Vai ziniet, ko es pašlaik daru?
Es smaidu. Es smaidu kopš tā brīža, kā piecēlos.
Manam smaidam ir savs iemesls… par kuru labāk gan šeit, manis jaunatklātajā BLOGU pasaulē, būs noklusēt.
Laicīgi jau gribu brīdināt, ja vēlaties saprast par ko šoreiz būs runa, tad jāiepazīstas ar sevis (ne manis) rakstīto iepriekš. Jums vieglāk… tik dažas rindiņas… bet man jau kādas 20 lapaspuses pelēku un bezveidīgu murgojumu.
Šai BLOGU pasaulē jau sen ir izveidojušies savi likumi un tu, Frenk, nedrīksti tajā būt ne naivs, ne banāls, ne triviāls, ne pārāk rupjš, ne salds, ne arī skābs … nu gandrīz ne-KĀDS… ak, jā un kā tur bija… klišejisks… nekas, ka īstā dzīve tāda ir… bet šeit tu tāds nedrīksti būt! Tev jābūt uzmanīgam, pat nedaudz pieklājīgam, nekādā ziņa ne uzbāzīgam un kur nu vēl egoistiskam. Mana BLOGera īsajā ceļvedī tiek ierakstīti daži punkti:
1.
ESI LAKONISKS UN ĪSS… nevienam nav laika…arī viņām
2.
NEATKĀRTOJIES… relax baby… visi jau zin kas tu esi par tipu
3.
PAMĒĢINI nu izspiest no sevis kaut ko oriģinālu
un vēl daži citi, kurus neminēšu.
Šī pasaule visiem DG (lasīt BLOGU, bet saīsināts no vārda dienasgrāmata) cilvēkiem ir pasludināta par oriģinalitātes un jaunā gadsimta dvēseļu pasauli. Tajā kopijas nepieņem… tikai un vienīgi oriģinālus… tīrradņus.
Un tu vēl iedomājies viņas provocēt? Nekā nebija, mans mīļais draugs… še tev… un blāc seko belziens pa pieri. Ak, Dievs… cik te viss ir komplicēts. Pārāk daudz saskaitāmo šajā uzdevumā! Es jūtos nedaudz neiederīgs šajā rēbusā, kuru sauc par BLOGU sabiedrību… mūsdienu sabiedrību.
Es esmu ielauzies no malas un tikai tagad sāku apjaust tās neīstumu… tur ārā mums ir savi P.K. (personas kodi) šeit, DG pasaulē, savi I.P. (saīsinājumā no angļu valodas Internet Protocol Address)
Varu jūs iepriecināt… es veicu savu naivo spriedelējumu apgraizīšanu…tas nemaz nebija tik grūti… Ctrl+X… Delete… tad atkal Delete…. es apgraizīju un aizvācu pēc iespējas visu lieko no iepriekš uzrakstītā… bet vairāk, gan nebiju spējīgs.
Jūs manī izaudzināsiet kārtīgu iekšējo vīrieti par to es nemaldos… es nemaz nepretošos… tieši otrādāk es ļaušos. Nekas nav labāk par to, ja tev parāda, ka var arī savādāk… nu tā nedaudz skaistāk un izjustāk… tā lai iepatīkas. Es tiku izaudzināts par tādu feinu ārējo vīrieti, bet tagad man pašam jāķeras pie mana ieksējā…
mīļās mātes…nākamās mātes… mīļās sievietes… audziniet savos mazajos vērsēnos, zēnos,
iekšējos vīriešus jau laikus,
tad vēlāk, izaugot lielākiem, viņiem nebūs tā jānopūlas… protams, ja viņi vispār vēlēsies to darīt
Par meitenēm un viņu pareizo audzināšanu es teiktu to pašu!
Mīļās mammas… audziniet dvēseles… nevis cilvēkus!
Galvenais, Frenk, nepazaudē šajā visā sevi!
Galvenais nepazaudē sevi! Es nosolos sev to nedarīt. Es iegrimšu šeit tikai uz trīs nedēļām… tieši tik ilgi, lai te visu iepazītu un tad pateiktu… ardievu!… tas viss nav priekš manis… palieciet sveikas!… un, protams, PALDIES!
Nekādu detaļu par sevi… par savu īsto dzīvi… tik vien kā salkanās un bezpersoniskās pārdomas. Pietiek!
Starp citu, mana Titē, (mana mīļā un vienīgā Titē!) vakar man jautāja…
–
Un ilgi tu, Frenk, taisies tā turpināt?
–
Ko tieši?
–
Nu visu šo … (mēs abi sapratām… par, ko ir runa… par jauno aizraušanos)
–
Es nezinu… tad redzēs.
–
Drīz man tevis vairs nemaz nebūs, – viņa bažīgi atbildēja.
–
Mana mīļā Titē. Nekad tā nedomā. Es tevi mīlu un tu to zini! Nāc pie manis… es tevi samīļošu… mana mīļā Titē!
–
Nu ko man citu tādam, pa pusei nespējīgām un guļošam, atliek darīt? Es BLOGOJU!
Iesācējs… nepraša… man viss vēl ir jāmāca… garlaicīgi vai ne… labāk jau uzreiz dabūt tādu gatavu… pieredzēju…sevis izaudzinātu… tā vieglāk… tagad visi dara tā kā vieglāk un nesāpīgāk.
Kāds mani uzspējis jau nodēvēt par spameri… labi vēl, ka ne par spermeri.. ha-ha.. tas gan būtu jauki… Frenks pēc savas šā brīža nodarbošanās ir spermeris… ha-ha-ha
vai arī savu bezveidīgo domu fermeri… vai jūtu un sajūtu farmaceitu… trauslo dvēseļu intrigantu… krāpnieku un šarlatānu… lēto krāmu bodītes īpašnieku.
Viens cits jau sauc mani par Gunti… nu neesmu es Guntis… neesmu. Mani sauc Frenks Gulls…
F-R-E-N-K-S
G-U-L-L-S
, bet ne Guntis. Par Gunti es jau rakstīju. Tik vien man bijis lemts viņu pazīt, cik ļoti īsā telefonsarunā.. nu, ļoti īsā… Labdien, te Frenks. Diemžēl…. nu pārējo Jūs jau ziniet…
ja tik vien tas ir tas pats GUNTIS.
Kāds Normālais mani pat apvainoja masturbācijā… Nē, to es pārstāju darīt jau skolā, lai nomierinās… tik iedomājieties šo skatu… es guļu gultā, mana kāja ir ģipsī un paklusām masturbēju… no vienas domas vien, jau metās šķērmi… tāds Normālais izvirtulis pamanījies iekomentēt ne. Ak šie Normālie… klusu sēž savās mājās un tik komentē.
Bet viens pat izcēlās un ne pa jokam… viņš piezvanīja man un nosauca mani par Tupaku… un es pat nesapratu kā to uztvert, kā komplimentu, jo tieku pielīdzināts seksīgajam reperim, jauno meiteņu mīlulim Tupac, vai kā apvainojumu, jo viņš manī saskata tik tādu kaktu zeperi. Lai nu kā tur būtu, bet viņš to nevēlējās precizēt. Es neiebildu… notēloju Ūdensvīru… es izvilku savus grauzdiņus… še uzēd arī tu… man tie baigi garšo… skaties tik neapvemies… un nedomā es neesmu ļauns…
‘’Ja cilvēks iras pār upi,
un tukša laiva saduras ar viņa laivu,
tad, pat būdams nejauka rakstura,
viņš nesāks dusmoties.
Bet, ieraudzījis tai laivā cilvēku,
viņš uzkliegs viņam, lai laivu labāk vada.
Un, ja viņa sauciens nav sadzirdēts, viņš uzkliegs atkal
un vēlreiz, un sāks bārstīt lāstus –
un viss tādēļ, ka laivā kāds ir.
Un tomēr – būtu laiva tukša,
viņš neklaigātu
un pat nedusmotos.’’ – citāta beigas.
Es vēsā mierā tik turpinu kriukšķināt savus grauzdiņus un mana laiva ir tukša. Kā vēlāk dienas gaitā es jums pierādīšu… es esmu NEKAS… un manu Ūdensvīru tas tiešām iepriecināja… jo arī viņš ir NEKAS… sajūta, ka tu esi NEKAS nemaz nav tik biedējoša… pēc tam, kad iemācies ar to sadzīvot… tā nomierina un palīdz daudzās reizēs… bet sākumā… jā sākumā, kad to apzinies un sevī identificē, tad gan pa ielām staigā tāds pavisam mēnessērdzīgs… nu absolūti Ne-normāls.
Kā es to zinu? Es nē – mans Ūdensvīrs to piedzīvoja… viņš zin un ar mani padalījās savās sajūtās un apziņas pārtapšanās.
Vienai es liekos tāds, citai pavisam jau savādāks, bet neviena mani tā pa īstam nemaz nepazīst.
Vai man ir mitras rokas? Jā! Tās tiešām šobrīd ir mitras! Klaudzināšana vai visas dienas garumā pa mana datora taustiņiem dara sava. Manas rokas tiešām ir miklas. Bina, jums absolūta taisnība. Nu re, iepazināmies… Es –Frenks un Jūs – Bina… ļoti patīkami bija ar jums iepazīties (autors neliekuļo – redakcijas piezīme) mana BLOGera dvēsele dzīvo šeit
IP Address: 192.153.78.100
un jūs, kur dzīvojat jūs?
…. …. …. …. …. ….. ……. ……
Nu tad jau mēs gandrīz kā kaimiņi. Uzredzēšanos! Man bija tiešām prieks ar jums iepazīties! Nāciet ciemos, noteikti atnāciet ciemos… mana Titē gatavo brīnišķīgas maltītes svētdienu vakaros… atnāciet pie mums… pasēdēsim un patērzēsim par dzīves niekiem… nenožēlosiet… tikai brīdinu jau laicīgi… mūsu mājās nav televizora… vnk nav… ak, tad jūs neredzēsiet savu seriālu… nekas, atnāciet kādu citu dienu… es tagad mājās katru dienu. Brīnišķīgs audzināts Normālais vīrietis… pusmūža tanšu mīlulis… ārējais Frenks Gulls.
Un laikam jau smieklīgākais šajā stāstā ir tas, ka jūs pašas neziniet, kura ir kura… tikpat labi es pats varu būt jūs… es varu būt gan Si-se, gan Lāsma, gan Žizele, gan Bīne… es varu būt jūs visas… ja gribu… bet izvēlos to pagaidām, gan nedarīt… kas zin’ varbūt pēc kāda laika… bet jūs es neķengāšu… es varu tikai nocitēt alll
– Frenks Gulls un Titee…. psc… citāta beigas.
Arī no tevis es mācos all. Piemēram, es nesaprotu, ko nozīmē psc un tulkoju talkā ņemot savu svešvārdu vārdnīcu. PSC – abreviatūra, tulkojumā nozīmē
PROTAMS! SUPER! COOL!!!
Paldies par jaukajiem vārdiem! Nu dikti mīļa tu esi all!
Bet šajā visā ir viens BET…jūs nevarat būt Frenks… un tā ir neapstrīdama patiesība. Kaut kas nevar būt par neko. Es esmu Nekas, jūs – šī portāla Dvēseles. Un te ir vieta piesaukt kādu cītīgu filoloģijas fakultātes studentu, kurš kādā no pārrunu telpām uzdeva jautājumu savam oponentam, otram studentam, kurš bija vienu dvēseles līmeni zemāk… VAI NEKAS VAR BŪT KAUT KAS?… es atzīmēju šo domu, lai vēlāk man būtu pie kā atgriezties…
Man inkriminē to, ka esmu salasījies Bojāru, Beigbederu, Velbeku, Osho, Rukšāni, Šarmu, Londonu, Markesu un , protams, kaut ko no zināmajiem mistiķiem Koelju un M.Ņūtona, kā arī daudziem citiem… PERSONĪBĀM…mūsdienu klasiķiem.. viņi visi ir mūsdienu klasiķi… viņi veido mūs…un arī mani…bet vai tad iedvesmoties ir aizliegts… kopēt es negribu.. es varu nocitēt, bet kopēt gan nē… tikai un vienīgi gūt iedvesmu.
Un kā tad paliek ar filmām… no tām es arī daudz ko esmu saskatījies… Krusttēvs, Mūzikas skaņas… O.K. pa vidu kāds nedaudz pliekanāks gabals ir patrāpījies … man paglabāts ir vesels saraksts ar visām mīļākajām filmām, bet savu šā brīža ceļojumu es varētu tā mierīgi nodēvēt par INTO THE WILD… laba filma… iesaku noskatīties.
Arī viņiem visiem kādreiz ir bijuši savi elki… Viņu sākumā… savi Budas un savi mesijas vispārējās sabiedrības pliekanības un tumsonības pasaulē. Savi mērķi uz kuriem tikties. Viņi visi ir MALAČI un es noņemu savu cepuri (frazeoloģisks izteiciens.. autora piezīme…jo man uz galvas šobrīd nekā nav) viņu priekšā. Kaut gan viņi jau tādi paši kā mēs ar jums vien ir … iekopē savā cietajā diskā… tad ievada visus datus programmā un še tev… lūdzu… gatavais rezultāts… VIENREIZĪGUMS un ORIĢINALITĀTE. Arī man dzīve sastāv no formulām, tikai kompis brīžiem uzkaras… tāpēc, Frenk, tu nevari būt VIŅI, nekad … nemaz nesapņo… NEKAS NEVAR BŪT PAR KAUT KO?!?
Nu, kas es par daiļliterātu… sižets kā no Žirafes (citāta beigas)… drīzāk jau daiļdārznieks savā necilajā pasaulē… vai daiļamatnieks, jo galdniecība man arī nedaudz pazīstama… man mazam esot, patika svaigi zāģēta koka smarža un tāpēc bieži apciemoju un vēroju tuvumā esošajā galdniecībā galdnieku amata prasmes… līdz kādu dienu mans vectēvs nozāģēja sev pirkstu un mana omamma man teica – Viss, Frenkij, pietiks! Tagad tu uz galdniecību vairs neiesi!
Un mani koka zirgi, mani mazā kocenieka sapņi tika aprauti… dēļ kā… dēļ tā, ka mans vectēvs atļāvās būt neuzmanīgs… bet es… kur bija mana vaina?
Protams, vectēvam es piedevu un tagad bieži, braucot ciemos, uzsaucu pa kādam aliņam.
–
Še, vectēv, tas tev! Foršs džeks es esmu, vai ne? Turies vecīt… jums penžukiem tagad pavisam švaki iet. Turies, būs labi! Gan jau es atmaksāšu visu, ko tagad ka’ds cits manā vietā paņem… dzer tik savu aliņu un neķer kreņķi.
Forši vai ne… viņa dēļ es pazaudēju savu sapni, bet es viņam par to vēl aliņus uzsaucu.
Nākošreiz aizvedīšu viņam minerālūdeni.
–
Sveiks, vectēv, es tev te minīti atvedu. Atceries… bērnībā… man omamma dēļ tavas neuzmanības aizliedza iet uz galdniecību. Nu un es tagad tev alus vietā vedīšu tikai minīšus!
Kā jūsu omulīgā tante iekš savas virtuālās pasaules, no sava ķēķa, saka… mans alusi.
Bija alusi, tagad būs minīts! Taisnīgi vai ne?!? Ūdensvīrs vienmēr un visur ir tikai par taisnību… par garīgo celibātu… par obligāto bezlaulību ar netaisnību.
Jautrā un nebēdnīgā BLOGU pasaule. Tagad es saprotu, kas mani tevī piesaista visvairāk.
Mans adrenalīna barometrs draud pārsniegt manu laimes sajūtas koeficentus, kas šobrīd stabili turas robežās no 9,5 līdz 10… kur viņš tā saskrējis… bet 5% nelaimes es atstāju, lai jūs mani pažēlotu… es tomēr esmu cietis un mans pēdējo dienu pavadonis, mana apsaitētā kāja, ir jūsu žēlastības vērta. Apžēlojieties par nabaga Frenkiju, mīļās dvēseles, sievietes un radītājas …. a-a-apžēlojieties par nabaga mazo zēnu, kuram bērnībā vecmamma nogrieza viņa laimīgo Pinokio nākotni. Jūs taču esiet radītājas… jums neesiet radītas nogalināt…
Labi jau labi… mans Vērsis tāds nedaudz tramīgs šodien un es nespēju viņu brīžiem savaldīt… pie visa vainīgs adrenalīns un mans vectēvs… vai varbūt omamma. Lai paliek omamma vainīga pie tā kā neizaudzināja manī skaistu iekšējo vīrieti… nekas… es arī viņai tomēr piedodu un nākamreiz atvedīšu kādu gardumu.
Vērsis un adrenalīns ir baigie čomi, laime – tā vairāk ar Skorpionu ietusē, Ūdensvīram pašam ar sevi nav slikti… kā tāds sapīpējies hipijs viņš savas pašapmierinātības dūmos neaizrīsies nekad.
Ko es gūstu no visa šī, jūs noteikti gribēsiet vaicāt? Ja atklāti, tad azartu… tā vietā, lai sēdētu un burtiski nosistu savu laiku dažādos spēļu vai kur nu vēl azartspēļu un citos adrenalīna un mākslīgā testosterona piedzītajos ( no lat.val. testis – (vīrišķuma) apliecinātājs; arī sēklinieks) portālos… es to deldēju te.
Es mācos!
Es atklāju jūsu, sieviešu, līdz šim vēl nepazīstamo BLOGU pasauli … jā, es nedaudz, protams, pazīstu to otru… to īsto… bet tikai nedaudz. Tagad šī jaunā un neizpētītā pasaule man liekas gana interesanta un aizraujoša.
Vai esmu vīlies… nē, drīzāk jau iekarsis.
Nav labi tā, jūs vīpsnāsiet? Nav labi ar mums tā jokot? Mēs tev noteikti atriebsimies? Mēs tevi noķersim un piekausim Frenk Gull… brutāli ar augstpapēžu kurpēm… lai notiek… ne es pirmais, ne pēdējais, kurš tiek samīts… esmu jau tā kā arī nedaudz šodien izpelnījies, vai ne? … ko teiksiet?
Es ceru, jūs piedosiet man manas nebēdnīgās rotaļas un mani apžēlosiet brīdī, kad bendes cirvis man karāsies virs paša kakla.
Kā izrādās, tad vārdam oriģināls ir dažādi skaidrojumi… man patīk šis… gan nemeklējiet tādu vārdnīcās.
Oriģināls ir preces paraugs, kurš izlikts preču apskates telpā, jeb show-room. Tas ir vienīgā eksemplārā paša autora radīts…savdabīgs… īpatnējs (tomēr neiztiku bez neliela skaidrojuma no svešvārdu vārdnīcas AVOTS
2005. gads
528 lpp).
Nu gluži tāds kā Es, vai ne!
Es nostādu pats sevi jūsu priekšā… gan vārdu salikums ne visai labskanīgs… ‘’priekšā stādīšāna’’… es ļaujos tikt ‘’izstādīts’’ jūsu visu priekšā.
Mūsu dvēseles pulcējas portālos… tās apvienojas un grupējas… dalās un iedalās pēc dažādiem rangiem… tu esi dvēsele tajā līmeni, bet tu tajā… tās piedalās publiskajos konsīlijos.
Kāda man saka malacis, sen jau vajadzēja… kāda cita atkal nosauc par misteru ar miklajām rokām. Nu neesmu es tāds, kā viņi.. neesmu. Neesmu Normāls!
Re pat īss izglītošanās kurss … Skorpinam pasaule ir smaržās!… paldies JA KAS… es mēģināšu iegaumēt… paldies!
Kaut kur jau zemāk lasu – Nu dalies – tas, ka šeit ir tava sleja jau nozime, ka tu dalies!
Es sapratu… Paldies! Tiešām! No sirds! Es mēģināšu savu sajūtu plūsmu apgriezt jau laicīgi. Lai nebūtu tik vienmuļš un vienveidīgs… lai neatkārtotos. Un tiešām, es to pat neapjautu… man ir sava sleja… skan lepni…
Man it kā esot jāiepriecina šodien Žizele, jo tieši viņai nepatīk pliekanie, banālie, naivie un …. kā tur vēl… ak, jā… klišejiskie. Nu gluži tāds, kāds bija mans vakardienas Frenks. Es viņai likos prastiķis (ar šo vārdu jau gan var spēlēties pēc sirds patikas, bet laikam labāk izvēlēties citu sabiedrību). Šis vārds būtu spējīgs uzjundīt virkni smieklu un emociju Vēršos… es zinu, es pats arī tāds mēdzu būt.
Es šodien pats sev šķietu ļoti Vērsisks.. labi, ka es nedzeru alu, savādāk mans Vērša vēders traucētu man saskatīt datora ekrānu, ha-ha
Šodienai gan pietiks, jo netiek ievērots PIRMAIS BLOGERA LIKUMS…
ESI LAKONISKS UN ĪSS… nevienam nav laika…arī viņām… laiks skrien un nevienam gar tevi, Frenk Gull, nav daļas… it īpaši brīvdienu vakaros… viņām ir ģimenes, savi mazie vērsēni… eh, tu… SALDAIS NELIETI… nīksti vien tālāk uz sava dīvāna.
P.S. Paldies par mācībām… es centīšos būt labāks! Rīt es jūs iepazīstināšu ar savu eksperimentu un spēli, kuru iesaku uzspēl