6 iemesli, kādēļ TIEVĀS ir TIEVAS

Var jau ņemties un teikt, ka tievās māte daba ir lutinājusi ar labu vielmaiņu, labiem gēniem, un gausties par to, ka ne visi ir vienādi, un citiem redz jebkas iet labumā, jo ne gēni, ne vielmaiņa, nav tāda kā vajadzētu. Jā, iespējams, sava daļa taisnības jau tajā ir – neesam mēs visi vienādi un nekad nebūsim. Un tomēr – ir lietas, ko no tievajām var mācīties. Nevis apskaust, bet uzzināt, novērtēt un iespējams – likt aiz auss!

Tievās nestreso par to, ko ēd. Tievie cilvēki visbiežāk īpaši nestreso par to, ko ēd. Viņi nebadojas, neietur drastiskas diētas, taču tajā pašā laikā – neēd arī visu pēc kārtas. Tievajiem ēdiens ir enerģijas un spēka avots, nevis bieds. Tievie vienmēr ēd brokastis, jo tās pasargā no pārēšanās tālākajās dienas gaitās. Parasti tievie izvairās no pusfabrikātiem un ātrajiem ēdieniem, izvēloties vairāk dabīgu un veselīgu pārtiku – pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus, arī riekstus, sēklas, labu gaļu utt. Ja tievie ēd, tad izbauda garšu un procesu, bet tas viņu dzīvēs neieņem galveno lomu.

Tievās māk priecāties par dzīvi un neapēd savu stresu. Tievajiem dzīvē svarīgākas ir citas lietas, ēdiens ieņem vien nelielu lomu viņu ikdienā. Tievie nedomā par ēšanu kā vienu no dzīves lielajām un neatņemamajām baudām. Ja nāk, piemēram, svētki, tievie nedomā tikai par to kā viņi tagad ēdīs garšīgās lietas. Protams, ēst ir garšīgi, bet dzīvē taču ir tik daudz citu skaistu un garšīgu lietu! Tas pats attiecas uz stresu – tievie parasti stresu neapēd, bet izlādē citādi – aktīvi nodarbojoties ar sportu, pavadot laiku ar mīļajiem, strādājot vai kā citādi. Viņi nemeklē mierinājumu ēdienā, jo to tur atrast gluži vienkārši nevar!

Tievās ir kustīgākas. Tievie teju vienmēr ir kustīgi un lustīgi visu laiku. Tas neattiecas tikai uz sporta nodarbībām. Tievie arī ikdienā rosās vairāk – vairāk staigā ar kājām, nereti no malas šķiet, ka viņi visu laiku ir kustībā. Un, jā – arī sports tievajiem nav svešs. Un tas nenozīmē tikai došanos uz sporta zāli (lai gan arī to tievie visai bieži dara), tas nozīmē arī ieviest aktivitātes savā ikdienā un brīvajos brīžos – aktīvā atpūta, aktīva ikdiena, tas viss ir tievo stilā.

Tievās vienkārši nenašķējas ar to, kas nav veselīgs. Arī tievie našķējas, kur gan bez tā! Tikai tievajiem našķi ir veselīgi, tie vienkārši netur pa rokai neveselīgos našķus. Un arī veikalā savos groziņos tos nekrāmē, jo zina, ja nopirks, tad arī apēdīs. Nepērk un neēd – tieši tik vienkārši! Svaigi dārzeņi, augļi, pilngraudu cepumi, rieksti, žāvēti augļi – tas viss normas robežās ir labs un veselīgs našķis. Un našķoties nevajag daudz, jo laba vispār daudz nevajag – tievie to zina un par to vairāk arī īpaši nedomā!

Tievās zina, cik viņas sver. Tievie vienmēr ir lietas kursā gan par savu svaru, gan apkārtmēriem un izmēriem. Un viņi jūt, ja kaut ka, kaut nedaudz nāk klāt. Viņi regulāri sveras, jo tā ir kontrole, kas savukārt nozīmē tikai vienu – pašdisciplīnu. Tievajiem parasti negadās situācijas, kad tiek konstatēts – 5 kg atkal nākuši klāt. Tievie jutīs jau puskilogramu, kas pienācis, piemēram, pēc svētkiem, un attiecīgi arī rīkosies, lai to sekmīgi aizdzītu uz neatgriešanos.

Tievajām ēdiens nav pirmajā vietā. Jā, tievie nedzīvo, lai ēstu, viņiem tiešām ēd, lai dzīvotu. Jo dzīvē patiešām ir daudz skaistāku un patīkamāku lietu par ēšanu. Taču tajā pašā laikā gardu maltīti tievie novērtē, jo ēdiens dod enerģiju un gards ēdiens – labas emocijas un prieku. Tikai tievie zina, ka viss dzīvē ir jāsamēro, tas attiecas arī uz ēdienu. Un, ja to vienkārši ievēro, nevis par to nepārtraukti domā un cepās, tad dzīvot tiešām kļūst vieglāk, labāk un slaidāk!

19 komentāri
  1. Manuprāt tas viss tomēr saistīts ar katra cilvēka individuālo ķermeņa uzbūvi vielmaiņu, iedzimtību utt. Ir tievās kas var ēst ko grib un cik grib un nevar uzbaroties pat ja gribētu. Un ir savukārt resnās kas ēd mazāk kā tievās, kustās un dara vēl nez ko bet svaru nomet ļoti lēni

  2. pilnīgs bulšits! tievums ir atkarīgs no gēniem, kauliem un vielmaiņas, ne no ēdiena – veselīga vai neveselīga. Pat ēdot junk foodus brokastīs/pusdienās/vakariņās viņas nepārvērtīsies par korpulentām jaunkundzēm. Un es kā tievo cilvēku pārstāve varu atzīties, ka ēdu vienā laidā, kad vien vēlos un ko vēlos, bet labumā neiet, ja nu tik 2kg šurpu turpu.

  3. Pirmkārt jau tie ir gēni, manā dzimtā gan no mātes, gan tēva puses ir slaidi cilvēki un arī es un mani nu jau pieaugušie bērni ir slaidi, ēdam visu, kas kārojās gan treknu, gan saldu, gan ceptu, gan vēlu vakarā. Protams, par slinkiem un mazkustīgiem mūsu ģimeni nevar nosaukt, bet fitnesa klubus neapmeklējam.
    Protams, ir slinki resni cilvēki,kas rij bez jēgas un citu neko nespēj kā gulēt pie TV un spaidīt pulti, bet ir arī tādi,kas patiešām ēd mazāk par jebkuru slaido un aktīvi bez gala,bet gēni dara savu,bet parasti tie arī ir tie,kas cenšās kaut ko darīt lietas labā.
    Vienu gan varu ieteikt, pašiem uz savu galvu nekādas diētas, tikai un vienīgi atrast sev labu uztura speciālistu, kas strādā pēc individuālas programmas katram.

  4. Nu es domāju, ka pamatā ir tā, ka tie, kas ir tievi, tomēr ir arī gan kustīgāki, gan skatās ko ēd, gan zina cik sver. Es esmu tieva, visi vienmēr saka – kas tev, tev jau labi gēni. BET es tiešām skatos, ko ēdu, protams, ļaujos arī visādiem našķiem, bet tad nākamajā dienā ēdu mazāk. Un es sportoju, ne jau fitnesa klubā, bet ikdienā kustos un staigāju kājām. Un es zinu, cik sveru – vienmēr. Protams, ka ir arī tādi, kam labi vai slikti gēni, bet daudz ir atkarīgs no dzīvesveida un arī korpulentais cilvēks var savākties (savās iespēju robežās) ja ēd veselīgi un kustās. Un veselīgi nenozīmē tikai ļoti maz, jo man liekas problēma ir tajā, ka reizēm dāmas saka – es taču neko neēdu, bet tik un tā svars turās, bet neēd viņas neko veselīgu un tas mazumiņš, ko ēd ir, piemēram, bulciņas.

  5. Nu, īsti tomēr nepiekritīšu vis – jo īpaši par to “kustīgi un lustīgi”. Jo kustīgi gan, bet bieži vien pavisam nelustīgi, jo labprāt jau gribētos panašķēties, bet nedrīkst, un tad kļūst īgni un niķīgi – jo tas, kurš blakus, apaļāks un ēd, un priecājas, taču ir pelnījis uzšņācienu… 🙂

  6. Piederu pie ‘tievajām’ un varu apgāzt 4 no 6 apgalvojumiem:
    * lai arī esmu tieva, tomēr stresa brīžos (kādu nav maz) apetīte ir daudz lielāka
    * ēdu, ko un kad vēlos, bet ‘labumā’ neiet. Turklāt ēdienkartē ietilpt arī McDonalds un citi junk food, tai skaitā treknas kūkas.
    * man nav ne jausmas cik sveru šobrīd, jo svars mēdz staigāt +/- 2 kg, mājās nav svaru un labi ja reizi pusgadā nosveros
    un pēdējais:
    * pavisam noteikti esmu gastronomijas cienītāja un restorāna apmeklējums vismaz reizi nedēļā, jo ēdiens tā ir bauda.. 🙂

    P.S. Manā ģimenē visas dāmas ir tievas
    P.P.S. Varu ēst, ko vēlos, taču sportoju daudz un cienu aktīvo dzīvesveidu – tas gan 🙂

  7. Tās tievās, kas apgalvo, ka ēd, ko pagadās, bet labumā neiet, ir drošas, ka viņām ar veselību viss kārtībā? Es pati biju totāla caurbira līdz 21 g.v., kad atrisināju diezgan nopietnas veselības problēmas (nē, ne cērmes 🙂 ), pieņēmos svarā par kādiem 10 kg un tagad sveru atkarībā no tā, cik daudz ēdu un kustos (kas ir tikai loģiski, manuprāt). Par gēniem: mani vecāki un vecvecāki ir korpulenti. Man pašai svars ideāls. Piekrītu tam, ka tievajiem ēdiens nav pirmajā vietā, tievie domā, ko ēd, daudz kustas, stresu noņem citādi, nevis ēdot (t.i., kustoties), kas nozīmē, ka no stresa tievē vēl vairāk. Starp citu, pētījumi liecinot, ka liekais svars tikai pāris procentos gadījumu no 100 saistīts ar iedzimtību vai vielmaiņu. Pārējais atkarīgs no ēdiena un kustību proporcijas.

  8. Piekrītu Millei – un man arī liekas, ka tievās bieži saka, ka var visu ēst un dara to, bet patiesībā izrādās, ka pat ļoti seko līdzi tam, ko ēd! Jo viņas baidās pazaudēt savas formas. Un par tiem pētījumiem, ka tikai nelielā skaitā gadījumu pie vainas ir gēni – taisnība! Lielākoties viss IR atkarīgs no pareizas ēšanas un kustēšanās, lai vai kā to negribētos atzīt. Jo vieglāk taču ir novelt vainu uz gēniem.

  9. Esmu tieva un šis viss ir par mani – es baigi nestresoju par to, ko ēdu, reizēm ēdu arī kūkas, jo man ļoti garšo saldumi, sanāk arī pa reizei McDonaldā ieskriet. Bet, tad vienmēr nākamajās dienās ar ēšanu iepauzēju, jo man patīk tā slaidā sajūta, ka nav piebāzts vēders. Stress man ir, bet laikam veicies ar to, ka stresojot man apetīte pazūd pilnībā – ar varēm nevaru neko iedabūt iekšā! Es daudz kustos, tas tiesa, jo tas vajadzīgs ne tikai figūrai, bet arī veselībai. Un tievums pats par sevi ne vienmēr ir smuks, vajag arī muskulīšus. Par našķiem – tā ir. Nekad veikalā nepirkšu čipsus vai kādus cepumus, ja nav kādi svētki. Ikdienā neturu tādas lietas mājās, jo tā ir – ja mājās būs, tad apēdīsies. Es vispār cenšos starp ēdienreizēm neēst. Par svaru – vienmēr zinu, cik sveru, jo nosveros no rītiem ik pārdienas. Tas kontrolei. Mans svars mainās + – par kilogramu, atkarībā no apēstā. Un pēdējam nevaru nepiekrist, ja būtu otrādi, diez vai man būtu mans 34 izmērs 😉

  10. Pirms cepās te visas – izlasat taču raksta ievadu – tur labi pateikts – nebūsim mēs nekad visas vienādas, bet ir lietas, ko varam no tievajām mācīties. Nevis teikt, ka man viņa riebjas tapēc, ka tieva. Bet viņa pie sava tievuma varbūt tiešām strādā, nevis ēd kūkas un saka, ka gēni vainīgi.

  11. Noteikti jau katram savādāk, bet man ir tā- līdz 30 gadu vecumam biju tieva, ļoti nepiedomāju pie tā, cik daudz ēdu, bet čipši, kūkas un citas neveselīgas vai treknas lietas nebija manā ēdienkartē. Biju diezgan aktīva. Tad piedzima bērns un pēc tam sākās jauna dzīve- jāseko līdzi, cik daudz apēdu un vai ir pietiekoši daudz aktivitātes. Grūti sevi turēt grožos, bet tas ir iespējams. No 36.izmēra neesmu ārā izkāpusi :).

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.