Nespēju PIEŅEMT viņa PAGĀTNI – 3 pieredzes stāsti

Ja vien neesi apprecējusies ar savu klasesbiedru no pirmās klasītes, visdrīzāk ir tā, ka iepazīstoties katram jau bijusi sava attiecību pieredze. Sākumā gan var šķist, ka jūs ar mīļoto esat vienīgie cilvēki uz pasaules, un beidzot satikušies, lai būtu kopā mūžīgi mūžos. Kad rozā briļļu periods paiet, neviļus iedomājies – vai tiešām arī agrāk viņš varēja būt pa īstam laimīgs apskaujot un mīlot citu sievieti? Par to, kā pagātne turpina ietekmēt šodienu, un par savu cīņu ar „pagātnes rēgiem” mums stāsta trīs sievietes.

Greizsirdība uz atmiņām par pagātni
Signes (25) draugs vairākus gadus ik pa pusgadam pavadījis ārzemēs praksē. „Esam kopā jau no pirmā kursa. Es nevaru ciest, ka viņš tā sajūsminās par laiku, ko pavadījis prom no manis. Tik daudz iespaidu un emociju, tik daudz jaunu draugu! It kā dzīve ar mani būtu tukša, garlaicīga un bez jēgas. Salicis albumos bildes, kā nu viņš tur strādā, kā atpūšas. Kad satiekas ar vēl diviem draugiem, kas arī tur bijuši, tad nevar vien beigt smieties, kavējoties atmiņās un rēcot par sev vien saprotamiem jokiem un atgadījumiem. Tad man gribas viņu aizsūtīt uz kādu operāciju, kas izdzēstu šīs atmiņas, kurās viņam bijis tik jauki…bez manis”.
Daiga (39) ar nu jau gan bijušo draugu iepazinās darbavietā – viņa bija dispečere, bet viņš – šoferis. „Ne tikai izsniedzu šoferīšiem ceļazīmes, bet arī reizēm braucu ar viņiem kopā uz dažādiem objektiem. Uzzināju, ka viņš ir nesen šķīries, pareizāk sakot, sieva viņu patriekusi no mājas un iesniegusi šķiršanos. Viņš to ļoti pārdzīvoja. Braucot rādīja vietas, kur kopā ar sievu piestājuši kādā ceļmalas kafejnīcā, veikalus Rīgā, kurus apmeklējuši, vārdu sakot – vietas, kur bijis laimīgs. Aizgājusi ciemos pie viņa uz māju skatījos albumus un tur bija arī kāzu bildes. Sākumā bijām tikai labi draugi, uzklausīju viņa pārdzīvojumus sakarā ar šķiršanos. Tad viņš izšķīrās un, būdams cilvēks, kas nemīl dzīvot viens, sāka pievērst man uzmanību kā sievietei. Nodzīvojām kopā apmēram divus gadus un tad es aizgāju no viņa, pat pārcēlos dzīvot uz citu pilsētu. Es nespēju izturēt to, ka attiecību sākumā tik daudz uzzināju par viņa iepriekšējām attiecībām. Man šķita, ka es esmu tikai „ielāps”. Ja varētu, viņš turpinātu dzīvi ar bijušo sievu un visu laiku pēc viņas ilgojas. Nevaru gan teikt, ka tad, kad bijām kopā, viņš pagātni ļoti pieminētu, nē. Es jau tāpat pārāk daudz zināju. Nevarēju ciest vietas, par kurām viņš stāstījis, ka bijuši tur ar sievu. Piemēram, man likās, ka, lai arī mēs esam kopā kādā kafejnīcā vai veikalā, viņš domās atceras jaukos brīžus tur ar sievu. Gribēju, lai nomaina vieglo mašīnu, bet ne jau tāpēc, ka tā labi nekalpoja, bet tāpēc, ka tajā abi braukājuši un tā tālāk”.
Lai labāk iepazītu cilvēku, sākumā viņu izvaicājam dabiskas ziņkāres vadītas. Mums ir svarīgi saprast, ko viņš pārdzīvojis, kā rīkojies, kādas partneres sev izvēlējies un kāpēc viņi izšķīrušies. Tas viss palīdz novērtēt, cik esat vai neesat piemēroti viens otram, kā arī ļauj apjaust, kādas varētu būt jūsu kā pāra attiecības.
Uzzināto vajadzētu pieņemt kā informāciju zināšanai un…viss. Nav īsti labi un normāli, ja reiz uzzinātie atmiņu stāsti katru dienu rosina mokošas pārdomas par reiz notikušo. Tas jau ir beidzies un pašlaik aktuāla ir tikai jūsu kopīgā tagadne.

Greizsirdība uz cilvēkiem, ko satiek pateicoties kopīgai pagātnei
Klausīties drauga atmiņu stāstus par laimīgajām pagātnes dienām ir viens pārbaudījums, vēl grūtāk varētu būt tad, ja satikšanās ar „pagātnes rēgiem” turpinās. Ir skaidrs viens – ja pārim bijuši kopīgi bērni, saikne ar tiem saglabāsies vienmēr un te nekas nav līdzams. Tāpat var nākties pieņemt situāciju, kad vīrietim jāturpina strādāt kopā ar bijušo sievu.
Līga (29) katru dienu izcīna cīņu pati ar sevi – mācīties samierināties ar domu, ka vīrs vienmēr satiksies ar saviem bērniem no iepriekšējās laulības, un, ka tas, ka viņš turpina par viņiem rūpēties, palīdz izvadāt uz bērnudārzu un pulciņiem tikai raksturo viņu kā labu un gādīgu vīrieti. „Es to visu saprotu, bet vienalga man ir grūti gaidīt viņu mājās pēc tam, kad viņš atkal aizbraucis kaut ko palīdzēt bijušajai sievai. Bērnus aizvest vai atvest, man šķiet, ir tikai iemesls, sieva joprojām cer, ka viņš atgriezīsies tai ģimenē.”
Greizsirdības uz pagātni cēloņi mēdz būt zems pašnovērtējums, nepārliecinātība par sevi un privātīpašnieka tieksmes (jūs tagad visu laiku esat kopā, bet pagātnē šīs saiknes nav). Vēl viens iespējamais iemesls – bailes, ka pagātnes emocionālās saites nav sarautas un ka šī pagātne var atgriezties. 

Paņēmieni, kā neiedzīvoties greizsirdībā uz pagātni vai kā tikt no tās vaļā
Samierinies ar domu, ka vienmēr kaut kur būs veiksmīgāki, laimīgāki, gudrāki, pievilcīgāki cilvēki par tevi, bet katram ir savs dzīves ceļš, unikāli talanti un iespējas.
Dzīvo tagadnei – ja šis cilvēks ir ar tevi kopā, tātad viņš to vēlas un šim brīdim ir izvēlējies tevi, novērtē to un izbaudi mirkli!
Cieni pagātni, jo pateicoties tai, iemīļotais ir kļuvis par tādu cilvēku, kādu tu viņu esi satikusi.
Jāuzmanās tad, ja bieži vien tiec salīdzināta ar mīļotā bijušo sievu (un salīdzinājums ir par sliktu tev) vai dominē cita veida atmiņas par skaisto dzīvi pagātnē. Tad vajadzētu atklāti izrunāties par to, kāds ir partnera slēptais mērķis. Varbūt viņš tik tiešām vēlas atjaunot bijušās attiecības – tad abiem kopā jāizlemj, kā rīkoties. Varbūt nav vajadzīgs mocīt vienam otru un jāšķiras, vai arī varbūt viņš spēj atvadīties no pagātnes un kopā ar tevi veidot jaunu, vēl labāku dzīvi nekā zudusī.

9 komentāru
  1. Man šķīet, ka Daigas un Signes attieksme ir pat ļoti saprotama. Signes gadījumā viņas draugs izveidojis “izredzēto pulciņu”, kurā viņa netiek ielaista. Nav jau tik grūti paskaidrot tos iekšējos jokus tikai tāvien labad, lai meitene nejustos izstumta. Par Daigas pacietību es vispār brīnos, ja jau ar sievu bija tik labi, lai iet atpakaļ, nav forši dzīvot cita cilvēka ēnā.

  2. nemainīgs viedoklis – ja vien ar pagātnes dāmām nav kopīgu bērnu, tad viņām jāpazūd no mīļotā dzīves. Bet ir tādas dāmītes, kas nespēj samierināties, ka attiecības beigušās un tad strādā visādus viltīgos gājienus. Raksta garus apsveikumus svētkos un dalās, un itkā “neuzbāzīgi” aicina uz saviem pasākumiem. Bet jaunas atttiecības pat nemēģina sākt, kaut vienas jau vairākus gadus. Nu skaidrs kā diena – cer, ka viss būs kā agrāk. Un tas kaitina nežēlīgi.

  3. Nu loģiski būtu, ka par to kas bijis pirms iepazīnāmies pretenzijām nevajadzētu būt. Cita lieta par to kas darīts un sadarīts, kad skaitījāties pāris…

  4. Problēma jau ir, ka pagātne pat ļoti iejaucas tajā, kas notiek jaunā pāra dzīvē. Ja pagātne paliktu pagātne, nevis “neuzmācīga” tagadne, tad viss būtu ok.

  5. kāpēc tikai bijušās ir tās sliktās, labāk paskataties ko vīrieši dara, ne vienmēr viņi ir tie, kuri ir gatavi atteikties no pagātnes…

  6. MAN ARII BIJA KAUT KAS NO LIINAS VARIANTA. TACHU VIRS IZVELEJAS MANI, NEVIS EX BEERNUS, KURUS KAUT KADA PIEGULEETAAJA ,APMAANOT MANU TAGADEEJO VIIRU, UZTAISIIJA,LAI IZKRAAPTU MANAM VIIRAM VINJA NAUDU UN BAGAATIIBAS. TGD, PATEICOTIES MAN, VINJA NESANEM PAT ALIMENTUS. LUUK, ARII TAA MEEDZ BUUT. KAD KAADA MAUKA SANEM PEEC NOPELNIEM. JO KO SEEESI, TO NOPLAUSI. UN DAUDZI JAU TO NEAPJEEDZ, TACHU ,TIKAI UN VIENIIGI SIEVIETE IR 1.VIETAA, NEVIS BEERNI. BET TO JAU NESAPRAST GLUPAAM, UN SKAUDIIGAAM PROSTITUUTAAM, KURAS TAISA BEERNUS, LAI LABI IEDZIIVOTOS. HA HA, TIPA, BEERNS KAA NAUDAS KIIILA.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.