Pasaule ir tāda, kāda esi tu pati…vai varbūt otrādi?

Sveiciens no redakcijas! Tā nu gadījies, ka kolektīvi jūtam vajadzību ar savām lasītājām (un jā, nu jau arī lasītājiem:)) komunicēt "dzīvajā", nu tā – aci pret aci. Tā kā, nebrīnies, ja šeit regulāri sastapsi redakcijas "ziedu" (mani, Zandu un arī jaunpienācēju Viktoru) dalāmies ar Tevi savās pārdomās, piedzīvojumos un novērojumos. Mēs gribam ar Tevi parunāties, gribam Tev pateikt paldies par ieteikumiem, labajiem vārdiem, kritiku komentāros, un jā – varbūt arī skaļi apvainoties 🙂 Galvenais, mēs gribam ar Tevi runāt ne tikai caur pamācībām un idejām, kā karot ar celulītu un sacept gardus kēksus, bet arī dusmoties, priecāties, bēdāties un lielīties ar saviem panākumiem tāpat kā Tu. Vārdu sakot, no šodienas regulāri tiekamies šeit – blogu sadaļā!

Ir dienas, kad šķiet – esmu pilna ar hēliju, uzlidošu gaisā tā viegli un ātri, bet ne jau aiz dusmām, bet gan labsajūtas. Sliktā ziņa vienmēr ir tā, ka šī sajūta nez kāpēc ir gaistoša, tāpēc vajag ātri tvert to mirkli, sadarīt visas pozitīvās lietas, pateikt draugiem un kolēģiem visus labos vārdus, jo var gadīties, ka rīt viss garām. Un ir arī. Vismaz šodien noteikti.

Kaķis ap pulksten četriem no rīta apgāza puķu vāzi, aplejot meitas matemātiks burtnīcu…Viss turpinājās ar "skaļu tusiņu" kaķa tualetē, kur tiek ar sajūsmu dauzīts pa "durtiņām", skrāpētas sienas utt. Modinātājs nenozvanīja. Nu nekas, bijām skolā tikai 10 minūtes par vēlu. Šorīt virsū man paspēja uzskriet pat durvju rokturis – au! Elkoņa nervs. Un rezultātā mazliet slikta dūša.

Pēc šiem kumēdiņiem es atcerējos visus ieteikumus un uzmundrinājumus, ko parasti vēsta ezotēriskā literatūra – pasaule ap tevi ir tavs spogulis…Nu ko gan es pasaulei šorīt paspēju nodarīt? Tieši šobrīd man šķiet, ka esmu pasaules spogulis, jo no paša rīta esmu pikta. Pateikt maģisko frāzi sev spogulī: "Labrīt! Cik jauks rīts! Un tu esi tik skaista! " es šodien nespēju. Tā jau runā, ka audzināt sevi garīgi un pozitīvi ir smags darbiņš. Un tāpēc sāku rakņāties arī espati.lv vecajos rakstso – kur te bija par tām pozitīvajām emocijām? Un arī lasīšanai man šodien vajag iedvesmu un piepūli.

Nu kāpēc, kāpēc, kāpēc ir dienas, kad grūti būt labai un jaukai? Es tači tik ļoti gribu būt brīnišķīga! Tāpēc, ka pasaule pret mani ir sazvērējusies, nevis es pret pasauli. Lūk, tā.

Un tā domājot, man kļūst vieglāk 🙂

2 komentāri
  1. Tā vienkārši ir 🙂 Piedot, bet tik vienkārši tas arī ir. Arī man ir tās dienas, kad kožu lūpā, tādēļ, ka esmu tik pikta un vienkārši viegli aizkaitināma, tā vienkārši ir, un tad nākošajā dienā tas viss vienkārši ir izkūpējis 🙂
    Kad pati sevī apzināju šo, sapratu, ka nedrīkst tā īsti uz kādu dusmoties tikai tāpēc, ka viņam nav izdevusies diena, jo rīt šim cilvēkam jau būs izdevusies diena 🙂 un var būt mums paveiksies un abiem kopā būs šī veiksmīgā diena 🙂
    Un vispār nāk pavasaris 🙂

Komentēt Ance Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.