Mājas vīns, kā to pagatavot pašai

Rudens ir īstais laiks dažādu kārumu gatavošanai, kurus varēsim baudīt ziemas aukstajos un tumšajos vakaros. Ierasti šādi kārumi ir dažādi marinējumi, konservējumi, protams, arī ievārījumi, kurus šajā rudenī bagātīgi varējām pagatavot no āboliem, ar kuriem Māte daba nebija skopojusies. Taču, ko iesākt, ja pagrabs pilns ar dažādām burciņām, bet ābeļu zaros (sevišķi vēlo šķirņu) vēl arvien tukšums nav manāms? Pamēģini pagatavot mājas vīnu! Kā? Lasi tālāk un uzzini!
 
Kādēļ pamēģināt?
Mūsdienās, kad veikalu plaukti vai lūzt no dažādu alkoholisko dzērienu pārpilnības, un izvēle ir, maigi sakot, milzīga, kādi būtu tie iemesli, kādēļ ir vērts pamēģināt pagatavot vīnu pašai? Pirmais, un pats būtiskākais, ir tas, ka gatavojot savu mājas vīnu, tu pati vari būt noteicēja šajā procesā no A līdz Z. Tas nozīmē, ka izvēle ir tavās rokās – vari pagatavot stiprāku, mazāk stipru, saldo, pussaldo vai sauso un skābeno vīnu – viss atkarīgs no tā, kas tev pašai vislabāk iet pie sirds. Savukārt otrais, taču ne mazāk būtiskais iemesls, kādēļ iemūžināt savu roku mājas vīna gatavošanā, ir tas, ka tu skaidri zināsi, no kādām sastāvdaļām tavs vīns ir pagatavots. Respektīvi – tu būsi pārliecināta, ka tevis pagatavotais vīns ir dabīgs, tam nebūs pievienotas dažādas ķīmiskas vielas, kā tas nereti notiek ar tiem vīniem, kurus varam iegādāties lielveikalos. Un trešais iemesls, kādēļ ir vērts pamēģināt pagatavot savu mājas vīnu – šā nodarbe var kļūt arī par zināmu hobiju! Turklāt, ja galarezultāts būs izdevies, tad varēsi iepriecināt ne vienu vien draugu un paziņu, jo pašu gatavota un garda vīna pudele ar skaisti noformētu etiķeti, nenoliedzami ir arī lieliska dāvana!
 

No āboliem un ne tikai
Lai gan šoreiz vairāk koncentrējamies uz ideju par mājas vīna gatavošanu no ābolu sulas, tomēr vēlamies tev darīt zināmu, ka ne jau tikai no āboliem vari mēģināt pagatavot savu mājas vīnu! Izrādās, ka vīnu varot gatavot visu cauru gadu, ne tikai rudens mēnešos. Pavasarī un vasarā vīnu var gatavot no attiecīgās sezonas svaigajiem augļiem un ogām (kā vieni no gardākajiem sanākot rabarberu un zemeņu vīni), rudenī no āboliem, bumbieriem, brūklenēm, dzērvenēm, vīnogām, plūmēm, mežrozītēm u.c., savukārt ziemā no saldētiem augļiem un ogām, pasterizētām sulām, kompotiem, ievārījumiem un pat no žāvētiem augļiem! Izvēle ir gana plaša, taču zinātāji apgalvo, ka pirmo reizi gatavojot vīnu, vēlams izvēlēties pēc iespējas vienkāršākās sastāvdaļa, kā, piemēram, ābolu sulu!
 
Soļi mājas vīna pagatavošanā
Pirmais solis – nepieciešamo piederumu iegāde un sulas sagatavošana. Lai uzsāktu mājas vīna pagatavošanas procesu, ir nepieciešams iegādāties vajadzīgos piederumus, kā arī sagatavot izejmateriālu piem. ābolu sulu. Lai sagādātu nepieciešamos piederumus, vislabāk ieteicams doties uz kādu no vīndaru veikaliem, kuros zinoši pārdevēji palīdzēs izvēlēties vislabāko tieši tavām vēlmēm un iespējām. Vīndara sākuma komplekts (30 l trauks ar vāku, vērsts gaisa spiediena regulēšanai, vinometrs skābuma un stipruma noteikšanai, ierīce vīna pārliešanai, raugs, barības vielas u.c.) maksās aptuveni Ls 30. Pašu ābolu sulu ieteicams spiest no sulīgiem āboliem, šķirnei nav izšķirošas nozīmes.
Otrais solis – vīna ieraudzēšana. Te pats būtiskākais ir noteikt nepieciešamo cukura daudzumu, no kā arī būs atkarīgs vīna stiprums grādos (jo vairāk cukura pieliksi, jo stiprāks galarezultātā sanāks vīns). Pati ieraudzēšanas būtība vienkārša – svaigi spiestai ābolu sulai, kas ielieta speciālajā vīna darīšanas traukā, tiek pievienots raugs, cukurs un barības vielas. Lai būtu vienkāršāk noteikt, cik daudz cukura vīnam pievienot, piedāvājam sekojošu ceļvedi, kurā tiek aprēķināts cukura daudzums gramos uz 1 l vīna un tam atbilstošie stipruma grādi. 9 grādi – 153g cukura uz litru, 10 grādi – 170 g/l, 11 grādi – 187 g/l, 12 grādi – 204 g/l, 13 grādi – 221 g/l, 14 grādi – 238 g/l, 15 grādi – 255 g/l. Protams, ir jāņem vērā, ka pašā ābolu sulā jau ir attiecīgs cukura daudzums, tādēļ noderīgs būs vinometrs, kas ļaus precīzi uzzināt cukura daudzumu sulā un vīna gatavošanas procesā arī tā stiprumu. 
Trešais solis – vīna uzraudzīšana visu gatavošanās periodu. Pirmās trīs dienas, kopš vīns ticis ieraudzēts, tas cītīgi ar garu koka karoti būs jāapmaisa divas reizes dienā, un pakāpeniski jāpievieno visas nepieciešamās sastāvdaļas (viss cukura daudzums, barības vielas raugam), pēc tam trauks kārtīgi jāaizvāko un tam jāpievieno vērsts ar ūdeni, kas ļaus gaisam, kas izveidojies rūgšanas procesā izkļūt no trauka, bet jauns gaiss klāt netiks. Pēc noteikta laika vīns būs pirmo reizi jānolej jeb jānokāš – jāatbrīvojas no visiem biezumiem, kas bijuši sulā. Lai padarītu vīnu dzidrāku, nepieciešams pievienot arī īpašu vielu, kuru noteikti iegādāties ieteiks vīndaru veikalā, tanīnu. Vēlāk, aptuveni pēc mēneša, vīns jānovieto vēsākā vietā, piemēram, pagrabā, kur tas netraucēti var gatavoties līdz īstajai stadijai, taču nedrīkst aizmirst to ik pa laikam nokāst.
Ceturtais solis – gatavais vīns jāsalej pudelēs. Tāds tas būs kļuvis pēc vairākiem mēnešiem (~4 mēnešiem). Jāatceras, ka pirms liešanas pudelēs, gatavais vīns ir vēlreiz jāfiltrē, lai atdalītu vēl pēdējos biezumus un rauga šūna, kas varētu maitāt garšu. Pirmā jāsalej izmēģinājuma pudele – gaišā pudelē ielej gatavo vīnu, aizkorķē un novieto gaišā vietā, piemēram, uz palodzes. Ja pēc nedēļas vīns pudelē nav mainījis krāsu vai garšu, palicis duļķains u.c., tad droši var pildīt arī pārējās pudeles! Tad nu atliek vien ļauties izdomas bagātībai – pagatavot skaistas etiķetes ar interesantu nosaukumu un datumu, kad vīns gatavots. Šis būs ne vien lielisks un pašu gatavots alkoholiskais dzēriens, ar kuru cienīt radus un draugus, bet arī var noderēt dāvanām, lai iepriecinātu sev svarīgos cilvēkus!

 
Klasiskais ābolu vīns – pagatavošanas recepte
Nepieciešamās sastāvdaļas – ābolu sula 25 l, 4,25 kg cukura (10 grādus stipram vīnam, ja ir vēlēšanās pagatavot mazāk vai vairāk stipru vīnu, jāizmanto iepriekš piedāvātā cukura tabula!), raugs, barības vielas raugam, tanīns.
Gatavošanas processpirmajā dienā svaigi spiesto ābolu sulu ielejam vīna gatavošanas traukā, pievienojam 1/3 daļu cukura, no kura izveido sīrupu, lai tas ābolu sulā labāk izšķīstu (attiecīgajam daudzumam cukura pievieno pavisam nedaudz silta ūdens, kas cukuru izkausē), raugu, kas attiecīgi sagatavots (iegādājoties vīna raugu uz paciņas būs instrukcija, kā to pareizi sagatavot), pusi no raugam paredzētajām barības vielām. Trauku aizvāko, atstājot vaļā caurumu vākā. Būtiski ir pirmās trīs dienas no rīta un vakarā vīnu rūpīgi apmaisīt ar garu koka karoti.  
Otrajā dienā – pievienojam vēl vienu trešdaļu no cukura, visu samaisām.  
Piektajā dienā – pievienojam atlikušo cukura daudzumu un atlikušās barības vielas raugam, visu samaisām, aizvākojam, ievietojam vākā vērstu ar ūdeni un atstājam vīnu darīties.  
Trīsdesmitajā dienā – pirmo reizi nolejam vīnam biezumus un pievienojam tanīnu. Pārvietojam vīnu no istabas temperatūras uz kādu vēsāku vietu, piemēram, pagrabu, garāžu u.c. Tālāk ik pēc 30 – 60 dienām vīnu nepieciešams pārliet, lai pakāpeniski tas dzidrinātos un atbrīvotos no biezumiem.
 
Lai labi garšo!
Protams, lai vīns tik tiešām sanāktu nevainojams, ļoti ieteicams, pirms tā darīšanas uzsākšanas pakonsultēties ar speciālistiem vīndaru veikalā, kas ir ļoti pretimnākoši un detalizēti izstāstīs, kā vīnu pagatavot, iepazīstinās ar visām niansēm, palīdzēs izvēlēties vislabāko aprīkojumu u.c. Jāteic arī, ka vienas konkrētas īpaši laba vīna receptes nav, jo katrā reizē, katram tā darītājam, galarezultātā vīns var sanākt pilnīgi citādāks un ar citām niansēm, taču tieši tādēļ šis process ir tik interesants, lai būtu vērts to izmēģināt! Novēlam – lai izdodas un garšo lieliski!

Saistītie raksti

14 komentāri
  1. Esmu dzērusi, gan garšīgu, gan briesmīgu ābolu vīnu, bet tā arī neesmu sapratusi, no kā tas ir atkarīgs…

  2. Nav tik traki kā te rakstat, ar galvu uz pleciem un pareizu pieeju ir iespējams pat ļoti labu vīnu pagatavot 🙂 tam tikai vajadzīgs laiks un pacietība

  3. “”Trīsdesmitajā dienā – pirmo reizi nolejam vīnam biezumus un pievienojamTANĪNU. Pārvietojam vīnu no istabas temperatūras uz kādu vēsāku vietu, piemēram, pagrabu, gar?žu u.c. Tālāk ik pēc 30 – 60 dienām vīnu nepieciešams pārliet, lai pakāpeniski tas dzidrinātos un atbrīvotos no biezumiem.””

    Es vēl nevienam brūvējumam neesmu licis klāt TANĪNU. 🙂
    un nekad nelikšu ar !!!

  4. Par tanīna likšanu pirmo reizi dzirdu, bet vasr jau būt. Līdz šim esmu taisījitikai pieneņu vīnu – vienmēr vienādi nepareizi, bet rezultāts teicams 🙂 Šogad pirmo reizi ieliku bišķi ābolu vīnu un nupat pirmo rteizi pārlēju. Es tā saprotu, ka, ja tikai pārlej, tad raugs izēdīs visu cukuru un osprāgs, tātad pie pārliešanas jāliek klāt cukurs it kā būtu, tikai vilks viņu zina cik daudz. Pieliku kādus 200 g klāt (man ir 5 litru balons). Redzēs, kas tālāk sanāks 🙂

  5. Pēc šīs receptes gatavotais vīns sanāca traki labs. Tiesa – tas mans pirmais darījums. Tanīns atbrīvo no vajadzības pievienot citas miecvielas(sulas -pīlādžu, aroniju). Nenoliedzami, tās varbūt papildina buķeti, bet šādi , tas tiešām ir ābolu vīns! Runā, ka ābolu vīnam pietrūks izteiksmes, bet, ja, lejot glāzē, smaržo visa telpa, tas taču kaut ko nozīmē, vai ne? Veiksmi eksperimentos! Priekā!

  6. Pati tu “bui-dui”! Viss labi aprakstīts.
    Ļoti labs vīns sanāca pēc šīs receptes. Tanīnu neliku klāt, jo mēģināju tikai uz 5 litru tilpumu un vīns pats nodzidrinājās jau mēneša laikā…
    Tagad mēģināšu uz lielajiem baloniem!

  7. Kādas 20 triislitru burkas saleeju plus veel 20 un 35 litru balonus. Burkās pa saujai roziiņu kā te viens rakstiija,un 200-300 g cukura (Krievijas,jo eeropisko bail),dažas burkas vispār tikai “pliku” sulu. Balonos kaut kādu pudeliiti “Bioefekta” viina rauga un cukuru ap 1 kg uz 10 litriem sulas. Visiem traukiem galvā gumijas cimds,nostiprināts ar gumiju. Kaut ko tādu veidoju pirmo reizi,paeksperimenteešu,tad redzees kas no kā sanāks…

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.