Par sevi

Šobrīd izdzīvoju interesantas sajūtas sevī un, protams, ka vēlos tās saprast. Nekad jau īsti neesmu sevī nedz ieklausījusies, nedz savādākā veidā ar sevi parunājusies, jo piederu pie cilvēku grupas, ceru, ka ir vēl kāds – tāds pats, un veidojam grupu 🙂, kuri izvēlas labāk strādāt, būt darbos – līdz vēliem vakariem, pamatojoties uz to, ka aiz neko darīt, sāk darīt muļķības.Tā nu tagad esmu atvaļinājumā, piespieda man to paņemt, darba devējs kļuva uzstājīgs, jau kopš pagājušā gada sākuma, tagad padevos, labs` ir`, ņemšu arī!!!!Tā nu izrādās, ka sāku darīt jau muļķības, es sāku domāt un piedomāt pie savām sajūtām. Un man tas nepatīk. Ļoti nepatīk.

Tie nolādētie vakari, šovakar izdzertas 8 kafijas, neskaitīju, bet esmu pārliecināta par šo skaitli. Atceros, ka ir vīns, bet tajā pašā brīdī atceros, ka joprojām neesmu nopirkusi korķaviļķi. Arī savs labums – nav ko vienatnē dzert! Katru vakaru ne īpaši aizraujošs čats skypā ar kādu lietuviešu puisi, ar kuru iepazinos uz prāmja, ceļā uz Zviedriju, tālāk viņa ceļš mērojās uz Norvēģiju. Tā nu tagad, viņš Tur, es Te, sazinamies un apmainamies ar dienas notikumu izklāstu. Jāatzīstās, ka viņam iet mazliet interesantāk, īpaši uzsverot uz to, ka viņa darbadiena paiet kādā ražošanas cehā. Arī šovakar bija ierastais „Labas vakaras, krasavica 🙂”. Neatbildēju, nav man nekā jauna – ko viņam teikt. Esmu viņam tā iepatikusies, ka atpakaļceļā no Norvēģijas, viņš mani apciemos. Paldies, tiešām priecāšos!

Tātad, tās sajūtas…. joprojām nepatīk. Pēkšņi sapratu, ka esmu viena. Ne vientuļa, bet viena. To laikam jau saprot tikai tad, ja paliek telpā viens un vēl jo vairāk, ja tieši tajā brīdī gribas kādam pieglausties. Pieglausties – skan tā salkani, bet, velns parāvis, tas nemazina gribēšanu 🙂 Gribās – skan tā primitīvi. Nepatīk man ne viens, ne otrs vārds, bet tos lietošu. Speciāli, sev par spītu.

Nezinu, tas uz labu vai kā, bet sāku aizdomāties par cilvēkiem, kas man blakus, skatos bildes un smīkņāju par matu sakārtojumiem, kas „tajos laikos” bija aktuāli, kad man bija 15, par apģērbu – cik kruti ģērbos 😀 Tiešām vēlētos zināt, kā iet tiem, kuri man bildē stāv blakus, kur esam nofotografēti bērnudārzā pie egles, kura ir pārbagāta ar spīdīgiem rotājumiem, meitenēm matos ir baltas bantes, un zēniem uz zeķubiksēm uzvilkti šorti – tās ir lietas, kuras man piesaistīja uzmanību. Nevaru nevienu uzmeklēt, jo neatceros vārdus.

Domāju par cilvēkiem, kuri man bija blakus pirms neilga laika, jeb jāsaka, ka nevaru aizmirst, noteikti jau arī neaizmirsīšu, nekad neaizmirstu, neesmu ar saltu sirdi 🙂. Domāju, kā būtu, ja būtu, redz – kārtējā brīvlaika muļķība! Sirdij nepavēlēsi, tā kaut kur ir palikusi, ne visa, bet mazs gabaliņš. Kaut kā pietrūkst…..tomēr. Nekas, zinu, ka pāries, tā vismaz rakstīts visos sieviešu žurnālos.Tā lūk – sievietes cienīgus žurnālus arī lasu. Ir interesanti, tagad zinu, kā 7 dienās nomest lieko svaru, kur nopirkt seksīgāko peldkostīmu ar lielām atlaidēm un, ka vajadzētu samazināt kafijas patēriņu un pāriet uz zaļo tēju un sulām. Nekad nav patikusi tēja, nekādas jēgas nav no tējas.

P.S. Un no seksīga peldkostīma vismazāk ir jēga, ja tas stāv skapī, vai redz tikai draudzenes 🙂

Žēl, ir izskanējis disks, George Michael “Older”, laikam arī jābeidz rakstīt. Iesākumam pietiks. Tas bija īsumā, atļaušos arī to izlikt atklātībā, šis arī bija tas “brīnums”, kas ar mani notiek tagad, vēlos izrunāt savas sajūtas, varbūt vienkārši izstāstīt sevi, varbūt tas ir tikai šobrīd, jo neeju uz darbu, kur domas ir visur, tikai ne pie sevis. Tad jau redzēs. Varbūt rīt domāšu pavisam savādāk…. Noteikti tā būs 🙂

2 komentāri
  1. Sveika Aux!:)
    Es arī mīlu savu darbu-un esmu par to ļoti pateicīga, ka man šāda iespēja ir dota-darīt to kas tiešām no sirds patīk un sagādā prieku-jo tikai tā var kaut kas labs sanākt. Grūti būtu iedomāties dzīvi, ka jāiet uz darbu ar mokām. Es ļoti priecājos un novērtēju, ka man ir tā paveicies, jo ļoti daudziem tā nav… Esot komfortā ar sevi tas puisis atnāks-ātrāk vai vēlāk 😉
    Una

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.