Policistisko olnīcu sindroms – AUGLĪBAS un SIEVIŠĶĪBAS ienaidnieks

Līdzīgi, kā to novērojam dabā, arī sievietes ķermenim ir savs cikliskums. Ja viss norit dabiski un līdzsvaroti, sieviete staro – laba pašsajūta un veselīgs izskats paaugstina pašvērtējumu un izceļ piemītošo sievišķību no matu galiņiem līdz papēžiem. Tomēr reizēm dažādu ķermenisku simptomu klātesamība šo brīnišķīgo sajūtu – būt sievietei – tā īsti neļauj izbaudīt, vēl jo vairāk – liek iedzīvoties kompleksos un iekrist bezspēcības sajūtā. Kas ir policistisko olnīcu sindroms un kā tas ietekmē sievietes veselību, pārrunājām ar ārsti-ginekoloģi, dzemdību speciālisti Ingrīdu Šilbergu.

SLIMĪBA, AR KO JĀSADZĪVO?
Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir vēl līdz galam neizpētīta ģenētiska saslimšana, saistīta ar endokrīnās sistēmas izmaiņām sievietes organismā. Apmēram 10% sieviešu reproduktīvajā vecumā šobrīd visā pasaulē (dažādās rasēs un tautībās) cieš no šī sindroma izraisītajiem simptomiem, kas pirmo reizi aprakstīti tālajā 1935. gadā. PCOS ir hroniska slimība, kuras cēloņi nav vēl īsti skaidri un ar kuru vairāk vai mazāk jāsadzīvo visa mūža garumā.

Slimības pazīmes, kas var būt novērojamas jau ļoti agrīnā reproduktīvajā vecumā, ir: gari un neregulāri cikli vai amenoreja (menstruāciju iztrūkums); aptaukošanās (izteiktāk jostasvietas un vidukļa rajonā); neauglība, ko izraisa hroniska anovulācija (olšūnas nenobriest līdz vajadzīgajam izmēram un nenotiek ovulācija); hormonālais disbalanss, kas izraisa pēkšņas garastāvokļa svārstības; insulīna rezistence, kad ķermenis sāk ražot arvien vairāk insulīna, kas liek olnīcām uzkrāt par daudz testoterona; hiperandrogenēmija – pastiprināta vīrišķo hormonu cirkulācija organismā, kas aktivizē ķermeņa apmatojuma rašanos pēc vīrišķā tipa (hirsutisms), plikpaurību, matu izkrišanu (alopēcija) un problēmas ar ādu – tiek novērota akne, pinnes uz sejas un muguras, seboreja, tumši pleķi uz kakla ādas, cirkšņos un padusēs.

Tas viss nopietni ietekmē sievietes pašsajūtu, veselību un dzīves kvalitāti. Pilnībā izārstēt PCOS nav iespējams, taču  ir iespējams simptomus mazināt un panākt ovulācijas atjaunošanos.

DIAGNOSTIKA UN RISKA FAKTORI
Visām sievietēm PCOS simptomi nav vienādi, kas padara diagnostiku visai komplicētu. Taču – jebkurā gadījumā – jo agrīnāka vēlme noskaidrot nepatīkamo sajūtu iemeslus, jo lielāka iespējamība, ka, izvēloties atbilstošu terapiju, sieviete dzīvos veselīgu, pilnvērtīgu un piesātinātu dzīvi. Diagnostiku veic pēc laboratoriskiem rādītājiem un izmaiņām ultrasonogrāfiskajā (USG) ainā. PCOS diagnosticē, nosakot ovulācijas esamību vai neesamību, ultraskaņas izmeklējumā mērot olšūnu izmērus un nosakot olnīcu tilpumu. Pie slimības visbiežāk vērojama sabiezēta olnīcas stroma un policistiskums – olnīcas tilpums ir palielināts, ar daudziem sīkiem folikuliem (2 līdz 8mm diametrā).

Jāsaka gan, ka arī citas veselības kaites var izraisīt līdzīgus simptomus, tāpēc katrs klīniskais gadījums jāskata individuāli. Hiperandrogēniju (kas nereti iet roku rokā ar PCOS) diagnosticē gan klīniski, gan bioķīmiski. Pie klīniskajām pazīmēm pieder akne, plikpaurība un ķermeņa apmatojums pēc vīrišķā tipa, bet bioķīmiskie rezultāti uzrāda hormonālu disbalansu, piemēram, paaugstinātu androgēnu līmeni asinīs. Ja sievietei ir PCOS, var būt paaugstināti rādītāji dzimumhormonus regulējošajam hormonam LH (luteinizētājhormons), kā arī samazināts folikulus stimulējošā hormona (FSH – folikultropais hormons) līmenis.

Reizēm uzrādās arī paaugstināts prolaktīna līmenis un ir palielināta dzimumgormonus regulējošo hormonu LH/FSH attiecība agrīnajā folikulārajā fāzē. Jautājums par PCOS diagnozes iespējamību aktivizējas, ja klātesoši ir vismaz divi no šiem trim kritērijiem: oligo vai anovulācija; klīniskas un/vai bioķīmiskas hiperandrogēnisma pazīmes; policistiskas olnīcas USG izmeklējumā. Medicīnai attīstoties, šī diagnoze tiek uzstādīta arvien biežāk, bet, vai sieviešu skaits, kuras nomoka PCOS, ir izteikti palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadu desmitiem, nav zināms.

Ņemot vērā, ka 70-80% no visiem neauglības iemesliem sastāda tieši PCOS, simptomus nevajadzētu ignorēt un atstāt bez uzraudzības. Neapmeklējot ginekologu, endokrinologu un nesaņemot atbilstošu terapiju, sieviete var iedzīvoties veselībai un dzīvībai bīstamās sekās. Var rasties pastiprināts risks saslimt ar otrā tipa diabētu, dažādām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, endometrija hiperplāziju (labdabīgas izmaiņas dzemdes gļotādā) un pat vēzi. Var paaugstināties tauku, cukura un holesterīna līmenis asinīs, rasties sarežģījumi grūtniecības laikā (arī spontānā aborta risks) un, protams, iestāties neauglība. PCOS ir ģenētiska saslimšana, tāpēc iespēja saslimt ir daudz lielāka, ja no slimības jau cieš, piemēram, mamma un māsa. Risks palielinās arī tad, ja līdzīgas problēmas ir tēta ģimenē.

TERAPIJAS IZVĒLE NOTEIKS DZĪVES KVALITĀTI
Visbiežāk izvēlētā terapija ir atkarīga no mērķa – vai tuvākajā laikā ir plānota grūtniecība, vai tomēr nē. Ārstēšana iedalās medikamentozajā un nemedikamentozajā. Medikamentozi menstruālā cikla traucējumi tiek koriģēti ar KOK (kombinētā orālā kontracepcija), progesterona monoterapiju un insulīnjūtību uzlabojošiem medikamentiem. Hirsutisms tiek koriģēts ar KOK, GnRH agonistiem (gonadotropā atbrīvotājhormona agonisti), arī antiandrogēnu zālēm. Taču šīs zāles simptomus mazina tikai terapijas laikā, pēc to lietošanas pārtraukšanas simptomi parasti atgriežas.

Aknes korekcija notiek līdzīgi kā pie hirsutisma, pielietojot arī lokālu vai sistēmisku antibakteriālu terapiju. Ja izvēle sliecas uz ovulāciju stimulējošām zālēm, tad jāatceras par bīstamām blakusparādībām – daudzaugļu grūtniecību un olnīcu hiperstimulācijas sindromu. Neauglības terapija ietver ne tikai medikamentozu, bet arī ķirurģisku iejaukšanos, piemēram, veicot koriģējošu olnīcu operāciju (pielietojot laparoskopiju), taču to iesaka darīt tikai tad, ja visas citas metodes bijušas neveiksmīgas un ir notikusi saruna ar ārstējošo ārstu. Jebkurai terapijai jābūt orientētai uz konkrēto pacienti un viņas individuālo medicīnisko vēsturi.

Tikpat svarīga (ja pat vēl ne svarīgāka) loma ir nemedikamentozajai terapijai, kas sastāv no veselīga uztura, fiziskajām aktivitātēm un liekā svara samazināšanas. Aktīvs dzīvesveids un veselīgs svars palīdzēs līdzsvarot arteriālo asinsspiedienu, normalizēs vielmaiņu un ārstēs insulīna rezistenci. Tāpat samazināsies diabēta, sirds un asinsvadu sistēmas slimību un vēža risks. Piedomājot pie uztura un mazinot aptaukošanos, bieži vien atjaunojas arī ovulācija. Lai radītu veselīgus pēcnācējus, vajadzētu atmest arī smēķēšanu, kas palielina vīrišķo hormonu līmeni, slikti ietekmē olnīcu darbību un palielina vēža risku. Kas vēl? Lietojiet uzturā vairāk šķiedrvielu. Izslēdziet no ēdienkartes mākslīgo cukuru, baltos miltus, kartupeļus, makaronus, baltos rīsus. Tā vietā izvēlieties pilngraudu produktus un kompleksos ogļhidrātus, kuriem ir zems glikēmiskais indekss. Tā dabiskā veidā samazināsiet arī sliktā holesterīna līmeni. Neaizmirstiet dzert tīru un kvalitatīvu ūdeni, kā arī pēc iespējamības atsakieties no sāls lietošanas uzturā.

Atkarībā no organisma īpatnībām, kas katrai sievietei ir atšķirīgas, ne vienmēr visas nepieciešamās vielas izdodas uzņemt ar pārtiku vien, tāpēc papildus var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir inozīts, kas ir vitamīns B8. Šim vitamīnam ir ļoti būtiska loma sievietes organisma vielmaiņas procesos. Ir pierādīts, ka inozīts palīdz mazināt PCOS simptomus – noregulē ciklu, uzlabo olnīcu kvalitāti un ovulāciju, veicina veselīgu vielmaiņu un līdzsvaro hormonālos procesus, samazina hiperandrogēniju un insulīna rezistenci, tādējādi pozitīvi ietekmējot sievietes organisma darbību kopumā.

Egita (31) stāsta par savu pieredzi, jau pubertātes vecumā saskaroties ar policistisko olnīcu sindroma apgrūtinošajiem simptomiem
„Pirmās mēnešreizes noritēja ar aizkavēšanos, tika ierosinātas ar medikamentiem, arī vēlāk cikls bija neregulārs. Precīzu diagnozi uzzināju, kad mācījos augstskolā – ginekoloģe pēc ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas paziņoja – Jums bērnu nevarēs būt. Protams, ar sievišķību saistītie simptomi – pastiprināts apmatojums, taukaina sejas āda, neliels liekais svars, cikla neesamība – arī ļoti traucēja, it sevišķi agrā jaunībā. Vēlāk nomāca doma par neauglību, pieņemšanās svarā pie katras liekas kalorijas, arī tūskas, kas novērojamas tieši hormonu disbalansa un cukura vielmaiņas traucējumu dēļ.

Ar PCOS sadzīvoju jau 15 gadus, izmēģināts ir ļoti daudz kas. Vispirms bija hormonālo tablešu terapija, kas palīdzēja novērst ādas problēmas un samazināt lieko apmatojumu, sakārtoja ciklu, taču lielā mērā tas bija pašapmāns, jo tabletes tikai nomāca olnīcu darbību, citas izmaiņas organismā nenotika, samazinājās arī libido. Jāatzīst gan, ka pēc ilgstošas tablešu lietošanas un to atmešanas bērniņš pieteicās, kas parāda, ka neauglības diagnoze bija nepatiesa.

Bija skaidrs, ka pie tabletēm vairs atgriezties nevēlēšos, tāpēc sāku interesēties par citām terapijas iespējām. Nolēmu sakārtot organismu saviem spēkiem, tāpēc pirmais, ko darīju – sāku ieturēt diētu, kas paredzēta cilvēkiem ar cukura vielmaiņas traucējumiem, kas ir daļa no šī sindroma. Kā jebkuram pirmsdiabēta slimniekam – mazāk slikto ogļhidrātu, vairāk labo olbaltumvielu. Mani dienišķie uztura bagātinātāji – naktssveces eļļa un inozīts, kas palīdz sakārtot hormonus un stabilizēt cukura vielmaiņu.

Meitenes un sievietes – nebaidieties sākt sevis sakārtošanas ceļu! Jā, tas nav viegli, taču sajūta, kad jūti savu ciklu, ovulācijas laiku un apzinies, ka tā ir daļa tavas sievišķības, ir neaprakstāma! Ja sievietei viss darbojas, kā nākas, uzlabojas arī ādas krāsa, paaugstinās libido un acīs parādās mirdzums. Sevi ir jāmīl!”

Pateicamies par atbalstu raksta tapšanā Inofem, www.inofem.lv
Klīniskie pētījumi pierāda, ka Inofem terapija ievērojami ietekmē ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) saistīto simptomu samazināšanos!

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.