Latvijā jāmaina iedzīvotāju attieksme pret savu veselību

Latvijā no kolorektālā jeb zarnu vēža mirst aptuveni 70 procenti no visiem saslimušajiem. Ja audzējs tiktu savlaicīgi diagnosticēts, būtu iespējams izglābt aptuveni 400 cilvēku dzīvības gadā. Kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostiku – skrīningu, patlaban veic tikai 6 līdz 7 procenti no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas. Onkologi šo situāciju raksturo kā traģisku un aicina ikvienu iedzīvotāju, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, vienu reizi gadā doties pie ģimenes ārsta un veikt valsts apmaksātu, nesāpīgu zarnu vēža skrīninga analīzi.

Skrīnings dod iespēju atklāt vēzi agrīnā stadijā un veiksmīgi to izārstēt, bet, atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm, Latvijā šī metode nestrādā, atzīst gastroenterologs, profesors Mārcis Leja, minot, ka, piemēram, Somijā skrīningu regulāri veic 70 % iedzīvotāju, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu.
Latvijā pēdējo 25 gadu laikā saslimstība ar  kolorektālo jeb zarnu vēzi palielinājusies divas reizes, katru gadu prasot vairāk nekā 700 cilvēku dzīvības.
Pacienta pirmreizējās diagnostikas dati atklāj, ka mūsu valstī zarnu vēža slimnieki aptuveni 70 līdz 80 procentos gadījumu pie speciālistiem nonāk kā audzēja trešās vai ceturtās stadijas slimnieki, kas precīzi raksturo Latvijas iedzīvotāju paviršo attieksmi pret savu veselību.

Atklājot audzēju pirmajās stadijās, to ir viegli izārstēt un cilvēks var turpināt dzīvot, bet, ja audzējs tiek diagnosticēts pēdējās stadijās, pacientam līdz mūža galam ir jālieto medikamenti un jābūt atkarīgam no stacionāra, piedzīvojot fiziskas un morālas ciešanas, kā arī reti kurš nodzīvo ilgāk par pieciem gadiem.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska aicina ikvienu ģimenes ārstu regulāri veikt skrīninga analīzi saviem pacientiem, katram personīgi izskaidrojot, ka tā ir nesāpīga, mājas apstākļos veicama pārbaude, kā arī mudina iedzīvotājus, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, apmeklēt ģimenes ārstu un pašiem prasīt veikt šo analīzi.
Skrīnings ir profilaktiska programma, kas ļauj atklāt zarnu vēzi sākuma stadijā, stāsta L.Kozlovska. Katram pacientam, kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu, no ģimenes ārsta bez maksas jāsaņem aploksne un instrukcija kā tests jāveic, un, kādus pārtikas produktus nedrīkst lietot uzturā testa veikšanas laikā. Tests tiek veikts mājas apstākļos trīs reizes desmit dienu laikā. Pēc desmit dienām tests ir jāatnes atpakaļ ģimenes ārstam, kurš, izmantojot speciālu reaģentu, ļoti īsā laikā nosaka, vai tests ir pozitīvs vai nē. Gadījumā, ja tests ir pozitīvs, pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu steidzamu tālāku izmeklējumu – kolonoskopiju. Nesāpīgi (narkozē) šo izmeklējumu veic Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas Centrs un klīnika „Linezers“.

Gadījumā, ja kolonoskopijas laikā tiek atklāti vēža aizmetņi – polipi, tie uzreiz tiek nesāpīgi izgriezti un nav nepiešama papildus operācija, skaidro L.Kozlovska.
Profesors Mārcis Leja aicina medijus un sabiedrību mainīt attieksmi pret zarnu vēzi, apzināties, ka tā ir problēma, kas var skart ikvienu, runāt par šo problēmu, izskaidrot to, aicināt vecākus un vecvecākus veikt skrīninga analīzi un kopā glābt tūkstošiem dzīvību.
Lai izglītotu sabiedrību, laikā no 19. līdz 21.martam t/c „Spice Home“ , Latvijas Onkologu asociācija rīkos izglītojošu pasākumu, kura laikā ikviens apmeklētājs varēs apskatīt Baltijā vienīgo milzīgu, piepūšamu objektu – zarnu, kurā varēs ieiet iekšā un aplūkot, kāda izskatās cilvēka zarna no iekšpuses, kādi izskatās vēža aizmetņi – polipi.
Visas trīs dienas iedzīvotāji turpat uz vietas varēs saņemt arī speciālistu padomus – piektdien no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00, bet sestdien un svētdien no plkst.12.00 līdz plkst.18.00.

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.