Šonedēļ espati.lv tev iesaka diezgan plašu pasākumu klāstu. Ja esi klasiskās mūzikas cienītāja, noteikti apmeklē festivālu Vīnes Klasika. Savukārt, ja esi teātra mīļotāja, dodies uz Valmieras Drāmas Teātri un noskaties jaunāko izrādi Vīns un Nezāles. Arī kinoteātros šonedēļ interesanti jaunumi.
Citi
6. februārī: klubā Art & Music Bakery – Boba Marlija dzimšanas dienas svinības
Boba Marlija dzimšanas dienas svinēšana jau ir laba tradīcija.
Katru gadu 6. februarī Rīgā paliek siltāk, jo skan Jamaikas mūzika.
Klubs "ART&MUSIC BAKERY" jūs aicina novērtēt speciāli sagatavotu programmu šim labam gadījumam par godu, kā arī nobaudīt siltu un draudzīgu atmosfēru, tematisko kino un mūziku.
Informācija: http://www.bakery.lv/
Koncerti
No 5. līdz 13. februārim: festivāls Vīnes Klasika
Festivāls “Vīnes klasika” notiek reizi divos gados. Tas veltīts Vīnes dižgaru – Bēthovena, Haidna un Mocarta mūzikai, kas ir Eiropas kultūras zelta mantojums un joprojām valdzina arī mūsdienu klausītājus. Festivāls piedāvā kamermūzikas un orķestru koncertus Rīgā un visā Latvijā, kā arī apliecina Latvijas saikni ar Eiropas mūzikas kultūru un tradīcijām, ierindojot Rīgu starp Eiropas muzikālajām galvaspilsētām.
Šogad festivāls notiks no 5. līdz 13. februārim. Šī gada festivāla jaunums ir kinofilmu rādīšana Spīķeru koncertzālē, kur skatīsimies Agņeškas Holandas filmu “Pārrakstot Bēthovenu” un Miloša Formana lenti “Amadejs”, kas saņēma astoņus “Oskarus”.
Informācija: http://www.vinesklasika.lv/ .
8. februāri: Latvijas Nacionālajā Operā – Chanticleer (vokālā grupa, ASV)
20:00 Latvijas Nacionālajā Operā būs baudāms Chanticleer koncerts.
Pēc 2006. gada triumfālā koncerta ansamblis, kurš skan kā orķestris, atkal steidzas uz Latviju, lai kopā ar mums atzīmētu savu 30-gadi!
Žurnāls New Yorker to nosaucis par Amerikas iemīļotāko vokālo ansambli, savukārt Los Angeles Times to cildina par dziedājuma krāšņo pilnību…
Chanticleer no Sanfrancisko savu pasaules slavu iekarojis, pateicoties Renesanses laikmeta un džeza mūzikas, kā arī sakrālo un mūsdienu skaņdarbu dzīvīgām un spilgtām interpretācijām. Visā pasaulē atzītajā vokālajā orķestrī ir divpadsmit vīriešu balsis – sākot ar kontrtenoru un beidzot ar basu.
Savu nosaukumu ansamblis izvēlējies par godu Džefrija Čosera Kenterberijas stāstu varonim – gailim ar skanīgo balsi. 1978.gadā grupu izveidoja tenors Luiss Boto, kurš bija tā mākslinieciskais vadītājs līdz savai aiziešanai no dzīves 1997.gadā.
1999.gadā par ansambļa prezidenti un ģenerāldirektori kļuva Kristīne Bullina. Chanticleer šībrīža muzikālais vadītājs Džozefs Dženingss ansamblī ienāca 1983.gadā kā kontrtenors. Būdams ražīgs komponists un aranžētājs, maestro Dženingss papildina ansambļa repertuāru ar pazīstamu skaņdarbu pārlikumiem – no spiričueliem līdz džezam. Chanticleer arī pasūtina jaunus skaņdarbus izciliem mūsdienu komponistiem (vairāk nekā 40 komponisti ir veltījuši ansamblim savus skaņdarbus!).
Ansamblim ir sava muzikālās izglītības programma. Pateicoties sponsoru atbalstam, tas organizējis Jauniešu koru festivālu Chanticleer. Grupas dziedātāji sniedz meistarklases gan braucienu laikā ārzemēs, gan savās mājās ASV.
Informācija: http://www.hbf.lv/index.php?&57&view=concert&concert_id=315
Izrādes
6. februārī: Valmieras Drāmas Teātrī – Vīns un Nezāles
18:30 Valmieras Drāmas Teātrī būs skatāma jaunākā izrāde – Vīns un Nezāles.
Laipni lūdzam dīvaino sakritību šovā! Leona Burnicka četrdesmitgadnieka krīze gadījusies laikā, kad bijušā un esošā pārvērtēšana sākusies visās jomās. Jēga zūd jebkam – ģimenei, jūtām, uzskatiem, darbam. Šīs sajūtas pazīstamas ikvienam, par tām uzņemtas neskaitāmas filmas, sākot ar Ingmara Bergmaņa un Federiko Fellīni šedevriem un beidzot ar Holivudas grāvējiem. Bet šī filma notiek Latvijā…
Režisors – Viesturs Meikšāns
Scenogrāfs – Reinis Suhanovs
Kostīmi – Ieva Veita un Rūta Briede
Muzikālais noformējums – Mārtiņš Meiers
Lomās: Imants Strads, Elīna Vāne, Inga Siliņa, Ingus Kniploks, Krišjānis Salmiņš, Ieva Puķe, Tālivaldis Lasmanis,Māra Vīgante.
Informācija: http://www.vdt.lv/public/lat/izrades/0/vins_un_nezales/
10. februārī: Kino Rīga – opera Romeo un Džuljeta
19:00 kino „Rīga” uz lielā ekrāna būs vienreizēja iespēja noskatīties vienu no slavenākajām mīlas traģēdijām opermūzikas vēsturē – Šarla Guno operas „Romeo un Džuljeta” ierakstu no prestižā Zalcburgas festivāla. Valentīndienai tuvojoties īpašs piedāvājums visiem, kas jūtas iemīlējušies – pērkot uzreiz 2 biļetes, katras biļetes cena tikai 5 lati! Biļešu skaits ierobežots.
Šis ir nozīmīgs un intriģējošs notikums operas dzīvē, jo Latvijā Šarla Guno opera nav iestudēta pēdējos 70 gadus.
Aktrise un producente Leonarda Ķestere stāsta: „Šarla Guno opera „Romeo un Džuljeta” ir viena no manām mīļākajām operām. Komponistam izdevies stāstu izstāstīt dziļi un romantiski, to nepārsaldinot ar skaņu cukuru, kā daždien tas gadās ar saldajiem mīlas stāstiem. Es redzēju brīnišķīgu iestudējumu Vīnes valsts operā 21. gs. sākumā. Biju sajūsmā par dziedātāju akrobātiskajām spējām – Merkucio savu āriju dziedāja, braucot uz velosipēda un ielu kaujas bija iestudētas kā „Stomp” dejas izrādē. Jaunatne bija sajūsmā! Arī es. Tagad ar nepacietību gaidīšu Zalcburgas festivāla versiju kino „Rīga”!”
Informācija: http://www.kino.riga.lv/lv/zinas/zina?id=121.
Kino
No 5. februāra: Parex Plaza – Kā klājas Morganiem (Did you hear about the Morgans)
Jāsaka, ka Morganu pārim dzīve ir visnotaļ veiksmīga – viņi dzīvo Manhetenā, kāpj pa karjeras kāpnēm, taču viņu laulība ir uz izjukšanas robežas. Kādu vakaru abi kļūst par slepkavības lieciniekiem un izmekētāji pēc liecību uzklausīšanas, iesaka viņiem liecinieku aizsardzības programmu.
Lai glābtu savas dzīvības, Morgani no spožās lielpilsētas spiesti doties uz mazpilsētiņu Vaiomingā, kur sākas neierasta, no urbanizētās vides un sadzīves atšķirīga dzīve. Vai tā ko mainīs viņu attiecībās?
Lomās: Hugh Grant, Sarah Jessica Parker, Sam Elliott, Mary Steenburgen, Elisabeth Moss, Michael Kelly, Wilford Brimley
Režisors: Marc Lawrence
Scenārists: Marc Lawrence
Producents: Martin Shafer, Liz Glotzer
Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.
Informācija: http://www.forumcinemas.lv/movie/6586/
No 5. februāra: Parex Plaza – Loengrīns no Varka Kru
Viestura Kairiša jaunākā dokumentālā filma ir stāsts par latviešu kamaniņu braucēju, Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju Mārtiņu Rubeni. 2006. gadā Turīnā Mārtiņš izcīnīja Latvijai sen gaidīto pirmo medaļu Ziemas Olimpiskajās spēlēs.
Filma ir radošs Mārtiņa portrets, tajā ir emocionāli uzrunājošs stāsts un līdz šim uz ekrāna neredzēta sporta estētika. Filma redzēsim Ziemas Olimpiskās spēles Turīnā, sacensības Siguldas kamaniņu trasē, treniņus Ventspils Olimpiskajā centrā. Cīņa par uzvaru ir sīva, filmā kā tēls ir arī Mārtiņa galvenais konkurents, Itālijas kamaniņu braucējs Armīns Cīgelers, tautā dēvētais Il Cannibale.
Mārtiņš ir cilvēks, kura intereses sniedzas aiz profesionālā sporta vai privātās dzīves robežām, viņš palīdz un atbalsta tos, kuriem tas ir nepieciešams.
Vienlaicīgi ar panākumiem profesionālajā sportā Mārtiņš kļuva pazīstams uz Latvijas alternatīvās mūzikas skatuvēm kā DJ Betons, domubiedru apvienības Varka Kru dalībnieks (Varka – no krievu val. vārīties, Kru – no angļu val. grupa, komanda). Varkas cilvēki Rīgā ir zināmi kā vieni no pirmajiem, kuri spēlēja drum ‘n bass mūziku no vinila platēm.
Taču kā redzēsim filmā, neviens nav ideāls, pat Mārtiņš ne. Un arī sabiedrība ne vienmēr viņa cīņas uzņem ar ovācijām. Kad Mārtiņš izcīnīja Olimpisko bronzas medaļu, viņš saņēma tautas mīlestību, viņu sveica Valsts prezidente, aicināja uz pieņemšanām, piešķīra Gada labākā sportista titulu. Kad Mārtiņš iestājās par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā un badojās pie Ķīnas Vēstniecības, viņam nācās saskarties ar sabiedrības un oficiālu iestāžu neizpratni. Kāds varonis mums ir vajadzīgs šodien?
Filma tika nominēta Lielā Kristapa balvai kā labākā dokumentālā filma un laikraksta Diena Gada balvai kultūrā.
Režisors: Viesturs Kairišs
Scenārists: Viesturs Kairišs
Producents: Guntis Trekteris
Informācija: http://www.forumcinemas.lv/movie/6605/
Bērniem
5. februārī: Kino Rīga – animācijas filmas Burvīga diena pirmizrāde
5. februārī kino „Rīga“ notiks animācijas filmu režisora Nila Skapāna jaunākās filmas „Burvīga diena“ pirmizrāde. Šī filma ir iekļauta februārī gaidāmajā Berlīnes kinofestivāla programmā bērniem „Generation“.
Nila Skapāna jaunākā filma „Burvīga diena“ ir stāsts par pavisam parastu dienu, kura pārvēršas piedzīvojumā un kļūst par neparastu dienu. Kino „Rīga“ sadarbībā ar Jura Podnieka Studiju ir pārūpējies, lai šo filmu pirms pirmizrādes Berlīnes kinofestivālā būtu iespēja redzēt arī Latvijas skatītājiem. Par godu tam ir izveidota īpaša Nila Skapāna animācijas filmu programma, kura no 5. februāra tiks demonstrēta kino „Rīga“ divas nedēļas nogales. Šajā programmā tiks iekļautas arī tādas starptautisku atzinību guvušas Nila Skapāna animācijas filmas kā „Redzi, Trusi…Tētis brauc uz Londonu“, „Puslācis“, „Sasit Spārnus“ un „Pavasaris“. Savukārt pirmizrādes dienā, 5. februārī, plkst. 18.30 kopā ar filmu „Burvīgai diena“ tiks demonstrēta 2005. gadā veidotā filma „Telefons“, kas ir stāsts par kādu izskatīgu būtni un viņas vientulību, cerībām un maldiem. Pirmizrādē būs iespēja tikties ar režisoru Nila Skapānu un citiem viņa filmu veidotājiem.
Informācija: http://www.kino.riga.lv/lv/notikumi?id=136
7. februārī: Latvijas Leļļu teātrī – Lācītis sirsniņā
11:00 Latvijas Leļļu teātrī būs skatāma izrāde Lācītis sirsniņā
Mūsu sirsniņās dzīvo visi tie, kurus mīlam. Bet, ja kāds pazūd un kaut kur noklīst, tad sirsniņā paliek liels tukšums…
Kādam zēnam pazuda lācītis. Kas to atrada?
Informācija: http://www.puppet.lv/index.php?1&9&view=view-show&show_id=13
Izstādes
No 5. februāra: Mencendorfa namā – Laimes nospiedumi
Laimes nospiedumi var būt tik dažādi, kā ikkatra cilvēka individuālie un neatkārtojamie pirkstu nospiedumi. Izpratne par laimi arī katram ir sava, bet, visdrīzāk, laime tā ir saskaņa ar sevi, savu sirdsapziņu un savas iekšējās pasaules realizēšanas iespējām. Mēs visi tiecamies uz laimi, bet ne visi spējam un saprotam, kā to sasniegt.
Varbūt arī mākslas radīšana ir daļa no šīs laimes sajūtas un veids, kā rezultātā šo laimi iedot citiem. Varbūt katrs no šiem darbiem, kas raksturo mākslinieciskās individualitātes redzējumu, ir ne tikai laimes nospiedums, bet arī laimes atlējums.
Reti kurš var nepiekrist, ka laime ir arī dodot un daloties, tādēļ savos laimes nospiedumos dalās izstādes “ Laimes nospiedumi ” dalībnieki: Ramona Pēkšēna – Neiberga, Agnese Rimša – Peļņa, Elga Grīnvalde, Marika Kalniņa, Bārbala Gulbe, Aija Klintsone, Līga Jaunzeme, Marta Ģibiete, Aija Deksne un Gita Ose.
Informācija: http://mencendorfanams.com/
No 5. februāra: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – arhitektūras izstādes Ražena Raža
2010.gadā fakultāti absolvē 43 jaunie arhitekti. RTU APF diplomandi tradicionāli savos projektos pievēršas sabiedriski un pilsētbūvnieciski aktuālām tēmām. Šogad lielāka daļa studentu piedāvā drosmīgus un savdabīgus risinājumus Rīgas pilsētvides un arhitektūras problēmām: Rīgas ziemeļu koridora ainavas telpiskajai attīstībai, transporta mezgla arhitektūrai Brīvības ielā, rūpniecisku teritoriju Pārdaugavā un Daugavgrīvā, kā arī vairāku industriālu objektu – Rīgas alus darītavas „Vārpa” un Cigoriņu fabrikas revitalizācijai, Ķīpsalas arhipelāga kopienai, Matīsa un Centrāltirgus telpiskajai evolūcijai, Buļļu salas un piejūras dabas parka Mangaļsalā nākotnei, Līvu laukuma areāla telpiskajai reģenerācijai un citām.
Sekojot laikmeta tendencēm, vairāki diplomandi pievērsušies dabai draudzīgu tehnoloģiju izmantošanai un energoresursu taupīgai izmantošanai arhitektūrā, piemēram, ieskicējot dzīvojamo rajonu nākotni 2050.gadā un modelējot Liepājas piekrastes attīstību Bernātos.
Jauno arhitektu uzmanību piesaistījušas arī sociāli nozīmīgas tēmas. Izstādē var iepazīties ar priekšlikumiem Gatartas pansionāta un sociālo mājokļu kvartāla Gulbenē attīstībai, ar bērnudārza projektu Ķemeros.
Informācija: http://www.dlmm.lv/index.php?id=4