Droši vien katrs ik pa reizei atceramies bērnību kā ļoti laimīgu laiku, jo tad mūsu vienīgais uzdevums bija rotaļāties. Tā domājot, mēs nemaz neapzināmies, ka rotaļāšanās mazam bērnam ir tikpat nopietns uzdevums kā pieaugušajam – strādāšana.
Rotaļāšanās dod iespēju bērnam mācīties, izzināt un attīstīties. Lai šie procesi noritētu pēc iespējas veiksmīgi, vecākiem ar mazuli jārotaļājas kopā. Turklāt iesaistīt spēlē var pat dažus mēnešus vecu zīdainīti, kurš spēj šai nodarbei koncentrēties vien pāris minūtes. Ar lielākiem bērniem spēles būs ievērojami ilgākas un interesantākas. Mācīšanās rotaļāties kopā, veidos bērnam komunikācijas iemaņas, kas noderēs gan bērnudārzā, gan skolā.
Jāspēlējas kopā
Gada vecumā bērniem kļūst izteiktāka interese par savam dzimumam tipiskām rotaļlietām. Puikas izvēlas mašīnas, kamēr meitenes – mīkstos lāčus un lelles.
Lai cik aizņemti mēs būtu, katra jauna manta mazulim jāizpēta, pieaugušajam līdzās esot. Jo mēs ne tikai varam parādīt, kā tā darbojas un kā ar to rotaļāties, bet arī runāt ar mazuli un stāstīt par jauno rotaļlietu. Piemēram, krāsas mazuļi pilnībā atšķir un māk nosaukt tikai trīs līdz četru gadu vecumā. Tomēr arī gadu vecam bērnam var rādīt zaļu klucīti, aicināt sameklēt tādu pašu krāsu starp citiem klučiem un stāstīt, ka šī ir zaļa krāsa. Bērns uzkrās šīs zināšanas, un pienāks diena, kad viņš pats norādīs uz zaļo krāsu un nosauks to vārdā.
Defektu pārvērtiet efektā
Speciālisti norāda, ka rotaļāšanās attīsta visas cilvēka maņas, kā arī domāšanas spēju, koncentrēšanos un prasmi atkārtot noteiktas darbības.
Turklāt gandrīz visu bērna pasaulē iespējams pārvērst rotaļā. Ja mazulis gāž jauno kluču māju, ko jūs tik rūpīgi būvējāt, nav vērts uz bērnu dusmoties un uzspiest viņam pareizu būvēšanas gaitu un tehniku. Ja reiz mazajam patīk klučus gāzt, pārvērtiet to rotaļā! Nolieciet bērnu kādu gabaliņu tālāk no būvlaukuma, celiet klucīšu māju, kamēr mazais joņos, lai to sagāztu. Kad bērnam pietrūkst spēka skriešanai, mainieties lomām. Ir vērts redzēt, cik koncentrēti mazulis liks klučus, kamēr jūs dosieties uzbrukumā viņa būvei.
Spēli var izmantot arī tāda bērna barošanā, kurš nav atsaucīgs ēdājs. Mazulim var dot vienu karotīti ēdiena un pēc tam ļaut uzlikt vienu aplīti piramīdā – sakot, ka piramīda šajā rotaļā ir cilvēciņš. Kad šķīvītis tukšs, piramīda ir salikta un… cilvēciņš paēdis.
Kādas prasmes jāattīsta viengadniekam?
Gada vecumā ar rotaļu palīdzību ir svarīgi veicināt gan bērna dzirdes, gan kustību koordināciju. Tomēr ne mazāk svarīgi ir attīstīt pirkstu motoriku, jo tā tieši saistīta ar runas attīstību, spēju apgūt lasīt un rakstīt prasmi un koncentrēšanos.
Bērniem šajā vecumā ļoti patīk muzikālas rotaļlietas, kas vienlaikus attīsta gan tausti, gan dzirdi, gan domāšanu. Lai ar tām darbotos, mazulim jākoncentrējas un jātrenējas atkārtot kustības.
Jau gada vecumā mazulim veidojas vēlme kļūt patstāvīgam. Tādēļ, kad viņš kopā ar jums iepazinis jaunas iemaņas, ļaujiet tās viņam attīstīt un pilnveidot arī pašam.
Pirkstu motorikas attīstībai lieti noder rotaļlietas, kas jāver, jātver vai jānotur. Speciālisti atgādina, ka ir svarīgi, lai ar rotaļlietu bērns varētu darboties ar abām rokām, jo tas pozitīvi ietekmē abu smadzeņu pusložu koordināciju.
Spēles pirkstiņiem
Gada vecumā vajag dot iespēju bērnam izzināt, kas ir mīksts, sauss, slapjš, auksts, ass. Tāpat vecāka uzraudzībā vērts dot mazas, pietiekami smalkas lietas, kuras var bērt, savērt virtenē un darboties. Izmantojiet nelielu kastīti ar noņemamu un uzliekamu vāku, kastes vāka viducī izveidojiet pogas diametra caurumu un ļaujiet mazulim pa vienai tur mest pogas. Paši būsiet pārsteigti, cik aizrautīgi bērns var spēlēties ar šķietami vienkāršu rotaļlietu.
Īpaši spēlējoties ar maziem priekšmetiem, bērns orientē savu kustību un pakļauj savai gribai roku. Tādējādi mazajam cilvēkam veidojas izpratne par savu darbību un sekām. Mazuli par jebkuru, pat nelielu, sasniegumu ir vērts paslavēt, jo tas motivē viņu tālākai izziņai un pakāpeniski kļūst par dzīves modeli – izvirzīt mērķi un to sasniegt.
Pirkstu motorikas attīstībai var noderēt arī spēle Pelnrušķīte. Nolieciet trīs šķīvjus, vienā no tiem saberiet desmit zirņus un desmit pupas un aiciniet bērnu tās sašķirot pareizi. Šo rotaļu var spēlēt tikai, ja līdzās ir pieaugušais, kas ne vien parāda, kas mazajam jādara, bet arī uzmana, lai mazais nebāž pākšaugus mutē vai degunā.
Var nolikt bērnam priekšā divus traukus – vienā no tiem saberot grūbas. Parādiet mazuli, kā ar karoti pārbērt grūbas no pilnā trauka tukšajā. Māciet bērnam sasvērt trauku, kad grūbu palicis maz.
Kā izvēlēties rotaļlietu mazulim?
Lai bērni nezaudētu interesi ar savām rotaļlietām, speciālisti iesaka nevis turēt pilnu mantu kasti bērnam pieejamā vietā, bet gan dot bērnam rotaļāties tikai ar nelielu mantu skaitu. Kad apnīk ar tām darboties, rotaļlietas vērts noslēpt un dot citas. Šādi tiek trenēta bērna atkārtošanas prasme. No jauna tiekot pie reiz iepazītas mantas, viņš var nostiprināt iemācītās iemaņas un veidot jaunas.
Dažkārt vecākiem šķiet, ka rotaļlietu nozīme ir tikai izklaidēt bērnu. Diemžēl ir gana daudz mantu, kas tiešām pilda vienīgi izklaides funkciju. Tādēļ, iegādājoties jaunu dāvanu mazulim, noskaidrojiet, ko tieši tā dod bērna attīstībai un kā ar to var darboties. Pārdomātas rotaļlietas, kuru veidošanā un izstrādē iesaistījušies gan logopēdi, gan psihologi, gan bērna attīstības speciālisti, ir pietiekami daudzšķautņainas, lai mazulim būtu interesantas dažādos vecuma posmos.
Konsultējis Modris Dzerkalis, koka rotaļlietu un attīstības spēļu veikala Domiņa direktors, un Valērija Selga, logopēde, Latvijas Logopēdu asociācijas valdes locekle