SEKAS NEIZPALIEK
Regulāri noslogojot organismu ar miega trūkumu, nākotnes perspektīvā tas var vainagoties ar atmiņas problēmām, pēkšņām garastāvokļa svārstībām, pārāk augstu asinsspiedienu, tendenci uz nopietnām sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanām, pazeminātu imunitāti, svara pieaugumu, paātrinātu novecošanos un libido samazināšanos. Apskatīsim dažas visbiežāk sastopamās problēmas miega traucējumu un nepietiekamas izgulēšanās gadījumā.
Aizkaitināmība. Ja ar kvalitatīva miega palīdzību ikdienišķās baterijas netiek uzlādētas, par sevi liek manīt bieža aizkaitināmība. Pēkšņas emociju eksplozijas, iracionāla uzvedība un balss pacelšana pat bez iemesla vairs nav retums, jo hormonu darbība organismā ir izsista no līdzsvara.
Hronisks nogurums. To, ka – maz guļot – jūtams nogurums, mēs labi zinām, bet nereti aizmirstam, ka bieža neizgulēšanās var novest pie nomācoša hroniska noguruma sindroma – ar enerģijas izsīkumu un miega traucējumiem (ar biežu pamošanos naktī), kā arī atmiņas un koncentrēšanās pasliktināšanos. Hroniska noguruma sindroms ietver gan fizisku, gan emocionālu vājumu un spriedzi.
Svara pieaugums. Ja rūpējies par savu pašsajūtu un veselīgu svaru, nozīme ir ne tikai regulārām fiziskajām aktivitātēm un vitamīniem un minerālvielām bagātam uzturam, bet arī atbilstošam miega daudzumam, 7 līdz 8 stundām diennaktī. Ja miegam atvēlēts mazāk par 7 stundām, palielinās liekā svara risks, jo miega trūkums tiek saistīts ar samazinātu leptīna daudzumu, kas ir apetīti nomācošs hormons. Kamēr guļam, organisms visai veiksmīgi turpina dedzināt kalorijas, turklāt par 5% intensīvāk, nekā tas notiek negulētājiem jeb miega grēkāžiem. Tāpat labs un ciešs miegs mazina stresu, kas palīdz izvairīties no pārmērīgas emocionālās ēšanas.
Izmainīta gēnu darbība. Ja miega trūkums ir regulārs, pamazām izmainās arī organisma darbībai būtisku procesu kontrolējošu gēnu darbība, kas negatīvi ietekmē imūnsistēmu, vielmaiņas reakcijas un miega-nomoda cikla darbību. Neveidojas arī adekvāta ķermeņa atbilde uz stresu un palielinās risks saslimt ar depresiju.
Paātrināta ķermeņa novecošanās. Nepietiekams miega daudzums un tā traucējumi rada bojājumus ķermeņa šūnās – kavējas šūnu un orgānu attīstība, rezultātā aktivizējot paātrinātu novecošanos. Viens no biežākajiem ārējiem simptomiem – zūd ādas elastība.
ATCERIES!
Neskopojies un rūpējies par kvalitatīvu miega ciklu! Tas uzlabos vispārējo veselības stāvokli un ļaus justies un izskatīties daudz jaunākai par saviem gadiem, turklāt – būsi enerģijas pilna! Ja tomēr ar informāciju pārslogotais prāts vakaros neļauj laicīgi doties pie miera, lūk, daži ieteikumi.
Apzināta elpošana. Pareiza elpošana (dziļas un vienmērīgas ieelpas un izelpas caur diafragmu) pozitīvi ietekmē mūsu fizioloģiju un arī noskaņojumu. Elpošanas vingrojumi stresa situācijās un pirms gulētiešanas būs īpaši noderīgi.
Silta vanna, kas relaksē muskuļus un nomierina.
Spilgtām gaismām NĒ.
Guļamistabas ieteicamā temperatūra ir + 18 līdz 20 grādi pēc Celsija.
3 stundas pirms gulētiešanas nelieto stimulējošus dzērienus, nesmēķē un neēd smagas vakariņas.