Dzīvojot savā pasaku pasaulē cilvēks kādu dienu pamostas un saprot, ka viss ir īsts un pasaku fejas Tevi neglābs no pasaules, kas sākumā šķita tik perfekta. Cilvēkam attīstoties, iegūstot izglītību un pieredzi izmainās skatījums uz dzīvi un pasauli, cilvēkam iemīloties izmainās pat raksturs un pasauliskās vērtības. Cilvēks ir būtne, kas mainās, kaut vai par tikai par “milimetru”, bet mainās.
Mēs bieži domājam, kā būtu ja būtu – CITĀDĀK?! Bet tik ļoti baidāmies kaut ko citādāku pamēģināt, jo nezinām kāds būs rezultāts. Ir grūti pārkāpt sev pāri, visgrūtāk to ir izdarīt pedantiem. Ir grūti palikt tur kur Tu esi, ja jūti ka tā nav Tava īstā vieta…
Mēs daudzkārt runājam par citiem, bet tas ir tikai normāli, jo tā dara visi. Mums tik ļoti interesē citu dzīve, ka dažkārt aizmirstam par savējo, jau tik tālu, ka jūties tā it kā nemaz nedzīvotu savu dzīvi. Nekad nesakiet, ka Jums neinteresē kāda cita dzīve, vai ka Jūs nekad nevienu neesat aprunājis aiz muguras – TĀ NAV.
Mums dažkārt liekas, ka pasaule griežas ap mums un ka mūsu pieņemtie lēmumi ir vispareizākie! Tā nav. Mūsu lēmumiem ir dažādas sekas un no sekām veidojas dažāda pieredze. Kad tiek pieņemts pareizais lēmums – tad Jūsu dzīve nostabilizējas un Jūs kļūstat laimīgs.
Mēs katrs esam citāds. Savādāks? Bet vai labāks par kādu citu?! Katram ir sava morāle un vērtību skala. Pēc katra individuālās skalas arī vērtējiet. Jo mēs vērtējam un mūs vērtē tik un tā.