Sveiki, tie,kas man pievienojušies, vai tikai no malas novēro.
Šodien, pie pirmā datuma, uznākusi grūtsirdība.
Lietainā vasara pie vainas? Iespējams. Tuvojas atvaļinājums, bet laiks kā nepaliek labāks, tā nepaliek.
Apņemšanās spars ir mazliet noplacis, bet nav izzudis pavisam.
Šodien gribējās vienkārši uzrakstīt kādam, par to, ka ir grūti šodien.
Nevaru sagaidīt vakaru, kad šajā lietainajā dienā ieritināšos vīram azotē ar siltas tējas krūzi un lielajām, mīkstajām, rozā zeķēm un aizdegšu pāris sveces ar kanēļa smaržu un no dīvāna siltākā nostūra varēšu skatīties uz palodzes sēdošo kaķi. Milzīgs kaķis. Savas ķepas mētās pa loga rūtīm, pa kurām lēnām noslīdēs pa kādai pilei, ar lielo punci bikstīs manus orhideju podus, kamēr man uz pieres tiks uzspiesta mīļa buča.
Darba diena tikko sākusies, bet manas domas pie dzīvokļa omulīgajām telpām un vīra siltajām rokām.
Nu galīgi par svaru un tā zaudēšanu šodien negribas rakstīt.
Viss notiek!
Pirmais jūlijs. Turpinu.
