ZĀĻU tējas tavai VESELĪBAI – kādu izvēlēties?

Auksts, mitrs un mainīgs laiks rosina dažādu vīrusu un saaukstēšanās slimību uzliesmojumus. Protams, ērti aptiekā iegādāties pāris tabletītes vai pulverīšus, bet nevajadzētu piemirst pašas senākās zāles – zāļu tējas. Mūsu senči jau gadu simtiem izmantojuši tējas spēku, pozitīvo iedarbību uz veselību. Tikai jāzina, kad un ko lietot!

Tēja sasilda, tēja rada omulības un mājīguma sajūtu. Pats par sevi šis dzēriens iedarbojas ar nomierinošu efektu. Tēja ir dažādu drogu maisījums, kas sastāv no dažnedažādām ievāktām, žāvētām, kaltētām augu un koku daļinņm (mizas, lapiņas, saknes, laksti, gumi, pumpuri, ziedi). Tas viss var mums palīdzēt atkopties, varbūt pat nesaslimt, stiprinot organismu un izvadot sārņvielas, palīdz izsviedrēties un apgādā arī ar noteiktām vielām un vitamīniem.

Klepu, saaukstēšanos, iesnas var apkarot ar tēju dzeršanu. Jo īpaši, ja tiek lietoti medikamenti. Slimošanas laikā jālieto daudz šķidruma, lai skalotu laukā gan slimības radītus sārņus, tējas palīdz iedarboties medikamentiem.


KĀDU ZĀĻU TĒJU IZVĒLĒTIES?
Vislabāk pret klepu palīdz aveņu un liepziedu tēja.  No avenēm ir izmantojams viss: lapiņas, dzinumi un pašas ogas. Aveņu tēja atvieglo nepatīkamās sajūtas klepojot. Vislabāk ir novārīt aveņu zariņus (aptuveni 7–10 minūtes).

Liepziedu tēja iedarbojas ne tikai nomierinoši (bezmiegs, satraukums, stresa situācijas), bet arī ir labs pretklepus līdzeklis, sviedrē, palīdz cīnīties pret saaukstēšanos. Saliekot to visu kopā, iegūstam labu kombināciju. Liepziedi satur ēteriskās eļļas, miecvielas un gļotvielas. Liepziedi jāuzglabā slēgtā traukā, lai tēja nepiesūktos ar citām smaržām, neizgarotu ēteriskās eļļas.

Dzērveņu tēja, kas satur daudz C vitamīna, ir iedarbīga saaukstēšanās gadījumos, kad nomoka gan klepus, gan iesnas, drudzis un ir urīnceļu iekaisums. Dzērvenes satur mikroelementus, B grupas vitamīnus un benzoskābi. Vislabāk dzērvenes novārīt, izberzt caur smalku sietiņu vai marlīti. Vēlams iztikt bez cukura, bet, ja nu galīgi nevar iedzert, tad pavisam nedaudz pasaldināt ar medu.

Kumelītes satur ēteriskās eļļas, B un C vitamīnu, gļotvielas, organiskās skābes. Tāpat kā liepziedu, arī kumelīšu tēja lieti noder saaukstēšanās un nemierīga miega gadījumā.

Piparmētru tēja ir bagātīga ar ēteriskajām eļļām un satur ļoti daudz organismam labvēlīgu vielu. Tai piemīt atsvaidzinoša, uzmundrinoša un reizē  nomierinoša iedarbība. Inhalācijas mazliet atvieglo augšējos elpceļus, būs vieglāk elpot iesnu laikā.

Ceļteka ir tautas līdzeklis, ko bērnībā ikviens būs lipinājis pie savainota ceļgala vai nobrāzuma. Tās tēja līdz pret caureju, angīnu, laringītu, bronhītu, kodumiem utt. Ja ir bronhīts, lapas aplej ar aukstu ūdeni (vismaz piecas stundas), bet krēpu gadījumā – ar karstu, ļaujot ievilkties. Var savārīt kopā ar medu, palīdzēs aizsmakušai balsij.

Pelašķi ir rūgti, bet der klepus ārstēšanai. Jāpiebilst, grūtniecības laikā nedrīkst lietot. Līdz arī pret iekaisumiem, aptur asiņošanu, mazina temperatūru.

Zaļā tēja satur daudz antioksidantu. Tā stiprina organisma imūnsistēmu un izvada atkritumvielas. Lai organismā uzsāktos pēc iespējas vairāk antioksidantu, tējai vēlams piespiest svaigu citrona sulu vai citrona šķēlīti.

Raudenes tējai piemīt sviedrējoša, klepu mazinošas, antiseptiskas īpašības. Tā līdz arī angīnas gadījumā.

Upenes lieto kā pretcaurejas, pretklepus līdzekli. Mazina temperatūru, palīdz izsvīst un atkrēpoties. Lieto gan upeņu lapiņas, kātiņus un ogas. Der arī upeņu ievārījums.

Trejkrāsu vijolītes laksti – attīra organismu, izmanto klepus, bronhīta gadījumos.

Bērza lapu un pumpuru tēja satur ēteriskās eļļas un C vitamīnu. Angīnas gadījumā var košļāt pumpurus.

Vīgriezes tējai piemīt sviedrējošas, nomierinošas īpašības, mazina drudzi, satur salicilskābi.

Droši vien jau zināms, ka uz cilvēka organismu vislabāk iedarbojas tie augi, kas auguši tuvumā, zināmā vidē, reģionā, tāpēc mums vislabāk der tās tējas, kas vāktas Latvijas pļavās, mežos un dārzos. Tējas ievāc tīrās vietās (ne gluži blakus dzelzceļam, autostrādēm). Tējai jābūt tīrai, nebojātai. Vācot to nedrīkst saspiest. Vāc sausā laikā, piemērotā laikā, bet ne jauna Mēness un pilna Mēness laikā. Miziņas un pumpurus (pumpurzvīņas vēl nav atvērušās) plūc pavasarī no jauniem augiem. Ziedus vāc ar rokām pirms plaukšanas vai pilnziedā. Augu galotnītes ievāc bez koksnainās daļas. Augļus un sēklas ievāc nogatavojušos. Sulīgajiem augļiem vākšanai nebūs piemērots dienas vidus, bet rīts vai agra pēcpusdiena. Saknes ievāc agrā pavasarī pirms lapu plaukšanas vai vēlā rudenī.

Zāļu tējas kaltē telpās, kur ir laba ventilācija, izklājot vienmērīgi, periodiski apmaisot.

Jālieto svaigi novārījumi, jo dienu vai divas veciem novārījumiem vairs nebūs tik spēcīga iedarbība un vērtība. Ēteriskās eļļas saturošās tējas jāglabā slēgtos traukos, bet vēlams – ne metāliskos. Zāļu tējas ir nelietojamas, ja tās jau ir vecas, sastāvējušās, izgarojušas. Gatavojot uzlējumu, zāļu tējas pirms lietošanas noskalo ar aukstu ūdeni. Vislabāk – aplej ar ūdeni istabas temperatūrā un ļauj ievilkties aptuveni 6–8 stundas. Novārījumiem tēju aplej ar verdošu ūdeni, mazliet pavāra, ļauj ievilkties, nokāš vai pārlej kādā siltumu uzturošā traukā. Sviedrējošās tējas lieto siltas vai karstas.

Ieteikums: pirms tēju lietošanas veselības uzlabošanas nolūkos vēlams konsultēties ar ārstu!

Uz veselību!

Saistītie raksti

4 komentāri
  1. Par Raudenes Tēju – piekrītu.
    Vispār super raksts par veselību un tējām autor.

    Gribētu papildināt, ka ir vēl vairāk pozitīvu ietekmju no Raudenes tējas, esmu ļoti liela fane šīs tējas, mēs ar ģimeni bieži pirtojamies mūsu lauku mājā un šī tēja ir daļa no mūsu tradīcijas. Vienmēr dzeram viņu pirts laikā.
    Vienmer sūtam no https://internetaptieka.lv/lv/tejas/rukisu-raudenes-teja-40-g
    un braucam veseļoties, jo tas ir svarīgi.

    Ja tu būsi vesels tu būsi laimīgs, būsi laimīgs tu varēsi baudīt dzīvi.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.