kā man būt?

Nezinu, vai tie ir kārtējie apziņas/zemapziņas/bezapziņas murgi, vai arī kaut kas beidzot ir atausis, bet pēdējās dienas mani vajā viena sajūta.. (Te laikam jāpiebilst, ka tam ir sakars ar to, ka pirm 3 mēnešiem izšķīros ar draugu (pēc 3 gadu kopdzīves). It kā bija cita. Bet man radušās aizdomas-varbūt viņš vienkārši pateica to, ko es gaidīju?)
Turpinot par sajūtu.. Ņemot vērā to, ka, ka zinu, ka joprojām nezinu, ko nozīmē īsta mīlestība, ar ko tā atšķiras no pieraduma, privātīpašnieciskuma, bla, bla, bla… – ar visu to ir sajūta, ka tā (atļaušos tomēr dēvēt par mīlestību) bija, ir un būs. Ar to pašu cilvēku.
Ir sajūta, ka mēs bijām pazaudējušies. Es savās emocijās – pārspīlētajās, nestabilajās un nesavaldāmajās, viņš – apjukumā par to visu, nesapratnē, apnikumā galu galā.
Ir sajūta, ka viņš atradīs to pazudušo dzirksteli un/vai sapratīs, ka tā a priori nav mūžīga un konstanta, bet, ka tas arī nav galvenais.
Jautājums – ko darīt man? Darīt vai nedarīt? Runā, ka īsta mīlestība (pieņemsim) gaida. Bet runā arī, ka par īstu mīlestību cīnās.
Šobrīd ir tāda kā pauze. Es zinu, ka ir jāpaiet laikam, bet kā? Aktīvi/pasīvi?

5 komentāri
  1. Akk, mīlestību var pazīt. Un navRad kad tā beidzot at jāmokās ar jautājumiem ir/nav. Tad kad tā beidzot atnāk. 🙂

  2. Tās sajūtas ir ļoti pazīstamas un arī šie jautājumi. tas ir loģiski, ka tu mēģināsi domāt, ka var kaut ko vel saglābt, cīnīties…bet nevajag gan. Ja viņš sapratīs, ka tevis trūks, atnāks pats, cīnīties nevajag, tas darīs tikai sliktu. laiks, laiks, jā, tam jāpaiet gan, un arī izbimbāties vajag…Bet dzīvo ar domu, ka viss notiek tādēļ, ka priekšā tevi gaida kas tev piemērotāks, kuru citādi nemaz nesatiktu.

  3. gaidīt nav vērts..piekrāpa vienreiz, lai vai kāda iemesla dēļ, piekrāps arī otrreiz.. īsta mīlestība, hm.

  4. varu pastastit nosavas pieredzes.
    Neilgi pirms mūsu divu gadu jubilejas mans draugs mani pameta, sakuma domaju ka vinjs jokojas, bettad kad vinjs saka skaidrot ka vins gribot pameiginat ari ar citam iepazitie sar jauniem cilvekiem sapratu ka nejoko.
    Pectam ilgi bedejoas bija pad doma iet pie psihaloga, jo nevareju tikt ar sevi gala. cinijos par tokas bij, bet bez panakumiem vinjs mani turpinaja atrait ka draudzeni kontaktejas tikai ka ar darugu un reizes kad pasam bij izdevigi ari izvainoja manu vajumu.
    visbeidzas ar to ka iepazinos ar jaunu puisi kurs izradijas manas psihologes dels(labi ka neaizgaju pie vinjas, butu kauns vinjai acis pectam skatities)kurs iemacija man priecatie spar to kas notiek un izbaudzit dzivi vienai. laikam ejot musu darudziba parvertas nopietnas atiecibas kopa esam jav 9 menesus un 2no tiem dzivojam laimigi kopa.
    taka iesaku skatities ko dzive talak piedava!

  5. Izklausās, ka Tavs bijušais tagad ir pie manis… bet varbūt tie laiki (3 mēn. un 3 gadi) ir tikai sakritība… Nu, nevajadzēja Tev pārgulēt ar viņa paziņu…nevajadzēja viņu tikai izmantot, pieņemot dārgas dāvanas (atceries auto!). Tagad ir par vēlu viņam zvanīt un sūtīt sms. No draugiem.lv Tu esi izdzēsta un nevajag meklēt, kas esmu es; atslābsti un ņem no dzīves to, ko tā dod. Tā nav pauze jūsu attiecībās. Tās ir beigušās un, jo ātrāk to sapratīsi, jo labāk būs Tev pašai. Mācies no savām kļūdām, ja neko neesi guvusi lasot grāmatas un skatoties kino. Ha… kaut gan tikai kino puisis pēc gadiem nāk ar rozēm un saka – es sapratu, ka esmu kļūdījies… bla, bla, bla…
    Ļauj lietām ritēt savu gaitu.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.