Pāri, kuriem neizdodas tikt pie bērniņa, lielākoties ir pietiekami apzinīgi, un jau laicīgi vēršas pēc palīdzības pie mediķiem. Ja izmeklēšanas procesā izdodas noteikt problēmas cēloni un novērst to – mīļotie var uzgavilēt un turpināt aizrautīgi censties. Taču ko darīt situācijā, kad grūtniecība neiestājas jau ilgāku laiku – bet objektīva pamatojuma tam nav? Ārste-ginekoloģe Sigita Bukolovska palīdzēs mums uzskaitīt vairākus netipiskus, taču uzmanības vērtus iemeslus.
DNS BOJĀJUMI. Topošo tētu auglības līmeni nosaka spermatozoīdu skaits, koncentrācija, kustīgums un morfoloģija. Taču klasiskie testi diemžēl nekonstatē spermas DNS bojājumus, kas nereti var būt apslēpts neauglības iemesls. Priecē, ka nu jau arī Latvijā iespējams veikt šādu izmeklējumu.
SAULES HORMONA NEPIETIEKAMĪBA. Vitamīns D, ko ķermenis uzņem no saules gaismas, nereti ieņem nozīmīgu lomu grūtniecības iestāšanās procesā. Tā deficīts organismā (ņemot vērā mūsu klimatu, kur saulaino dienu gadā ir maz, kā arī dzīves lielāko daļu pavadām telpās) var paaugstināt folikulus stimulējošā hormona (FSH) rādītājus (ārpus vēlamā), kā arī izraisīt pastiprinātu aborta risku. Veiksmīgai dzimumšūnu attīstībai D vitamīns ir ļoti vajadzīgs, tāpēc ieteicams doties uz laboratoriju un pārliecināties par tā līmeni organismā.
ĶĪMISKĀ VIELA – BISFENOLS A. Bisfenols A ir viela, kas cilvēka organismā spēj piesaistīties pie estrogēnu (sievišķo dzimumhormonu) receptoriem. Rezultātā efekts ir tāds – it kā nekontrolēti būtu lietoti estrogēnu preparāti – var rasties menstruālā cikla traucējumi, dzemdes gļotādas izmaiņas utt., secinoši tas var kļūt par iemeslu, kāpēc neiestājas grūtniecība. Ķīmiskā viela pamatā atrodama plastmasas izstrādājumos. Īpaši jāizvairās no pārtikas produktu sildīšanas (arī mikroviļņu krāsnī), jo tad bisfenols izdalās pastiprināti. Ieteicams lietot pārtikas produktus un dzērienus, kas glabāti un pasniegti stikla traukos.
VIDES ĶIMIKĀLIJAS. Diemžēl arī citas ķimikālijas – kā polihlorētais bifenils (viela, kas šobrīd ir aizliegta, taču vidē atrodama tās spēcīgās noturības dēļ pat vairāku paaudžu garumā) – un līdzīga veida vides piesārņojums spēj pamazām uzkrāties organismā un radīt negatīvu ietekmi uz reproduktīvo veselību. Polihlorētā bifenila avoti vidē ir sastopami mums visapkārt, taču nozīmīga koncentrācija atrodama dzīvnieku taukos (akcentējot liellopu un zivis). Lai izvairītos no pastiprināta alerģiju, ļaundabīgu audzēju un neauglības riska, jāmēģina uzturā lietot pēc iespējas vairāk dabiski audzētus pārtikas produktus, turklāt sadzīvē mazināsim ķīmisko vielu izmantošanu.
SMAGANU ASIŅOŠANA. Pietūkušas, sarkanas smaganas, to asiņošana pēc zobu tīrīšanas – arī smaganu slimības spēj paildzināt bērniņa ieņemšanas norisi (kā arī negatīvi ietekmēt grūtniecības norisi), jo attiecīgās mutes dobuma baktērijas nokļūst asinsritē un rada hroniska iekaisuma procesus organismā. Tāpat arī spermas kvalitāte šajā gadījumā mazinās. Rūpēsimies par mutes dobuma higiēnu, regulāri apmeklējot zobārstu un zobu higiēnistu!
TEHNOLOĢIJU LIETOŠANAS BLAKNES. Kā mēs zinām, elektromagnētiskā radiācija spēj kaitēt veselībai – pat samazināt vīrieša auglību, kā arī ietekmēt māmiņas un bērna veselību, attīstību. Mūsu maņas un sajūtas nav tik smalkas, lai sākotnēji sajustu negatīvo ietekmi, taču starojumi spēj ietekmēt organismu šūnu līmenī, izmaiņas radot pakāpeniski. Mobilo telefonu un portatīvo/planšetdatoru lietošana, regulāri turot ierīces ķermeņa, it sevišķi reproduktīvo orgānu tuvumā, spēj negatīvi ietekmēt gan kopējo veselības stāvokli, gan arī auglības līmeni un grūtniecības attīstību.