Starp divām dzīvēm

Tā nu ir sanācis, ka starp maniem vecākiem un manu otro pusi valda liels naids, dusmas un aizvainojumi. Un es nezinu ko iesākt lietas labā. Jo mani vecāki nesaprot to, ka neesmu vairs mazs bērns un ka man tā kā arī pašai ir jānostājas uz "savām kājām" un + vēl tas, ka viņi nepieņem to faktu, ka man ir sava privātā dzīve un, ka par mani ne tikai rūpējas un uztraucas viņi, bet ir arī mana otrā puse ar kuru saistu savu dzīvi un kuram tomēr arī ir tiesības uztraukties, aizstāvēt, mani utt. ja ir notikušas kādas domstarpības. Ko tagad iesākt, es nezinu. Pirmo reizi esmu nostādīta kaut kam pa vidu, kad abas puses man ir vienlīdzsvarīgas, nozīmīgas un dārgas.

9 komentāri
  1. Bērni un vecāki cilvēkam ir uz mūžu, pārējais – draugi, paziņas, kolēģi un arī mīļotais cilvēkas var mainīties. Vecāki nekad nenostāsies pret kādu, kurš viņu bērnu padara laimīgu un ir labs cilvēks.

  2. …kaut kas vecakiem ir iekritis aciis no kaa vinji veelas savu bernu pasargat,,,Vecakiem ir lielaka dzives pieredze-un intuitivi juut ka tevi jasargaa.Uzticies vecaakiem-taa ir tava asins balss.Pati pavero SAVU cilveku-varbut ari tev tomer kaut kas vinjaa nepatik-un tu centies par to nedomat-bet …jadzivo tev…domaa pati…..veiksmi.

  3. Es zinu, ka vecāki nekad nenostāsies pret kādu, kurš ir labs. Bet kā viņi var zināt, kas ir labāk man. Un zinu arī to, ka mājas ir nu tā vieta, kur man tiks piedots vienmēr un būšu pieņemta.

    Esmu domājusi par to vai man kaut kas viņā nepatīk, bet tā nav… Jau kopš sākta gala es biju un esmu pārliecināta. Un vispār jau neviens nav ideāls, manī arī ir daudz kas, kas citiem nepatīk.

  4. Bišķiņ nāk smiekli par to viedokli – vecāki zina labāk, grib pasargāt, uzticies vecākiem. Tas ir tikai loģiski, ka grib pasargāt, bet vai vajag? Vai vecākiem nebūtu laiks sākt saprast, ka bērns ir pats par sevi, ka viņš pats mācās, pats dzīvo, pats pieļauj kļūdas un mācās ar tām tikt galā, nepieļaut tās. Tur vecāks var ģērbties no ādas ārā, bet ir jāļauj bērnam dzīvot.

  5. Tur tomēr jāpaskatās sīkāk: kas tieši nepatīk, par ko domstarpības? Japaskatās uz to visu objektīvi, kā no malas. Ir vecāki, kas labu gribot sagandē bērniem dzīves. Ir bērni, kas neklausīdami vecākiem sagandē dzīves paši sev. Jāskatās konkrēti, par ko ir runa. Ja vienigā problēma ir tā, ka vecāki principā nav ar mieru bērnu “atlaist”, tad tam nu gan nevajag ļauties.

  6. Varbūt pati esi vainīga? Kā vecāki var zināt par Tavu cilvēku, par to, ka Tevi būtu jāpasargā…? Varbūt ir bijis kāds neveikls, nepamatots, pārsteidzīgs izteikums, kritika no Tavas puses par šo TAVU cilvēku?

  7. Ja Tu vēl esi vienīgais bērns, tad samierinies – neviens nekad nebūs gana labs. Es zinu, es esmu vienīgā meita. Nu jau 16 gadi laulība un tikai pāris pēdējos mans vīrs tiek pa īsta, pieņemts. Vienkārši stāvi uz savām kājām un neļaujies šantāžai. Tici man – vairak cienīs – gan vecāki, gan vīrs.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.