Virsraksts

Šodien man ģimenes tēvs ar sievu un trim meitām jautāja, ko tās sievietes gribot. Kāpēc tik nīgra ne par ko. Bet tas stāsts jau ir garlaicīgs. Tik vien kā mīlētas, tik vien kā svarīgas un vērtīgas saviem vīriešiem. Jā, kāpēc gan piezvanīt, ja jau ziniet, atbildes, ka viņa ir darbā un viss ir kā parasti, un ka vakarā viņa ieies veikalā un nopirks maizi. Tāpēc, ka tas nozīmē, ka savās lielajās un svarīgajās lietās vīrietis ir iedomājies par viņu kaut uz mirkli. Kāpēc teikt, ka mīli, kāpēc iet vakariņās, kāpēc pavadīt laiku kopā, taisīt brokastis, braukt uz jūru nedēļas nogalēs, kāpēc gan tas viss svarīgi? Fakin, ja tas nav svarīgi, kas gan no attiecībām paliek pāri? Kas?

Saistītie raksti

7 komentāri
  1. Kā man vienreiz paskaidroja viens no maniem bijušajiem vīriešiem: “tas, ka esmu ar Tevi kopā jau ir apliecinājums manām jūtām. Man vairs nekas nav jādara, lai Tev to pierādītu”. Un tajā brīdī viņš man kļuva par bijušo.

  2. Mikimon! tas jau izklausās pēc Kalviša “es esmu stabilitātes garants”:) Bet diemžēl daudzi vīrieši tā domā

  3. Savus vīriešus vajag audzināt un skolot, nevis izlaist! Pati vien esi izlaidusi! Mēs esam atbildīgas par tiem, kurus pieradinām. Pieradināji, ka esi mīļa, jauka, rūpīga un neko pretī neprasi. Tad nu ko – domā, ka notiks brīnums un viņš vienā dienā atjās baltā zirgā? Nu vajag viņam pateikt, ka gribi tādu skaistu, romantiksu pastaigu gar jūru, ka dzimšanas dienā vēlies rotu, nevis putekļusūcēju, ka gribi viņam ieremsties klēpī utt. Sorry, viņiem tā kužināšanās, bužināšanās kāre pāriet pēc dažiem pirmajiem gadiem.
    Un vēl – kad nu viņš beidzot ir atģidies sestdienas rītā uz brokastu laiku atnest no tuvējās puķu bodes kādu floksi. Tad nesavelc ģīmi ar grimasi, kas saka “nu ta beidzot” ! Bet gan vēl vismaz 3 dienas dziedi apkārt, cik skaisti ziedi un cik viņš nu gan ir brīnišķīgs, tos atnesdams. Tici man, nākamajā 6dienā būs nākamais zieds!

  4. ak, kungs, Rashela, un atkal tas vīrietis kā tāds nabaga daunis jāiedrošina, viņam ar pirkstu jāparāda, vēl plaukstas trīs dienas jāsit…man vienkārši liekas, ka ir cilvēki, kam tās lietas liekas dabiskas, un man nav jāubago attieksme vai mīlestība. Laikam jau – ja nav, tad nav. Tas, ka viņš te blakus sēž un jūtas jau tā daudz izdarījis, tikai nozīmē, ka viņš tev is dēļ nav gatavs darīt neko, tātad arī tieši tik stipri viņš tevi mīl. Un nevajag domāt, ka tāpēc tu esi nevērtīga un kaut ko nepareizi izdarījusi, ka vīrietim domāšana šaura un rociņas par īsu.

  5. Es savus vīriešus uzskatu par domājošiem, lemtspējīgiem un visādā citādā ziņā patstāvīgiem cilvēkiem, kuriem man nav jābaksta, jāpieradina, vai kā plastilīns jāmīca. Tiēši šī iemesla dēļ vīrietis, kurš, kā Lelde teica, sevi uzskatīja par “stabilitātes garantu” kļuva par bijušo tajā pašā momentā.
    Es tomēr uzskatu, ka man nevajadzētu pielietot kaut kādu psiholoģiskos paņēmienus tipa “carrot or stick”, lai panāktu to, ko es vēlos no sava vīrieša. To vajag darīt, kad bērnu māca iet uz podiņa. Mans vīrietis tomēr ir gudrāks. Jā, es esmu jauka un mīļa, un es zinu, ka man neko nevajag prasīt, viņš pats visu izdarīs…

    P.S. Pilnīgi piekrītu Evai 🙂

  6. Protams, ka es arī tā gribētu. Bet, ko lai dara, ja māte to vīrieti par tādu izaudzināja? Tad nu ir 3 iespējas: 1) pāraudzināt; 2) samierināties ar to kā nu ir. Bet Tad nav ko te pīkstēt par likteni! 3) meklēt citu (bet arī te ir risks, ka 3 mēnešus birs rozes un resorāni, gadu tos šad un tad saņemsi, bet vēl pēc gada atgriezīsies šeit, lai raudātu par uzmanības trūkumu. Tomēr ir veseli 3 ceļi! Izvēlieties, kurš nu kurai ir tuvāks. Bet mīļās sievieties, mātes, meitenes – audziniet savus dēlus tā, lai viņu sievām nevajadzētu gausties par viņu attieksmi!
    P.S. Savējo es pāraudzināju. Un saņemu ziedus, romantiskas vakariņas, pastaigas utt. un stipri bieži arī tad, ja neesmu viņam devusi mājienu ar “mietu”!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.