VISLABĀK jūtos dzīvojot BEZ vīrieša – 3 pieredzes stāsti

Pastāv uzskats, ka cilvēks ir sabiedriska būtne un “laimīga vientulība” nav iespējama. Īpaši jau nu sievietes, kuras deklarē, ka lieliski jūtas dzīvojot vienas, tas ir, pareizāk, sakot, bez vīrieša blakus ikdienā, tikai mānoties. Viņām vienkārši neizdodoties izveidot veiksmīgas attiecības un tāpēc jāsamierinās ar situāciju, skaļi deklarējot, ka ir labi tā, kā nu ir. Uzklausījām trīs sieviešu stāstus, kuras apgalvo, ka ne viss ir tā, kā izskatās, jo… to uzzināsim lasot stāstīto.

Precējusies, bet dzīvo viena
Velta (52) joprojām skaitās precējusies, bet jau vairāk nekā 20 gadus viņa ir atstājusi vīru un dēlu vienā dzīvoklī, bet pati pārcēlusies uz citu, kurā dzīvo viena. Līdz dēla pilngadībai un vēl mazliet ilgāk viņa pildīja sievas un mātes pienākumus, bet tad atļāvās īstenot savu sapni – pašai savs dzīvoklis, lai neturpinātos sadzīviskie strīdi par kārtību mājās un mājinieku gaitām. Vīru un dēlu viņa regulāri apciemo, reizēm pie viņiem izmazgā veļu, uzcep kotletes vai aiznes dzīvo karpu, lai vīrs to nokauj. Lai justos labi, vakaros viņai jābūt vienai, savā personīgajā teritorijā – skaisti iekārtotajā dzīvoklī. Ārpus tā viņai ir ar ko tikties, viņa ir sabiedriska un sirdī jauna, brauc ceļojumos, komunicē ar draudzenēm, vasarā visu dienu pavada dārzā, bet vīrieti blakus sev ikdienā nevēlas.

Vīrieša dēļ nav gatava atteikties no paradumiem
Inga (42) dzīvo kopā ar bērnu un vecākiem, tātad pavisam viena viņa arī ikdienā nav, taču uzsver, ka vīrieti blakus turpat dzīvoklī negribētu. Viņa atzīst, ka pakārtot savu ikdienu bērnam nav problēmu, bet vīrieša dēļ viņa no saviem paradumiem nebūtu gatava atteikties. Vakaros, kad pārējie jau guļ, viņa paliek viena savā istabā un strādā pie datora, kārtojot grāmatvedības lietas vairākiem uzņēmumiem. Viņu apgrūtinātu nepieciešamība dalīt ar kādu istabu un gultu, viņa izgulēties varot tikai viena un vakaros ēd veselīgas ķiploku maizītes.

Ideālais variants – katrs dzīvo savā mājā, satiekas brīvdienās
Daina (38) „Man ir pastāvīgs draugs jau piecpadsmit gadus, taču ar viņu laimīgi tiekamies nedēļas nogalēs reizi divās trijās nedēļās, viņš strādā citā pilsētā. Esam gan tālu, gan tuvu kopīgi devušies ekskursijās. Apmeklējam koncertus, izrādes, kino. Sazvanāmies regulāri reizi nedēļā noteiktā laikā un dienā, sarakstāmies e-pastā un esam apmierināti abi, ka varam brīvi rīkoties ar savu laiku. Esmu apmierināta par to, ka esmu noteicēja savā dzīvē. Man nav jādomā, ko dot vakariņās, pa kuru laiku mazgāt veļu, kopt māju un citas obligātās sīkās ikdienas rūpītes pēc tam, kad pārnāku no darba. Gribu mazgāju veļu, gribu – ieritinos ar grāmatu dīvānā un uzlikusi klusu mūziku, klausos to un lasu. Neviens neņem nost TV pulti un neapgalvo, ka Putins nenovērsīs krīzi Krievijā vai Somālijas pirāti nogremdēs kārtējo kuģi, ja viņš nenoskatīsies ziņas.”

KATRAI SAVS LAIMĪGAS DZĪVES MODELIS
Vēloties saprast, kāpēc sievietes izvēlas dzīvot vienas, bez vīrieša, var jau teikt, ka 21. gadsimtu raksturo pieaugošais egoisms un nespēja rēķināties ar citiem, iet uz kompromisu un pielāgošanos. Var deklarēt, ka cilvēks ir sociāla būtne un vientulības izvēle parasti ir vai nu tā paša egoisma, vai kā cita sekas: vilšanās attiecībās un bailes no jauna tikt sāpinātam, bailes no emocionāli tuvām attiecībām vai neprasme tās izveidot bērnības pieredzes dēļ, paaugstinātas prasības partnerim utt.

Tomēr vairāk gribētos piekrist tiem, kas uzskata, ka laime ir iekšējs no attieksmes pret dzīvi atkarīgs stāvoklis. Ja neesi pašpietiekams, pats par sevi neesi laimīgs, tad nekas cits, ne cilvēki, ne apstākļi to nenodrošinās. Kas der vienam, neder otram. Nav obligāti jāizbauda vairāki dzīves modeļi, lai saprastu, kurā patīkamāk dzīvot. Vienkārši ir sievietes, kuras laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi var iedomāties tikai kopā ar vīrieti, bet tas tā nav visām. Katrai sava pasaule un dzīves modelis. Kā teica Inga: „Pieļauju domu, ka būtu laimīga arī citādā dzīvē, bet tas nenozīmē, ka izmisīgi gaidu tādu un tāpēc pašlaik esmu nelaimīga. Man viss ir un ir, pēc kā ilgoties”.

7 komentāru
  1. Neesmu redzējusi nevienu vientuļu un laimīgu sievieti. Arī šīs, kas te par sevi ir stāstījušas viņas jau nav VIENAS šī vārda visīstākajā nozīmē, viņām tomēr ir “vīri”, kaut uz 1/2h mēnesī, bet ir un ar šo apziņu arī viņas dzīvo. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējama “pusvientulība”, “puslaulība”, “pusattiecības”. Paskatieties patiesībai acīs – noželojami.

  2. Nja, piekrītu Grietai par to, ka šeit raksturotās sievietes nav vienas. Taču runājot par šo negribēšanu pielāgoties, es teiktu – tā ir negribēšana rast kompromisus. Pēc ķiplokmaizītēm un marinētas siļķes var arī zobus izmazgāt, vai var padalīties ar partneri – sak` smirdēsim kopā – ar datoru – tagad gandrīz visiem laptopi – var strādāt arī citā istabā. IR varianti, vai arī problēm nav vis ķiplokmaizītēs.

  3. kas tur nožēlojams, ja cilvēkam tā ir labi. kāpēc viņam jāpielāgojas, ja to negribas?

  4. Pirms gadiem astoņiem,deviņiem, kad vēl biju attiecībās, manī nez no kurienes ieradās doma un vēlāk arī jau sajūta, ke nevēlos būt diendienā ar savu vīrieti. Vai nu šo sajūtu ietekmē. vai kā citādi, bet vēl pēc pāris gadiem palūdzu vīrieti aiziet.Nu jau gadus piecus esmu viena. Ja nu uzrastos kāds vīrietis, kas arī justos kā es, kam nevajag katru dienu kādu blakus, tad iespējams mainītu savu dzīvi.Citādi nē. Man ir labi kā šobrīd dzīvoju.

  5. Arī es, izbaudījusi attiecības, esmu sapratusi, ka vislabāk tomēr ir vienai, kad pati esmu noteicēja par visu, kas ap mani notiek… Piekrītu, ka katram savs un ne visas sievietes (tāpat kā vīrieši) ir ģimenes cilvēki…

  6. katram jau savs. kas der vienam, neder otram. galvenais mēģināt neļauties sabiedrības spiedienam. un arī nemānīt sevi.

  7. Esmu bez vīrieša jau 10 gadus,un nekas.Dzīv.Kkur aizbraukt varu arī viena,un jūtos pat labāk,nekā ar kādu,kurš man līdzās cimperlētos vai uzspiestu savu brīvdienu pavadīšanas modeli.Kā kaķis-eju un daru,kas pašai patīk.Savu laulību un patoloģiski greizsirdīgo vīru atceros ar nepatiku,jo šajās attiecībās smaku..man trūka gaisa,trūka brīvības un iespēju izpausties tajā,kas man patīk..Esmu sapratusi,lai es būtu kopā ar vīrieti,būtu jābūt loti daudzām kopīgām interesēm.Un viņam būtu jābūt tik gudram,labam psihologam,uzticamam,labestīgam ,gādīgam utt…kādu mūsdienās vairs praktiski nav.Tapēc esmu viena.labāk tā,nekā kopā ar ko pagadās.

Komentēt hm Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.