Sveikas, meitenes!
Sen neesmu ko rakstījusi, bet noticis daudz kas jauns.
Kopš 2. decembra esmu štatu samzināšanas upuris… ja to tā varu saukt, bet īpaši neraudu… Biju arī nogurusi no darba ar cilvēkiem.. . Sākotnēji lasīju žurnālos, cik daudzām tas ir smags posms… tagad kopš mēnesis ir pagājis .. atdzīstu… Jā… nav naudas, lai varētu kaut vai aizlaist kaut kur paslēpot, vai apciemot, kādus mīļus draugus, bet… man ir suns ar kur staigāties eju katru dienu un iepazīstos ar citiem burvīgo suņu saimniekiem un nu jau katru rītu tiekamies paprāvs bariņš un tusējam…
Gatavoju vakariņas vīram.. AK jā.. neskatoties uz krīzi uztaisījām varen jautras kāzas.:) Tas ir manā garā kā draugi smējās.. Neesmu stāvoklī, āra -20 grādi 6.00 no rīta jau jābūt friziera kabinetā. (Kas paldies Dievam ir laba draudzene un tas man izmaksāja nieka
ar plikiem pleciem, bet aukstumu nejutu..:) Tad daudzie vārti no draugiem, gan ar dejām, gan ugunskuriem, gan policiju, gan , gan…. TA diena bija tiešām mūsu.. Un ticiet .. TIK laimīga es sen nebiju JUTUSIES…. Mani vedēji laulāts pāris ar 20 gadu stāžu traki un atraktīvi, izdomas bagāti mīļi cilvēki… Tikai tagad es savas sajūtas varu tā sakopot, jo esmu bijusi daudzās kāzās ar lieliem galdiem, muzikantiem, helikopteriem un jahtām, bet man tādu uzmanību negribējās.. un ne tikai man.. nu jau MUMS J Esmu bezdarbniece, bet sieva un vīrs mani atbalsta… Jau otro reizi dienā pārslauku putekļus, bet manī ir miers.. miers kuru es meklēju jau sen… Un ziniet.. visiem patika mūsu ideja 😉 Tā kā apvainoto nebija J Bučas Jums visiem un dāvāju jums to lāsīti prieka un miera, kas ir manī arī Jums.:)
sveicu!!!!
Nu brīnišķīgi, ka es jums saku, arī ar mazu rocību un šajos apstākļos visu var 🙂
Arī es no 1. dec. esmu bezdarbniece, un arī manī ir miers, jo zinu, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek, es uzticos Dievam, un zinu, ka viņš visu kontrolē un dāvā man mieru, un tad, kad būšu atpūtusies, Viņš man dāvās darbiņu 🙂 Novēlu ikviena saglabāt sirdsmieru un neķert stresu, jo tam nav jēgas, tik sabojā pats savu veselību..
prieks 🙂
Lai izdodas!Visiem Tavu optimisku!
Ui, es bezdarbniece esmu jau gandrīz gadu, arī mēs šovasar stipri līdzīgos apstākļos saprecējāmies. Tagad pārcelāmies uz laukiem, plānojam mazuli un es apzinos,ka lai gan brīžiem tas šķiet gandrīz nepiedienīgi – ESMU LAIMĪGĀKA KĀ JEBKAD!! Turamies un iemācamies novērtēt patiesās dzīves vērtības!!
Patīkams rakstiņš!
Man jau divus mēnešus darbā ir haoss un visi gaida, kad tad beidzot būs izlemts, kurš tad būs tas km jāaiziet. Un tas rada tādu sasprindzinājumu, ka neveicas, sanāk visādas problēmas. Un ziniet, es jau gaidu, kad varbūt tā varētu būt es, kas varētu no visa atpūsties, jo tas stress ir mani nomocījis. Dīvaini- citiem nav darba, bet es pat mazliet ceru, ka varbūt es būšu tā, kam darbs jāpārtrauc.
Tieši tā… es tiku samzināta.. lai gan jau gribeju to sen.. bt vnk.. brīva. 🙂