoties uz savu dzīvi redzu to, cik dažāda esmu bijusi – pa dzīves posmiem. Ar dažāda es domāju savu iekšējo pasauli noteiktos dzīves posmos. Viens no pasaulē pastāvošajiem dzīves uzskatiem ir, ka cilvēks nomirst un piedzimst savas laicīgās (mums zināmās kā vienas) dzīves laikā vairākas reizes. Esmu šī uzskata piekritēja – Ja tā padomā – es pagaidām savos 27os gados esmu nodzīvojusi piecas dzīves….un tagad tuvojas sestā. Morāli vissmagākā ir piedzimšana, jo tas ir laiks, kad augstākie spēki mūs maina – mūsu iekšējo pasauli, mūsu ES – tāpēc to ir TIK grūti pārdzīvot – vienīgais ko mēs varam darīt ir lūgt (katrs pa savam – baznīcā, mežā, pie krišņām, braukt uz Indiju – kā kuram ir vieglāk kontaktēties ar augstākiem spēkiem) tās īpašības un skatījumu uz dzīvi – ko vēlamies iegūt savā jaunajā dzīvē, kā arī atbrīvoties no tā, kas traucē mums attīstīties un būt laimīgiem. Un redzēt zīmes – tās ir mums visapkārt – tik diemžēl esam notrulinājušies lai tās ieraudzītu…..
Tas ko es gribu pateikt – mēģiniet pārdzīvot šo laiku (jebkurus savus smagos brīžus) kaut nedaudz ieliekot lietderību – saprotiet savas sajūtas līdz galam – visam ir savs iemesls – ir kaut kas, kas jūs traucē būt laimīgiem – viss ir mūsos – mūsu dzīves "dzīvokļa" viesistabā – Galvā un svētnīcā – Sirdī. 
Un pats galvenais – nepazaudējiet sirdsapziņu – pazaudēt ir viegli, bet atgūt – vairāk kā grūti….
Ar cieņu,
Gudrā Skudra

5 komentāri
  1. Es varētu piekrist.. es laikam esmu nomirusi vienu reizi. Tik nolādēti grūti bija piedzimt no jauna..un tagad atskatoties, no tā cilvēka, kas gāja bojā pirms diviem gadiem, laikam, jau nekas vairs nav palicis – žēl..Nepatīk tā sajūta, kad kkas tevī neatgriezeniski salūzt, bet jūtu, ka jau atkal tuvojas tāds brīdis..

  2. Protams, ka nav patīkami, bet piekrīti taču, ka pēc tam ir atvieglojuma sajūta, jo esi atbrīvojusies no tā, kas Tev nemaz nav vajadzīgs

  3. Paldies, skudra..
    Tieši šādi vārdi man šobrīd bija vajadzīgi..nav jau tā, ka mēs (bēdīgie) to paši nezinam, vienkārši, reizēm vajag to cilvēcīgumu no citiem, lai kāds šo dzīvesgudrību atgādina.. 🙂
    Vēlreiz, paldies…

  4. Ir atvieglojuma sajūta, bet lai tiktu līdz tai sajūtai – nereti gadās raudāt..raudāt rūgti un ilgi. Man bail atkal tik smagi krist.. bet būs jākrīt. Mēģināšu ņemt vērā Tavus vārdus..varbūt palīdzēs. 😉

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.