Pārdomas

Es dažreiz nesaprotu dzīvi.. Mēs dzīvojam tik daudzās pasaulēs, ka beigās nespējam savilkt galus kopā. .. Neiet runa par materiālo stāvokli , bet tieši par attiecībām.. Jo mēs it kā esam kopā ar vienu cilvēku , bet tajā paša brīdi vēlamies piederēt citam .. Kaut vai zinām , ka ar to ko es jau nodzīvojis kopā 5 gadus , tu pēkšņi saproti , ka stāvi starp divām pasaulēm , kā piemēram tev ir izvēle būt kopā ar cilvēk ar , kur esi pavadījis kopā 5 gadus , esi iemīlējis šo cilvēku un pazīsti no A-Z , bet pēkšņi saproti , ka neizjūti to ko gribi un to ko vēlies nesaņem , bet te pēkšņi uzrodas otrs cilvēks , kurš tev sniedz to ko tu vēlies no tā otra cilvēka un saliekot šos abus cilvēku kopā tev izveidojas perfekts vīrietis un tad pēkšņi tu vairs nesaproti , ko dari un kāpēc , kā tu vari pēkšņi pateikt STOP, pēkšņi cilvēkam ar , kuru esi kopā 5 gadus .. dēļ to , ka tev ir cits ,kas dod tev to ko vajag , lai justos pilnvērtīga un patiešām laimīga. Es nespēju saprast , ko darīt un ko nē , kaut vai šis cilvēks , kurš man dod to , ko man vajag negaida uz manīm un izdara daudz kļūdu cīnoties un gaidot, kaut vai arī zinu to ka cilvēku , kur esmu mīlējusi visu šo laiku un tikai tad , kad mūs attālums šķir tad tu atkal saproti , ka vienalga ko viņš dara un nedod to ko tev vajag tu saproti , ka nevēlies neko izbeigt , bet ko darīt , kas palīdzēs to izlemt un izprast , kurš ir labāks…. Kas spēs saprast vai paliekot kopā ar , kuru tu mīli un izjūti pieradumu un zini , ka vari palikt patvēruma un zini , ka tevi nepiekāsīs .? vai arī mesties jaunā piedzīvojumā un varbūt tieši viņš ir tas izredzētais un īstais? un ja es viņu palaižu garām , tad man vairāk nekad nebūs iespēja būt ar viņu … vai arī ja liktenis būs mums lēmis būt kopā , tad varbūt arī būsim?

It kā seks ,skūpsti ir bijuši ar abiem , bet no abiem ir vajadzīgi. Tā intriga it kā , kas stāv starp šīm pasaulēm ir mazliet sāsināta , jo reāli , ja es iejustos tā cilvēka sirdī es saprastu , ka tā ir liela nodevība , tāpēc nesaprotu , ko darīt , atklāt visu un tad gaidīt , kas notiek .. vai paturēt to slepenībā un izbeigt visu ar sānsoli un paturēt to sevī, lai paliek manī , kā liels grēks? vai maza laime ar ko piepildīju sev sirdi,lai justos pilnvērtīga/.?

Es saprastu ja man nebūt jācīnās par naudu .. nu man nebūtu vīrietim viss jāpērk , jādod.. un visu laiku jābiksta , lai dara to un šo , lai beidzot kļūst nopietns.. apzinoties to ka mums ir 8 gadu starpība man liekas ,kas es jūtos daudz pieaugušāka, jo reāli ne jau man sievietei vajadzētu to darīt ,, bet vīrietim un varbūt , tāpēc man vajadzēja šo sānsoli , kurš man pirka , deva un deva jūtas , kuras man lika izjust -ka viņš man nēsā uz rokām un liek justies kā pilnvērtīgai sievietei nekā attiecību galvai. Tāpēc varbūt arī es sevi par to nenosodu un uzlūkoju šo sitāciju no cita skata punkta nekā citi cilvēka, tā ir krāpšana , nodevība.. Bet vai esat aizdomājušās , kāpēc tad rodas tā krāpšana un nodevība , tāpēc ,ka kaut kas trūkst… un ja jūti , ka kāds tev spēj to dod..

4 komentāri
  1. Viennozīmīgi, lauj sev būt sievietei! Izvēlies to, kas arī dod, ne tikai gaida no Tevis. Tāpat, agri vai vēlu, šīs attiecības tādā statusā, kā ir šobrīd, beigsies. Nemokies un paātrini risinājumu. Dzīvojam taču lai sajustu visu emociju gammu, būs interesanti.

  2. AK Dievs,es lasu šo rakstu un man liekas,ka es pati to būtu rakstijusi,vienkārši identiska situācija!!!
    Pat asaras saskrėja.

  3. man arī ir tā līdzīgi kā rakstīts. tikai tas, ar ko kopā esmu, labāks kā raksta autorei. Es negribu un pagaidām netaisos izvēlēties. Neesmu gatava mesties jaunajā dzīvē, jo bēdīgi būtu nodarīt pāri, izjaucot esošo kārtību.

  4. Man šķiet katrs ,kas attiecībās pavadijis vairākus gadus reiz nonāk pie šāda punkta. Es arī šad tad par to iedomājos, savās attiecībās esmu 3gadus. Citreiz liekas , ka varbūt pietiek, pasaule ir liela tik daudz vilinošā un tik daudz citu iespēju. Tomēr vienmēr nonāku pie secinājuma, ka tas ir tikai īslaicīgs kritums. kaut kas tajā dienā man nepatika, jutos nogurusi tāpēc lādēju visu pasauli un.t.t. Mēs cilvēki tomēr esam ar instinktiem un ar laiku mums gribas adrenalīnu, jaunus iespaidus , tos taureņus kas bija pirmajā brīdī. Vienkārši gribas izrauties no rutīnas.
    Ir jāsaprot vai tās ir alkas pēc kaut kā jauna vai tiešām esi nobriedusi jaunam dzīves pavērsienam.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.