Vīru saruna. Izsaki mājienus, raudi, rīko scēnas! Pa lielam man jau sen vienalga…

„Mīļum, vai nebūtu patīkami, ja, mājās pārnākot, tevi kāds jau gaidītu…” Šķietami nevainīgais teikums man liek uz brīdi sastingt. Kopā ar Dārgo, ērti izlaidušies dīvānā, skatāmies filmu, graužam popkornu un vismaz uz brīdi pilnībā atslēdzamies no stresa pilnā ikdienas skrējiena. Un pēkšņi šāds aicinājums! Labi, ne aicinājums, bet mājiens. Tieši tas, ko mēs, vīrieši, nespējam ciest. Kādēļ? Katrs to skaidro savādāk, tomēr kopējā tendence ir nepārprotama. Mājienus mēs saprotam, taču neatzīstam par pilnvērtīgu saziņas formu, tādēļ ignorējam. Arī šo svētdienas vakarā izteikto mājienu izliekos nedzirdam. Nomurminu nesakarīgu atbildi, piebāžu muti pilnu ar popkornu un pievēršos TV ekrānam ar nedalītu uzmanību. Saruna neturpinās. Jā, saprotu, filmas pārcukurotais sižets par kārtējo Holivudas mīlas pāri rosinājis sacīto, tas nav bijis konkrēts lūgums, tomēr aicinājumu sākt sarunu par kopdzīvi saklausu. Tam neesmu gatavs – ne sarunai, ne kopdzīvei.

Slinkums saprast

„Dažreiz mājienus nesaprast ir vienkārši izdevīgi,” atzīst Justs. Piektdienas vakarā kopā ar draugiem sēžam krogā, dzeram alu un pļāpājam par dažādiem sīkumiem līdz brīdim, kad saruna ievirzās citā gultnē. Par attiecībām jeb, precīzāk, kādēļ mēs nedzirdam savu otro pušu izteiktos mājienus? „Neesmu atzinies mīlestībā, nevēlos iepazīties ar viņas vecākiem, konkrētāk – man ir labi tā, kā ir! Negribu neko vairāk, neko mazāk, tādēļ arī jebkādus mājienus par attiecību veidošanu jaunā līmenī nedzirdu,” turpina puisis. Viņš nav vienīgais, kurš šādus, sev neizdevīgus mājienus izliekas nesaprotam. Ja mūsu pasēdēšanā piedalītos 90% pasaules vīriešu, tad noteikti visi piekrītoši mātu ar galvām. Tomēr šoreiz neesam tik kuplā pulkā. Sarunu iesākam trijatā, mani biedri ir jauniešu sporta skolas direktors Justs un jurists Valdis. Drīzumā pievienojas vēl viens likuma kalps Agris un reklāmas nozares pārstāvis Harijs.

Arī Valdis piekrīt: „Manuprāt, mājiens nav atklāta valoda. Ja sieviete nevar skaidri pateikt, ko domā vai ko vēlas, tad lai nerunā vispār! Nevis tā un šitā, un tad brīnās, ka sarunai nav rezultāta. Ja godīgi, man jau sen ir slinkums pat censties saprast, kas ar konkrēto frāzi domāts. Piemēram, attiecību sākumā. Meitene paziņo, ka vecāki esot par mani interesējušies un uzdevuši dažādus jautājumus. Nu un?! Ja grib iepazīstināt, lai tā saka. Es tajā brīdī to nevēlos, tādēļ īpaši šo sarunu neturpinu. Protams, cita lieta, ja man piedāvā iepazīties ar senčiem. Tad runājam savādāk, ja neesmu gatavs iepazīties, to arī pasaku. Katrā ziņā vairāk cienu atklātību un šādās sarunās jūtos ērtāk. Nav jādomā, vai vispār pareizi esmu uzminējis, kas domāts ar konkrēto mājienu.”

Uz brīdi saruna par attiecībām pieklust. Iesākas jauna diskusija, tiesa, šajā krogā risināta jau neskaitāmas reizes – kas labāks: Tērvetes vai Užavas alus? Konsensuss kā parasti netiek panākts, tādēļ pēc īsas pauzes un jaunu alus kausu pasūtīšanas Valdis aizdomājas:  „Vispār man šķiet, mājienus parasti izsaka, kad kaut kas nav kārtībā. Vai arī runājot par delikātām tēmām…” Šajā brīdī iejaucas Justs: „Jā, piemēram, kad tev ir par īsu! Kā lai to pasaka, ja ne ar mājienu? Tev pamāj, ka par īsu, un tad tu ar savu īso vari māt pretī!” Brīdi uzjautrināmies, viens otram apgalvojot, ka šādus mājienus gan neesam saņēmuši, kad Valdis turpina domu: „Kā jau teicu, ja viss ir kārtībā un skaisti, tad runāšana aplinkus nemaz nav nepieciešama. Mājieni parasti izskan, kad kaut kas nav kārtībā. Kaut vai tas pats garuma faktors. Nezinu, vai sievietes par to mēdz aizrādīt, ja nu tomēr, tad attiecības laikam izbeidzas, jo neko daudz jau tur nevar darīt. Kāds ir, ar tādu jāsadzīvo. Bet citādi… Ja satraucas, ka attiecībās kaut kā pietrūkst vai nenotiek, kā skaisti plānots, tad arī izskan mājieni. Bet, kā jau teicu, to nesaprotu. Efektīvāk taču būtu, ja uzreiz pateiktu, kas nav kārtībā.”

Nejautā, ja neesi gatava dzirdēt atbildi!

„Ir daži jautājumi, kurus sievietēm patīk uzdot īpaši bieži. Piemēram, vai esmu resna? Vai tā tur tev šķiet pievilcīga? Un tā tālāk. Savā ziņā tas ir mājiens, ka sieviete par maz no tevis dzird komplimentus, tādēļ atbildes uz katru no šiem jautājumiem jāsniedz, bez apdomāšanās. Nē, tu neesi resna! Tieši otrādi, skaistāku tevi nevaru iedomāties. Nezinu, neievēroju to sievieti. Kuru tu domāji? Šis likums darbojas abos virzienos, piemēram, kādu atbildi jūs gribētu dzirdēt uz jautājumu – vai izmēram ir nozīme?” sarunai pievienojas Agris, liekot aizdomāties, kā mēs parasti atbildam uz šādiem jautājumiem. Izrādās, pārāk tieši.

„Sieviete ir skaistais dzimums! Tātad viņai jābūt skaistai un, ja man tiktu uzdots jautājums par resnumu, tad atklāti arī atbildētu. Mīļā, tev ir problēmas ar svaru! Lūk, nemaz tik grūti to nav pateikt.” Tiesa, pēc četriem kausiem alus daudz ko ir viegli pateikt, taču daļa taisnības Valda vārdos slēpjas. „Padomājiet paši, kas mums izdevīgāk – samelot, ka draudzenes figūra ir ideāla, vai piedāvāt uzsākt kopīgu pasportošanu? Savukārt, ja jautājums tiek uzdots tikai, lai sevi nomierinātu ar kādu komplimentu, kaut patiesībā vairs nav īsti par ko izteikt komplimentu, tad būs jāpiedzīvo vilšanās. Sorry!” turpina Valdis.

„Es gan tik tieši neteiktu – resna,” piebilst Justs, „Bet melot netaisos. Varu taču pateikt pufīga, piemēram… Manā izpratnē tas nav nekas slikts, ka sievietei ir apaļumi. Protams, nevajag pārspīlēt, taču, jā, miesai uz kauliem jābūt. Ja tas ir tas, kas man sievietē patīk, kādēļ to nepateikt? Stulbi, ja kāda par to apvainotos.”

Par puņķiem un asarām

Kāda draudzene mani reiz mierināja, lai es pārāk nepārdzīvoju to, ka šķiršanās laikā esmu saraudinājis nu jau bijušo meiteni. Lai saraudinātu sievieti, pietiek ar sīkumu, paraudās, pāries un viss būs kārtībā. Tā man tika apgalvots. Līdzīgās domās ir Justs: „Sievietes taču var raudāt par jebko. Skat, kāds raibs taurenītis aizlidoja un cik smuki novēzēja spārnus. Un sākas asaras! Tā viņas dara, vienalga, noticis kas labs vai slikts, raudiens virsū.” Tam, ka meitenēm raudāšana ir tikpat dabiska parādība kā puišiem atraugas, piekrītam visi. Vien Valdis vēlas precizēt: „Tik traki, ka raudāšana ir nekontrolējama, gan nav. Domāju, tas atkarīgs konkrēti no cilvēka, jo emocionālāks, jo vairāk ļaujas jūtām. Arī raudāšanai. Pats pārāk bieži ar to, paldies Dievam, neesmu saskāries. Bet vispār šādos brīžos jūtos neērti. Ko darīt, kad sieviete sāk raudāt? Vot nezinu!” Brīdi atslēdzos no sarunas un aizdomājos, arī mana draudzene pēdējā laikā sākusi raudāt pārāk bieži. Sākumā domāju, vaina ir manī vai arī attiecībās radušās problēmas. Tiesa, pēc izrunāšanās atklājās, ne viens, ne otrs. Meitenei uznācis īpaši emocionāls periods, kas pāries. Nav jau pirmā reize, kad tā.

„Vispār raudāšana īpaši aktualizējas divos gadījumos,” ierunājas klusākais diskusijas dalībnieks Harijs, „Pirmkārt, kad sākušās mēnešreizes, otrkārt, kad sieviete vēlas kaut  ko dabūt, bet džekam ir citi plāni. Pirmajā gadījumā cenšos būt saprotošs, bet tik un tā īpašajās dienās savējai acīs cenšos nerādīties. Labāk tad golfu činīju. Bet otrais gadījums. Ciest nevaru! Manuprāt, bērnišķīgi sākt raudāt tad, ja kaut kas nenotiek pēc viņas prāta. Piemēram, nelaist mani ar draugiem alu iedzert, bet sākt raudāt un rīkot scēnas no sērijas tu mani nemaz nemīli… Principā tādām nemaz nepakļaujos, po*uj! Gribēšu un iešu. Raudāšana nav pareizais veids, kā kaut ko panākt.” Valdis ir vēl tiešāks: „Tas taču ir terors. Psiholoģiskais terors!” Pārējie piekrīt. Turklāt sarunas gaitā izkristalizējas atziņa, ka raudāšana, lai panāktu savu, reti kad darbojas. Ieguvums no sarīkotās scēnas ir vīrieša samulsināšana un pārdomu rosināšana, vai vērts būt kopā ar šādu sievieti. „Ja raudāšana notiek ar nolūku, tas saprotams jau pēc otrās reizes. Katrā ziņā tas ir stulbi un bērnišķīgi. Asaras nedrīkst būt ierocis. Jā, draņķīgi sajūtos, bet noteikti ne tā, kā to iedomājas pati raudātāja,” kasīdams ausi un raugoties tukšajā kausā piebilst Justs.

Acīmredzot no raudāšanas scēnas ieguvējs nav neviens. Sieviete šādi savu nepanāks, bet vīrietis jutīsies nožēlojami. „Esmu sēdējis blakus draudzenei, kad viņa raud bez pārtraukuma, bet nu… neko īpaši necentos kaut ko darīt, lai nomierinātu. Skatījos televīziju. Reāli tiešām nezinu, ko darīt. Kad tuvojos, tad atskan komanda likt mierā, kad eju prom, tieku nosaukts par nelieti, kuram jūtas svešas. Bļin, tad vispirms tiec pati skaidrībā, kas noticis un kā to risināt!” savu pieredzi atklāj Harijs. Savu bezspēcību pret asarām atzīst visi. Tās, protams, nav vienaldzīgas, bet raudāšanas mērķi gandrīz vienmēr nojaušam. Ja tās ir skumjas, bēdas, tad noteikti centīsimies palīdzēt. Kā nu kurš pratīs. Bet scēnas un teroru neciešam. „Tad drīzāk, lai iet d…!” sulīgu punktu pieliek Agris un pasūta nākamo alus kausu. Nu jau pēdējo. Krogs tuvojas slēgšanai un sākam domāt par nākamo lokācijas vietu. Brīdi pastrīdējušies, kur būs interesantāk, koijotos vai Radio Bārā, izlemjam iet uz abiem. Kā vienmēr, pa ceļam iegriežoties piektdienā un, kā no rīta atklājās, vēl vismaz trijās tusiņu vietās.

Paģiras

No rīta tieku pamodināts ar tālruņa zvanu. Dārgā interesējas, vai labi esmu pavadījis laiku un cik ilgi grasos gulēt. Citu jautājumu nav. Tomēr saudzīgo atgādinājumu saprotu, bijām sarunājuši doties piknikā. Frāze nu nē, manis dēļ vari taču necelties! liek pasmaidīt. Tieši to pasacītais nozīmē. Laiks celties. Ar sāpošu galvu izlienu no gultas un, atceroties vakardienas sarunu, domās pasveicinu sievietes. „Sākusies jauna diena. Būs atkal mājieni, būs asaras. Vai kāds sapratīs? Mīļās, tas atkarīgs tikai no jums.”

23 komentāru
  1. Kad sāku lasīt rakstu, vienu brīdi sašķita, ka to nav rakstījis džeks, tāds aizdomīgi mīksts piegājiens, bet kad sākās aliņa pasūtīšana, tad gan viss sakārtojās 🙂 un man pat kļuva interesanti!!!

  2. Pirmkārt, skaidrs, ka nav rakstījis vīrietis, vai arī redaktore rakstā būiski mainījusi stilu. Otrkārt, zem apakšvirsraksta “Nejautā, ja neesi gatava dzirdēt atbildi!” pirmā rindkopa norakstīta no seriāla “Draugi”, kas pats par sevi nav nekas slikts, bet varbūt lasītājam būtu tas jāpasaka, nevis jāieliek seriāla varoņa Čandlera vārdi, domājams, izdomātā tēla Agra mutē.

  3. Šis raksts gan ir modificēts tikai gramatikas un pareizrakstības līmenī 🙂 Un šis patiešām ir džeks, ir pat pāris viņa rakstīti blogi tepat, espati.lv

  4. Man, ja godīgi šis raksts apstiprina vēsturisko patiesību, ka lielākā daļa vīriešu tēlo no sevis nez kādu ”ērgļus”, vēsos, neatkarīgos un vēl tur nez kādus bezjūtīgos, bet dzīves realitātē, sievišu acīs izskatās pēc vienkāršiem mērgļiem. Tas tāds, mans subjektīvais viedoklis:) Nu, ko puši varu ieteikt, tā tik vien turpināt!! un varēsiet baudīt savu alu darugu lokā bez ierobežojumiem:)

  5. to>”Niks (viesis), 2009 gada 16.aprīlis, 12:05″
    Nezinu ar kādu noskaņu lasiji rakstu, lai rakstītu tādu komentu. Tavs koments ir pierādijums kāpēc vīrieši nesaprot, proti komentu izlasot saprotu, ka tēlo vai esi kaut kā aizskarta ar rakstā minētiem dialogiem, bet piem. izdekorēta telpa A:”Kā patīk”; B:”Nepatīk!”;A:”Kas nepatīk? Gaismas? Dekors? Vieta? varam vēl nomainīt”; B:”Ne nepatīk” <- tavs koments ir tik pat arogants un tukšs kā manā piemērā minēts.

  6. Izklausās apmēram tā: sieviešu ir tik daudz, ka varu plūkt buntītēm. Un ja kādai kaut kas nepatīk, lai tinas!
    Nu baigie ērgļi tie alus dzērāji. Kurš nu kuru pārspēs pofigismā. Atliek tikai brīnīties, kāpēc viņiem vispār ir draudzenes? Var taču par seksu realizēt kā solo, un nebūs nekādu problēmu ne ar draudzeņu asarām, ne mājieniem, nekā. Kāpēc ne?

  7. “normāla sieviete” – 1. Vai tad tas nav abpusēji ? Neticu, ka pacietīsi vīrieti, kas raud, ņaud, pukst un sten par katru sīkumu vai vienalg kaut kādām jums nevēlamām uzvedībām.
    2. Vai tad vīrieši, lai ko arī neteiktu tomēr nepaliek pie raudošās sievas vai vismaz nevēlas mierināt?
    3. Vai tad čalis uz pikniku vienalga negāja? t.i. mājienu nesaprata?
    4. Vai tad sieviešu sarunas ir labākas? (Seks un lielpilsēta/lielpilsētā vai tml.)
    5. “sieviešu ir tik daudz, ka varu plūkt buntītēm. ” – nuuu … tehniski … sievietes ir … vairaak, bet ne gluži tik 😀
    komentēju:”Var taču par seksu realizēt kā solo, un nebūs nekādu problēmu ne ar draudzeņu asarām, ne mājieniem, nekā. Kāpēc ne?” – ja saprotu no šī komenta pareizi, tad uzskati, ka sievietes ir domātas tikai seksam?

  8. Mans vīrs vēl drauga kārtā būdams atrada veidu, kā tikt galā ar manām asarām (ja tās bija no taureņiem, mēnešreizēm vai “pati īsti nezinu par ko”) – viņš pieglauž sev klāt un saka: Nu tad paraudi, paraudi! Vēl paraudi!!! – 🙂 un saka to tā mierīgi, mierinoši 🙂 Ne skandālu, ne skadrošanās, pat maiguma izpausmes, kas ļauj man pašai ātri nomierināties un pasmaidīt par nesenām asarām 🙂

  9. veči pie alus spriež – asaras nepalīdz. Pupu mizas! Runāt un dikti liegties draugu priekšā viens. Pati esmi dzirdējusi kā manējais saka – viņa var raudāt, es darīšu pa savam. Tā nenotiek viss, viņš ir bezspēcīgs pret asarām.. 😀 un ja notiek, tad otrā dienā..oi..ir izbraucieni, kino, vakariņas utt., lai tik manu sāpošo sirsniņu nomierinātu. Zinu, ka stulbi šantažēt ar asarām, bet reizēm vienkārši asaras tek un viss.

  10. Tiešām nesaprotu “sašutumu” par šo rakstu…. “..Nu baigie ērgļi tie alus dzērāji. ..” !?!?!?!?!?!?!
    Vienkāršas vīriešu domas un uztvere, kas dzīvē manuprāt 100x ir pierādījies… nu nesaprot viņi mājienus, nu asaras ir priekš viņiem terors, nu neies viņi dancot pēc sievietes stabules….. Nu NORMĀLI vīrieši, manā uztverē!!!!
    Tām sievietēm, kam tas liekas nepieņemami, vajadzētu lasīt ņuņu un tupeļnieku pārdomas kā pēc iespējas vairāk izdabāt sievietēm 🙂
    Protams, domā viņi savādāk un uztver lietas savādāk… Bet vai tad viņiem nav tiesību būt par vīriešiem un darīt “vīriešu lietas” tāpat kā sievietēm ir tiesības būt un darīt “sieviešu” lietas????

  11. Visvienkāršākais risinājums – abi izrunājas, ko darīt katrā konkrētā situācijā. Te jau bija labs koments – ja viņa raud, viņš vienkārši samīļo un visiem viss labi. Esmu vismaz vienam draugam iemācījusi: ja sievietei prasi, ‘kas noticis’ un viņa atbild NEKAS, tad viņu vajag samīļot un viss kārtībā. Tāpat var vienoties par visu citu – es šovakar ar draugiem, bet rīt mēs abi braucam tur un tur. Šovakar skatos hokeju, bet rīt abi ejam uz kino. Un visiem labi. Ja vienoties nevar (bet biežāk man ir gadījies, ka solījumus nepilda vīrieties… sorry tiem, kas pilda) un tā ir sievietes vaina, tad patiesi jāiet pie citas. Es esmu normāla sieviete, kas atzīst izrunāšanos un vienošanos, bet nezin kāpēc briljanti un kažokādas tiek histēriķēm. Par derētu aizdomāties abām pusēm.

  12. Ideja rakstam laba, bet traucē korektūras rāmji – ja runā vecis, tad lai runā kā vecis 🙂

  13. Tas par ko te sievietes “cepas” ir tas, ka skaidri redz savus izgājienus.. 🙂 nu daram mēs tā, darījām un darīsim.. 🙂 Bet kopumā, man bija interesanti palasīt – baaaigi interesanti..sasmējos visai dienai.. 🙂
    Piekrītu Zuzei, galu galā neviens nav atcēlis to “likumu”, ka attiecības ir kompromisu māksla.. 🙂
    Jauku dienu, meitenes! 🙂

  14. Vispār uzskatu, ja vēlies no kāda kaut ko panākt, ir jārunā tā otrā valodā un saprašanas/uztveres līmenī – ar bērnu jārunā bērnu kategorijās, ar konstruktīvu cilvēku – īsi un kodolīgi, ar šabīgu personu – gari un plaši utt. Tāpat ar vīriešiem – ja nepatīk mājieni, ir jāsaka skaidri; ja riebjas asaras – var izrunāties mazāk emocionāli un saturīgi. Savādāk katrs ietur savu līniju un rezultāta nekāda. Tiešām kopš to esmu sapratusi, ar savu vīrieti daudz vieglāk saprasties un virzīt lietas uzpriekšu.

  15. oi, nenormāli labs raksts! cik mēs, pašas meitenes, pie vīna neesam pārspriedušas, ka jā, vot, džeki, viņi visu uztver vienkārši un tieši! Bet tieši kā? Lūk, atbilde! un superīga atbilde! Pati sakautrējos par kādreizējo skandālu rīkošanu un asarām, kad gribējās būt viņam svarīgākai par draugiem. Un tad tu domā, kā tas tā drīkst būt, ka es raudu bet viņš pasaka iešu un viss. Mērglis, ne? A redz, vaina tikpat labi izrādās bijusi mana…
    Par raksta valodu un paralēlām līnijām ar seriālu draugi – a kāpēc ne, ja tur tas tik forši tika pasniegts. “Have I gotten fat? NOOO!” Savukārt valoda ļoti forša, patīkama, tāda, kas vedina lasīt tālāk. Paldies! 🙂

  16. Gadsimta frāze: “meitenēm raudāšana ir tikpat dabiska parādība kā puišiem atraugas” :)))

  17. Ai, un īstenībā šādas sarunas un nesaskaņas starp dzimumiem būs mūžīgas, ja tādas nebūtu mēs jau visi sen nosprāgtu no garlaicības.

  18. Man bija jautri lasīt & pārcilāt savu niķus un stiķus. 🙂 Tvertiet tak visu vieglāk! Vai tiešām tik grūti atzīt, ka mēs dažkārt tādas esam? Atzīstam un 🙂

  19. Bet scēnas un teroru neciešam. „Tad drīzāk, lai iet d…!” sulīgu punktu pieliek Agris un pasūta nākamo alus kausu.
    Šis teikums mani visvairāk, maigi izsakoties, uzrunāja. Noteikti ir vērts arī vīriešiem iedziļināties, kāpēc ir scēnas, un tad noteikti viss nebūs tik easu, ka pasūtīt sievieti trīs mājas tālāk ar saviem puņķiem un asarām.

  20. Mani visvairāk uzjautrina tas, ka kuro reizi jau kaut kur lasu vīriešu viedokli par sievietēm – bet nu tādu konkrētu nostāju – bimbātājas histēriķes, mūžīgi čīkst par resnumu, nelaiž pie draugiem utt. Katram dzimumam ir savas īpatnības, un ar tām vienkārši ir jāsamierinās un tās jāpieņem. Es arī nevaru aprast, kā var būt, ka dzīve beidzas, kad nav naudas. Bet vīrietim tas ir tik svarīgi, ka viņš ir gatavs kārties. Viņš neprot atrast kaut kādu skasitumu izbraucienā ar riteni vai kaut kādā citā veidā ķepuroties, ja dotajā brīdī neko nevar darīr. Ir baigais gruzis. Un jā – daudzi vīrieši nerunā. Vienkārši ar savām dāmām neizrunājas, un pacietība vajadzīga jebkurās attiecībās, arī tad, kad jārunājas, lai kā negribētos iedziļināties. Un arī večiem ir kaut kādas šīzes, kas ir tik raksturīgas un muļķīgas. Viņi parasti neredz tālāk par degungalu – neaizdomāsies perspektīvā. Viņam viss jāsaka tieši – kā ar āmuru pa pieri. Kā gadījums ar produktu sarakstu, kur sieva bija uzrakstījusi pēc kārtas tādus produktus, pēc kuriem jāiet uz otru veikala galu un tad atpakaļ. Tā noskrējies vīrs tikai beigās saprata, ka cienītā viņu iznesusi cauri. Loģiskāk taču būtu izlasīt to un vajadzīgās lietas visas pa ceļam sameklēt. Bet cilvēks sarakstā ieracies un 10 kilometrus 400km2 noskrējis. Te tev nu bija loģika un apķērība. Tā kā jāpieņem vinam otrs tāds, kāds ir.

  21. diezgan garlaicīgs raksts, lai neteiktu vairāk. nevarēju īsti saprast, cik rakstītājam gadu. izklausās vēl diezgan pajauns.

  22. man patika.. pilniiga taisniiba.. 😉 un dzekiem visas tiesiibas.. 😉 taa domaat, taapat kaa mums raudaat.. 😀
    kad teiksim kaa ar aamuru pa pieri – buus miers maajaas.. bet.. kameer to iemaaciisos… hmm nez cik laiks paies, jo tas ir pretrunaa ar manu dabu.. 🙁

    Lai mums visiem veicas veidot skaistas un ne-garlaiciigas attieciibas! 🙂 🙂 🙂

    P.S. Sofijai medalja par to veikala aininju.. 😀

Komentēt Kas ko Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.