Ja runājam par, piemēram, Vidusjūras diētu, daudzas no mums vismaz aptuveni zinās, par ko ir runa, vai ne? Taču kā ir ar jēdzienu Ziemeļvalstu diēta? Ir skaidrs, ka cilvēkam vislabākais un piemērotākais ir tas uzturs, kas atbilst videi un platuma grādiem, kādos viņš dzīvo. Un mēs tomēr, gribam to vai nē, dzīvojam tā sakot – vairāk uz Ziemeļiem. Šoreiz par Ziemeļvalstu diētu – to, kas mums vispiemērotākā!
KAS TĀ IR, KUR TĀ RADUSIES?
Nē, šī nebūs runa par diētu, šī vārda pierastākajā izpratnē – saņemšanos uz pāris nedēļām kaut ko drastiski samazināt savos ikdienas pārtikas uzņemšanas paradumos, lai samazinātu arī savu svaru. Ziemeļvalstu diēta – to varētu dēvēt arī par dzīvesstilu, ēšanas paradumiem, kas ir piemērotākie mums – tiem, kas dzīvo uz Ziemeļiem. Te būs stāsts par to, kas mums ir vispiemērotākais, ņemot vērā vidi un platuma grādus, kuros dzīvojam.
Šo diētu izstrādājuši norvēģu, zviedru, dāņu, somu un islandiešu zinātnieki. Tā nav radusies uzreiz, bet ir ilgu gadu dažādu pētījumu rezultāts. Galvenā doma? Samazināt uztura negatīvo ietekmi uz veselību un no tā izrietošās sekas – slimības un aptaukošanos. Zinātnieku galvenais arguments – mēs bieži ēdam to, kas mums nemaz nav atbilstošs, līdz ar to arī sākas dažādas ķibeles un arī izskats nav tas labākais.
Kādi tad ir tie galvenie principi – pirmais un svarīgākais – šī diēta paredz, ka ikdienas ēdienkartē jāiekļauj pēc iespējas vairāk vietējo ražotāju pārtikas produktu. Viss, kas audzis tepat pie mums, ir tas, kas mums visvairāk nepieciešams. Visvairāk akcentējot tieši augu valsts bagātības.
GALVENIE PRINCIPI ZIEMEĻVALSTU DIĒTĀ
Mazāk gaļas, vairāk augu valsts produktu. Viens no mūsu lielākajiem klupšanas akmeņiem un grēkiem, ja tā to var saukt, esot tieši pārāk liels gaļas patēriņš. Ziemeļvalstu iedzīvotāji esot lieli gaļas ēdāji un šo produktu ēdot daudz par daudz – tā apgalvo zinātnieki. Ar ko tad mums būtu gaļa jāaizvieto? Ar zivīm? Nē! Izrādās, ka mums vispiemērotākie ir augu valsts produkti – dārzeņi, arī kartupeļi, graudaugi, pākšaugi, rieksti, augļi un zaļumi. Īpaši akcentējot pākšaugus – visus zirņus un pupas, kā arī graudaugus – auzas, griķus, grūbas, miežus. Visu, kas audzis tepat pie mums. Visi šie produkti satur ļoti daudz vērtīgu vitamīnu, minerālvielu un olbaltumvielas. Protams, tas nenozīmē, ka no gaļas jāatsakās – nebūt ne! Drīzāk runa ir par balansa atrašanu, lai gaļa nav tā, kura dominē.
Vairāk lauku labumu un neaizmirst arī par savvaļas bagātībām. Ja gaļa, tad vietējā, ja graudaugi un pākšaugi, tad vietējie, ja dārzeņi – tad arī vietējie. Viss, kas audzis tepat, mūsu pašu zemē, ir tas, kas mums arī ir vispiemērotākais, tīri pēc platuma grādiem, nemaz nerunājot par to, ka tas būs arī mazāk piesārņots un visādi citādi veselīgāks. Un vēl – noteikti nevajadzētu piemirst par bagātībām, ko mums sniedz mūsu savvaļas daba. Ogas, sēnes un visi citi labumi – to visu mēs mākam gan iegūt, gan apstrādāt, gan saglabāt. Atliek vien izmantot zināšanas arī praksē!
Labumi no mūsu pašu ūdeņiem. Jā, arī mūsu upju, ezeru un jūras bagātības. Zivs, kas noķerta kādā no Latvijas upēm, ezeriem vai Baltijas jūrā, ir mums piemērotāka par zivi, kas mērojusi ceļu no ārzemēm. To ir vērts atcerēties un izmantot. Taču – zivis nav galvenais uzsvars Ziemeļvalstu diētā, kā tas ir, piemēram, Vidusjūras diētā. Mums zivis ir tikai ēdienkartes papildinātājs.
TOP 5 PRODUKTI ZIEMEĻVALSTU DIĒTĀ
Dārzeņi, augļi, ogas. Visi vietējie dārzeņi, augļi, ogas. Dienā ieteicams notiesāt vismaz 600g dārzeņu un augļu, vislabāk, protams, maz termiski apstrādātus vai ideāli – svaigus. Jā, ziemā to grūtāk īstenot, bet tādēļ ir vēl pākšaugi, graudaugi un pārējie labumi. Protams, tas nenozīmē, ka lielveikalā nedrīkst pat skatīties uz mandarīniem, banāniem un visiem citiem eksotiskajiem augļiem. Arī tie nav peļami, jautājums ir tikai par balansu – vairāk vietējā, mazāk mums svešākā!
Kartupeļi. Tie jāizceļ atsevišķi, jo arī tie piedien Ziemeļnieku diētai! Skandināvu zinātnieki apgalvo, ka kartupelis, kas audzēt mūsu pašu zemē, mums ir daudz derīgāks, kā, piemēram, rīsi vai makaroni. Protams, nevajag tos gatavot eļļā un ēst kaudzēm, bet izslēgt no ēdienkartes tos nebūtu nekāda pamata.
Pākšaugi. Visi pākšaugi ir ideāls olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas avots. Turklāt – tie ir dažādi pagatavojami, kā vasarā, tā ziemā. Noteikti pelnījuši, lai tos novērtē uz neaizmirst!
Graudaugi. Rudzi, mieži, grūbas, auzas, griķi, dažādi putraimi. Visu, kas audzis pie mums, ir jāiekļauj savā ēdienkartē. Tas ir viens no galvenajiem Ziemeļvalstu ēdienkartes baltiem.
Rieksti, sēklas. Ikdienas norma – trešdaļa saujas, kas atbilst aptuveni 30 gramiem. Protams, vislabākie būs tepat augušie rieksti, piemēram, lazdu rieksti, bet nevajag smādēt arī atceļotājus no citām zemēm. Galvenais, lai rieksti nav papildināti ar sāli, cukuru un tamlīdzīgām piedevām. Un neaizmirsti arī sēklas, ko var pievienot visdažādākajiem ēdieniem, kā veselīgu un gardu papildinājumu.