Zivis ne tikai ceturtdienās

Lai gan vairākums no mums jau paspējuši piemirst padomju laika skarbo realitāti, dažas lietas šai režīmā nemaz nebija tik peļamas. Nu kaut vai tradīcija ceturtdienās sabiedriskajās ēstuvēs pasniegt zivju ēdienus.

Vairumam no mums garšo zivis, tomēr lielākā daļa dažādu iemeslu dēļ baidās gatavot tās  mājās. Dažkārt aizbildinoties ar svaigu zivju nepatīkamo aromātu, dažkārt nevēloties zivis tīrīt vai vienkārši tāpēc, ka šķiet – pagatavot zivi ir daudz sarežģītāk nekā vienkāršu gaļas ēdienu. Patiesībā tā nav – pašlaik veikalos pieejams milzīgs produktu klāsts, un arī zivis vari nopirkt jau iztīrītas un sagatavotas. Savukārt no sliktās zivju smakas vari nebaidīties, jo – ja zivs ir svaiga, tā nemaz nesmird, turklāt iespējams izvēlēties mazāk smirdošas, piemēram, mencu vai filapiju. Tad svaigās zivs aromātu izdosies aizskalot ar parastu trauku mazgājamo līdzekli. Vārdu sakot, met pie malas attaisnojumus savai nevarēšanai un negribēšanai un ķeries klāt zivīm.
Bet, ja svaigu zivju gatavošana šķiet pavisam nepārvarams šķērslis, saviem kulinārijas eksperimentiem vari izmantot konservētas, kūpinātas vai kā citādi jau apstrādātas zivis.

Kāpēc jāēd zivis
Zivis ir viens no veselīgākajiem produktiem, ko mums piedāvā daba. Tajās ir daudzas tādas uzturvielas, kas nav sastopamas citos produktos vai tajos ir niecīgās devās, piemēram, omega-3 taukskābes.
Zivīs ir daudz piesātināto taukskābju un proteīnu, fosfors, cinks, kalcijs un dzelzs, kā arī B un D vitamīni. Ja tev paši nosaukumi neko neizsaka, te būs nedaudz detalizētāka informācija.
Proteīnus bieži vien uzskatām par kultūristu uztura sastāvdaļu, tomēr mērenākās devās tie ļoti nepieciešami katram no mums. Proteīni palīdz izturēt ikdienas skrējiena tempu, jo pavairo izturību un uzlabo muskuļu, ādas un matu izskatu un stiprību.
Tā kā dzīvojam klimata joslā, kur saulīte nav ikdienas parādība, ļoti svarīgs ir arī zivīs esošais D vitamīns. Bez  šā vitamīna organisms nespēj uzņemt kalciju, tāpēc cieš kauli un var pat iedzīvoties osteoporozē. Ar šo svarīgo vitamīnu īpaši bagātas ir treknās zivis – siļķe, skumbrija, lasis un forele.
Turklāt zivīs atrodams arī kalcijs, kas ir otra svarīgākā sastāvdaļa zobu un kaulu stiprībai.
Un visbeidzot, zivis jāēd arī cinka un selēna dēļ, jo abas šīs minerālvielas ir stipras imūnsistēmas atslēga.
 Bet jods, kas vairāk atrodams tieši okeāna zivīs, palīdzēs uzturēt labu vielmaiņu.
Ja ar šiem veselības faktiem vēl ir par maz, lai pārliecinātu tevi ķerties pie zivju gatavošanas un baudīšanas, iespējams, tevi motivēs fakts, ka zivīs esošās taukskābes palīdz notievēt. It sevišķi svarīgi zivis ēst laikā, kad mēģini svaru kontolēt sportojot. Tas tāpēc, ka omega-3 taukskābes uzlabo asinsriti muskuļos fiziskas slodzes laikā. Tad nu, ja mēdz pāris reizes nedēļā apmeklēt sporta zāli, ievies savā ēdienkartē arī dažas zivju ēdienu porcijas un redzēsi, ka rezultāti neizpaliks.

Kā nopirkt svaigu zivi
Ja iegādāsies svaigas zivis, ļoti svarīgi spēt noteikt, vai tās patiešām ir svaigas.
Pērkot zivi, to vispirms vajadzētu apostīt. Ja zivs patiešām ir svaiga un kvalitatīva, tai nav jāsmird pēc zivs, bet gan viegli jāsmaržo pēc jūras vai joda. Amonija smaka nav pieļaujama, jo liecina, ka zivtiņa uz sauszemes pavadījusi pārāk ilgu laiku.
Svarīgs zivs svaiguma rādītājs ir arī zvīņas, kam jābūt gludām un spodrām. Ja aste un spuras ir salipušas, sakaltušas un zvīņas nespodras, tas liecina, ka zivs nav pirmā svaiguma. Tikpat drošs rādītājs ir zivs acis, kam jābūt spodrām un nedaudz izvalbītām. Ja acis ir dziļi iegrimušas un duļķainas, labāk atstāj zivi tur, kur tā ir. Tas pats attiecas uz žaunām – tām jābūt gaiši vai spilgti sarkanām un valgām. Zivs ar pelēkām vai brūnganām žaunām ir veca.
Tāpat jāaplūko arī ādas eleastīgums. Lai gan ļoti svaigām zivīm var būt arī stinga āda. Tāpēc papēti, ja viss cits liecina, ka zivs ir laba, vari ņemt zivi ar stingu ādu. Bet citādi zivs ādai jābūt elastīgai, ja tajā iespiež, tai ātri jāatgūst sākotnējāi forma. Ja zivs āda pēc iespiešanas vairs neizlīdzinās, tas atkal liecna, ka tā vairs nav labākā izvēle ģimenes maltītei.
Savukārt pērkot saldētu zivi, pavēro, vai tā nav apkaltusi. Svarīgs ir arī realizācijas termiņš. Skaties, lai zivs iepakojums būtu nebojāts un stingrs. Zivis nav kvalitatīvas, ja iepakojuma iekšpusē redzama sarma vai sniegs. Saldētas zivis dažkārt iesaldē speciālā ledus glazūrā. Bet, ja izskatās, ka paciņā ir ledusklucis, kurās saskatāmas zivs pazīmes, labāk to neizvēlies. Pirmkārt, tas var nozīmēt, ka zivs ir kaut kad atkususi un, iespējams, bojāta, otrkārt, dažkārt negodīgi zivju pārstrādes uzņēmumi mēdz zivs sasaldēt lielā daudzumā ūdens, kas nozīmē, ka vērtīgā produkta paciņā varbūt ir mazāk nekā puse no kopējā svara.
Arī pērkot saldētas zivis tirgū vai veikalā no saldētavu vitrīnām, pievērs uzmanību, cik pilnas tās ir. Pārpildītās vitrīnās praktiski nav iespējams nodrošināt vienādu temperatūru visām zivīm, un dažas var sākt bojāties. Bet nav nekādas garantijas, ka šo bojāto nesaņemsi tieši tu.

Zivs gatavošana
Bez zivīm nav iedomājamas daudzu tautu virtuves. Praktiski katrā vietā, kur pieejamas ūdenstilpes, cilvēki labprāt mielojas ar zivīm. Dažādas gan izskata, gan garšas ziņā, ar spēcīgu aromātu līdz maigām un delikātām, zivis ir lielisks produkts, kuru var ātri un garšīgi pagatavot ļoti daudz dažādos veidos.
Zivi var tvaicēt, cept, vārīt, sautēt un grilēt. Vārdu sakot, darīt it visu, ko ar citiem produktiem. Ņem vērā, ka zivs parasti gatavojas ļoti ātri un to nav vēlams pārcept vai pārvārīt, jo citādi maigā zivs gaļa vienkārši izjuks.
Zivs gatavības pazīme, kad tās gaļa viegli atdalāma no asakām.

Zivs čauders angļu gaumē

500 g mencas filejas bez asakām
500 ml zivs buljona
250 ml saldā krējuma
375 ml piena
1 ēdamkarote augu eļļas
6 šķēles bekona
1 sīpols
4 ķiploka daiviņas
3 ēdamkarotes miltu
1 ēdamkarote kartupeļu miltu
375 g kartupeļu
1 ēdamkarote smalcinātu  pētersīļu lapu

Uzkarsē eļļu katliņā, pievieno sasmalcinātu bekonu un apcepini brūnu. Izņem bekona gabaliņus, bet atlikušajās taukvielās apcepini sasmalcinātu sīpolu un ķiploku, līdz tie kļūst mīksti. Pievieno miltus un nedaudz apbrūnini. Pārlej saldo krējumu, pienu un buljonu un uzvāri. Nogriez karstumu uz minimālu un sajauc kartupeļu cieti ar 100 ml auksta ūdens, lēnām iemaisi zupas šķidrumā. Pēc garšas pievieno piparus un sāli. Ieber nomizotus un sagrieztus kartupeļu gabaliņus un, ik pa laikam samaisot, sautē, līdz tie gandrīz gatavi. Pievieno nelielos kubiņos sagrieztu zivi, bekona gabaliņus un vāri vēl aptuveni 5 minūtes, kamēr zivs gatava. Pārkaisi ar pētersīļa lapiņām un nekavējoties pasniedz.

Krāsnī cepta menca ar ābolu čatniju

400 g saldētas mencas (var izmantot arī filapiju vai pangasiju)
50 g baltvīna
1/2 tējkarote sāls
½ tējkarotes citronpiparu
½ svaigi spiestas citrona sulas
Ābolu čatnijam
4 skābi āboli (vislabāk ‘Antonovkas’)
2 sīpoli
sarkanā paprika
1 ēdamkarote sviesta
5 ēdamkarotes multivitamīnu sulas
¼ tējkarote citronpiparu
¼ tējkarote sāls

Iezied cepampannu ar sviestu un izkārto tajā aptuveni 1 cm biezos gabaliņos sagrieztu zivs fileju. Pārkaisi ar sāli un aplej ar citrona sulas un vīna maisījumu. Ja vēlies, vīnu vari aizvietot ar buljonu. Pārkaisi citronpiparus un pārklāj trauku ar vāku vai alumīnija foliju. Gatavo cepeškrāsnī 200 grādu karstumā aptuveni 20 minūtes. Tikmēr nomizo ābolus un sīpolus. Sagriez vidēji lielos gabalos. Pannā sakarsē sviestu un apcep vispirms sīpolus, tad pievieno ābolus un sulu, kā arī paprikas gabaliņus un garšvielas. Nedaudz vēl apcepini. Pārlej ar čatniju zivi un turpini cept vēl piecas līdz desmit minūtes. Pasniedz ar vārītiem rīsiem.

Kūpināta laša karstās lavašmaizītes
200 g kūpināta laša filejas
1 neliels cukini
pa vienai dzeltenai un sarkanai paprikai
sāls un pipari pēc garšas
2 lavaša maizītes
eļļa cepšanai

Pannā sakarsē eļļu un viegli apcep cukini un paprikas šķēlītes. Pārkaisi ar garšvielām. Uz galda saliec karstus ceptos dārzeņus, kūpināta laša filejas un lavaša maizītes. Tieši pirms ēšanas ietin lavaša maizītēs laša gabaliņus un karstos dārzeņus.