Traks var palikt

Aizdomājos par savu harmonisko dzīvi – vakar darba jautājumos biju ļoti svarīgā sapulcē, kur bija…

Kukū – ir Vasara!!!

Lasot pēdējās dienās ierakstus blogos – tepat espati.lv – rodas sajūta, ka kaut kas tur…

12. nedēļas Novērojumi

No šīs nedēļas mana darba vieta atrodas vīriešu stāvā – pieņēmu to protams ar asarām, puņķiem, pēc tam ar demonstratīvu drāmu – aizvainotu seju krāmējot mantas, izmetot pa telefonu skaļā balsī tādus komentārus kā “Nu ja – mani jau arī pārceļ uz citurieni! Vairāk neesmu vajadzīga” – nu kā jau īstai drāmas karalienei pienākas… 🙂 Bet…grūti jau atzīt, bet nav…

Pushup

Šī man bija viena no morāli smagākajām nedēļas nogalēm pēdējo gada laikā….sestdien tā noraudājos, ka svētdien pamodos ar piepampušākajām acīm, kādas sev neesmu redzējusi nekad – līdz plkst.14.30 vajadzēja savest sevi kārtībā, jo bija ieplānots kultūras baudīšana – teātris…

Latvietis Cēlais

Man vienmēr bijuši apkārt cilvēki, kas mani ir atbalstījuši morāli, slaucījuši manus puņķus, kad izmisusi raudu un žēlojos, cik nelaimīga, pamesta vientuļa esmu. Tā nu es tur tāda nelaimes čupiņa vienmēr sēdēju stūrītī, bet viens man bija – cilvēki, kas mani atbalsta. Tad kādu dienu sapratu – esmu apnikusi pati sev, ar savu gaudošanu, čīkstēšanu un citām no tā izrietošajām…

Ierūsējusi.

Viņš ar mani koķetē…es apmulstu…viņš paskatās uz mani, es saņemos un paskatos pretī un tā mēs ik pa laikam apmainamies ar skatieniem…es neatceros kā koķetē…tik sēžu un no malas vēroju sevi un viņu – kas notiks… Mana koķetēšanas māka ir ierūsējusi un labāk neko nekustinu… Nez kas tagad būs?

Kņudoņa

Atkal jau vēderā jūtu to kņudoņu….nevaru nosēdēt, gribas kaut kur doties – būt sveša citurienē, nospiest off podziņu smadzenēm un dzīvot vienai dienai. Jau izložņāju Ryanair un Airbaltic mājas lapu domājot un fantazējot uz kurieni varētu aizlidot, sameklēju izdevīgākos piedāvājumus, googlē izskatīju destināciju attēlus, google map izplānoju jau kā varētu pārvietoties un ko būtu jāredz, izskatīju kādi ir hosteļu piedāvājumi…