Kā kļūt PAŠAI SEV par priekšnieci?

Kad līdz brošai ir priekšnieka komandas, garastāvokļa maiņas, un nemainīgi nepietiekošais atalgojums, dusmu un izmisuma brīžos gribas uzmest galdā atlūgumu, un beidzot sākt darīt to, ko jau sen vajadzēja – uzsākt pašai savu biznesu. Ja reiz tik daudzi cilvēki ar to nodarbojas, tad jau acīmredzot tas nav nemaz tik grūti? Šoreiz espati.lv aptaujāja sievietes, kas spērušas šo drosmīgo soli!
VISS IR IT KĀ TIK VIENKĀRŠI
Valsts sola palīdzēt, apgalvojot, ka ikviens cilvēks, kas pats sev nopelna iztiku, ir vērtīgs un vajadzīgs, tāpēc īpaši atbalstāms ar morālu un materiālu pabalstu. Gan jau arī ģimene un draugi leposies ar tavu drosmi un izvēli, tāpēc sadosies rokās un neatteiks palīdzību. Arī valsts iestādes sagaidīs ar atplestām rokām, un ar smaidu uz lūpām norādīs uz tavām kļūdām vien draudzīgi uzsitot uz pleca, sak’ „svarīga jau ir tava labā griba, gan jau ar laiku iemācīsies pareizi sagatavot atskaites!”. Galvenais ir ar sociālo tīklu palīdzību informēt pēc iespējas lielāku draugu, radu, paziņu un galvenais – bijušo kolēģu – loku par savu jauno uzņēmējdarbības veidu, un tad jau ieinteresētie klienti paši sastāsies rindā, lai iegādātos tava jaunā darbības veida augļus. Tad arī ātri pienāks brīdis apmierinātai laiski izstaipīties, iemalkot sen pelnīto šampanieti un ar prieku atzīt, ka šis ir bijis labākais un pareizākais lēmums tavā dzīvē.
 
TOMĒR – VAI TIEŠĀM?
Alise, 32 gadi, uzņēmēja-iesācēja: „Pirmās dienas pēc aiziešanas no darba es biju eiforijā. It īpaši tāpēc, ka doma par sava uzņēmuma dibināšanu vēl nebija īsti nobriedusi, un es vienkārši baudīju laisku bezdarbnieka dzīvi. Arī pabalsts likās neizsmeļami pietiekošs, galu galā – bija vasara un, patiesību sakot, iespringt un strādāt nemaz negribējās. Kad vēlāk sāku nopietni uztraukties par savu iztikšanu, centos noformulēt, ko tad īsti vēlos no dzīves, un kas būtu man piemērotākā nodarbošanās. Gribēju izmantot bezdarbniekiem paredzētās priekšrocības – pamācīties svešvalodas un tad vēlāk pieteikties atbalstam pašnodarbinātības uzsākšanai. Tas deva iespēja saņemt 2000 latus, piemēram, biroja aprīkošanai. Realitāte mani pārsteidza nesagatavotu – uz kursiem ir jāgaida rindā, bet atbalsta programmā var pieteikties tikai tie, kam ir izglītība uzņēmējdarbībā, vai kas izgājuši atbilstošus nodarbinātības aģentūras kursus. Noriju krupi, ka mana augstākā juridiskā ir nekam nederīga uzņēmējdarbības uzsākšanai, un pieteicos uz tiem kursiem, ja jau to tik ļoti vajag. Bet nekur tālu netiku, jo izrādās, ka pašreiz uz mācībām tiek tie laimīgie, kas rindā iestājušies jau pagājušā gada beigās. Ar to mans plāns A totāli izgāzās. Nācās pārkārtoties un meklēt jaunus risinājumus. Drusku lika vilties arī tas, ka neviens īsti nav ieintersēts, lai man kaut kas izdotos. Draugi un paziņas atzinīgi paspieda roku un novēlēja veiksmi jaunajā dzīvē, taču jebkādā veidā – ar kontaktiem vai informācijas sniegšanu – neviens nesteidzās palīdzēt. Tāpēc pašreiz piedalos īslaicīgos projektos, paplašinu savu paziņu un klientu loku un skatos, kas būs izdevīgākā darbības forma manām juridiskajām konsultācijām. Pagaidām vēl nezinu, vai izvēlēšos kļūt par pašnodarbināto, vai arī dibināšu mikrouzņēmumu. Ja tagad vēlreiz būtu jāatgriežas tajā punktā, kad izlēmu aiziet no darba, visu darītu tieši tāpat. Vienīgi naudu gan būtu atlikusi iepriekš, lai tagad būtu komfortablāka dzīvošana. Mans lielākais traucēklis šajā pasākumā esmu sev pati, jo padsmit gadu pieredze algotā darbā ir ļoti iespaidojusi manu domāšanu. Es pat teiktu, ka neesmu gatava nežēlīgajām tirgus attiecībām. Es vēl nemāku sevi pārdot, un ir ļoti grūti paprasīt atalgojumu par savu darbu. Nav viegli arī sacensties ar konkurentiem un izcelt sevi viņu vidū. Apzinos, ka man priekšā ir viens grūts kaujas lauks, kas neļaus atslābt ne mirkli un piespiedīs mani darīt to, kas galīgi neliksies komfortabli. Taču es zinu, ka tas ir tāpēc, ka vēlos no rīta doties uz sporta klubu, nevis pārpildītā autobusā ceļā uz darbu truli satikties ar tiem pašiem cilvēkiem, kas to dara ar tevi kopā jau gadiem. Tas ir tāpēc, ka negribu nevienam atskaitīties par savu darba stilu, tāpēc, ka gribu pelnīt vairāk un naudu iztērēt tad, kad uz to būs garastāvoklis, nevis mirklis no darba brīvajā laikā. Tāpēc, ka gribu saviem bērniem dot vairāk, nekā varēju līdz šim. Gan laika, gan naudas ziņā.”
Pat, ja būsi savu uzņēmumu izveidojusi un uzsāksi darbību, ir jārēķinās, ka viss neies tik gludi kā iecerēts. Izvēlētā darbības niša var izrādīties nerentabla, var pievilt partneri vai izdevumi pāraugt ieņēmumus. Galu galā – arī pati, iespējams, nemaz neesi tāda biznesa haizivs kā sevi iztēlojies drosmīgos sapņos. Tad ir svarīgi apzināties neveiksmes patiesos iemeslus, izanalizēt, vai kļūdas ir labojamas, un izvēlēties turpmāko stratēģiju. Neviena neveiksme biznesā pati par sevi vēl nav pasaules gals. Ja esi bijusi labs darbinieks, tad arī pēc ilgstošāka pārtraukuma tev noteikti atradīsies vieta algotā darbā kādā uzņēmumā, kur varēsi nedaudz atvilkt elpu, pieaugt savā pieredzē un nobriedināt plānu savam nākošajam uzņēmumam.
Sintija, 26 gadi, izbijusi uzņēmēja: „Man jau no bērnības bija sajūta, ka gribu strādāt pati savā labā un jutu sevī spēkus ar to nodarboties. Apguvu IT jomu un sākotnēji vairākus gadus strādāju dažādus darbus, kas bija saistīti ar pārdošanu. Tad apprecējos, un no Rīgas pārcēlos pie vīra uz mazpilsētu, kur strādāju ražotnē. Tieši šis darbs manī raisīja pārliecību, ka pati varu strādāt savā labā, un sāku aplūkot dažādas iespējas. Apsvēru domu izveidot savu gateri un tamlīdzīgas idejas, bet tas viss prasīja lielas investīcijas, kuru man nebija. Nolēmu pārcelties atpakaļ uz Rīgu, kur tomēr ir daudz lielākas iespējas, vīrs palika laukos. Uzsāku sniegt datoru tehniskās apkopes pakalpojumus. Rēķinājos, ka pirmais gads uzņēmumam būs visgrūtākais – kamēr atradīšu klientus, pierādīšu, ka esmu labāka par citiem. Šajā periodā materiālo atbalstu man sniedza vīrs, jo uzņēmumam nebija būtisku ieņēmumu. Spriedzi saspringtās materiālās situācijas un attāluma dēļ neizturēja mūsu laulība. Nolēmām šķirties. Vienlaikus tas bija arī nāves spriedums uzņēmumam, jo apzinājos, ka viena pati nevaru izdzīvot ar tādiem ieņēmumiem. Nolēmu uzņēmumu pārdot. Tas bija pareizs un atbilstošs lēmums. Ātri atradu labu darbu pārdošanas jomā. Tagad es saprotu, ka ir nepieciešams iekrāt kaut kādu starta kapitālu un manā gadījumā to ir iespējams izdarīt strādājot algotu darbu. Es zinu, ka man noteikti vēl kadreiz būs pašai savs uzņēmums, jo es tam esmu radīta.”
Saņemot atbalstu no ģimenes un rīkojoties pārdomāti ir visas iespējas uzsākt uzņēmējdarbību, kas ilgtermiņā nesīs augļus. Ja izdodas satikt līdzīgi domājošu partneri, tad uzņēmums jau stāvēs uz četrām kājām, kas nozīmē lielāku stabilitāti. Nenoliedzami liela nozīme ir arī darbības nišai un konkurencei, kā arī tam, cik piedāvātais produkts ir vajadzīgs tirgū. Ja šie apsvērumi ir ņemti vērā un darbības veids neprasa lielas investīcijas, tad panākumi ir gandrīz garantēti.
Signe, 40 gadi, uzņēmēja: „Pagājušajā gadā mans grāmatvedības uzņēmums svinēja 10 savas pastāvēšanas gadus. To mēs dibinājām divatā kopā ar manu bijušo kolēģi. Kādu laiku bijām strādājušas citā grāmatvedības uzņēmumā, un tad sapratām, ka varam taču pašas to darīt, tuklāt daudz labāk. Tad, izmantojot bērnu kopšanas atvaļinājumu un mūsu dzīvesbiedru materiālās iespējas, sākām lēnām darboties. Atradām optimālu biroja telpu risinājumu mana vīra jau nomātajā birojā, ieinteresējām klientus, kas ar mums bija jau iepriekš sadarbojušies, kad vēl strādājām kā algoti darbinieki, un sākām strādāt. Grāmatvedība ir lieta, bez kuras nekādi neiztikt. Par savām spējām nekad neesmu šaubījusies, man arī nekad nav bijušas bailes uzsākt uzņēmējdarbību, tāpēc es uzskatu, ka tam, kas kaut ko dara, noteikti kaut kas arī izdosies. Ja vēlreiz vajadzētu sākt visu no jauna, es visu darītu tieši tāpat, jo es zinu, ka tas ir tā vērts.”
PAR UN PRET – IZVĒLIES
Kad esi algots darbinieks, tad aizverot sava darba kabineta durvis vari atļauties par darbu neraizēties, un vienmēr rēķinies ar to, kad pārskaitīs darba algu, sāksies pelnītais atvaļinājums, ka tev maksās par slimošanu, rīkos darba devēja apmaksātus sporta svētkus un Ziemassvētku balles. Tev nekad neienāks prātā raizēties par to, kā nopelnīta nauda, ar kuru šos pasākumus apmaksā. Par šādu bezatbildību tev vienmēr ir jābūt darbā laicīgi, tu nedrīksti runāt pretī priekšniekam, lai arī viņš tavuprāt ir pēdējais idiots, un algā tu vienmēr saņemsi tik, cik boss ir atvēlējis, neskatoties uz tavu neizmērojamo ieguldījumu. Turklāt ir arī visas iespējas šādi sagaidīt pensijas gadus.
Ja nolemsi šīm netaisnībām darīt galu un turpmāk tikai pati iztērēt visu naudu, ko būsi nopelnījusi, zini, ka tavas brīvdienas var arī neiestāties, slimība var izrādīties neiedomājama greznība, Ziemassvētki liksies kā nejēdzīgs periods, kad nenotiek darījumi un tavā kontā neienāk nauda. Īsāk sakot – tavām vieglajām dienām būs pielikts punkts. Toties pilnīgi noteikti tev pavērsies jauna pasaule un iespējas, tu uzzināsi par sevi ļoti daudz jauna – gan no ikviena klienta un skaudīgā kaimiņa, gan būsi pārsteigums sev pati, jo atklāsies, ka spēj būt gan pārdošanas guru, gan apkalpošanas karaliene. Tu varēsi sniegt atbalstu saviem vecākiem pensijas gados, un biežāk iepriecināt ar dāvanām bērnus. Tu brauksi eksotiskākos ceļojumos, bet varbūt pat darba darīšanās, un redzēsi dzīvi pavisam citās krāsās.

Saistītie raksti

10 komentāri
  1. Uj, kur viss šeit lasītais ir pazīstams. Gan tas “izmisums” ka nav vairs algas dienas, kaut liekas, ka tiek taču strādāts baisi, gan prieks par lieliski novadītu projektu, gan bailes par laikā nenodotajām atskaitēm VID u. c. Tomēr varu teikt droši, ja esi kādreiz sācis darīt kaut ko pats, tas ir kā neatgriezenisks lēmums, jo, piemēram, vairs nekad tā īsti nevarēsi būt darba ņēmējs, pat tad, ja dzīve piespiedīs to uz kādu brīdi darīt atkal. Tas pašnoteikšanās prieks, gandarījums, nenoliedzamā atbildība ir pārāk ietekmējošs un neizdzēšams. Tamdēļ es domāju, ka ik katrs cilvēks ir pelnījis būt pats sev darba devējs un uz to būtu jāiet!

  2. Esmu PAR sava bizensa uzsākšanu, vai vismaz kļūšanu par pašnodarbināto personu. Tikai vienu lietu gan varu siltu jo silti ieteikt, vispirms izveidojiet uzkrājumus, vismaz vienam gadam, lai nav tā, ka lielajai uzņēmējai nav ko bērnam dot ēst, ir dzirdēts…

  3. Novēlu tām meitenēm, kas vēl nogaida, lai atrodas drosme, labvēlīgi apstākļi, partneri un finanses iecerētajam!

  4. Nauda tavam biznesam. Sāc augt jau tagad pieveršot papildus finansējumu sava uzņēmuma kaitāl daļās.

    Aizpildi pieteikuma anketu un sūti mums izskatīšanai! Darba dienas laika mūsu specialisti atbildes tev un piedāvās piemēretako sadarbības veidu.

    Finansējums uzņēmumiem: http://[cenzēts]cityfinances.lv/lv/finansejuma-pieteikums

    Vai arī vari iepazities ar mūsu nosacījumiem un piedāvājumu šeit: http://[cenzēts]cityfinances.lv

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.