Vīrietis – veiksminieks Sieviete – izlēcēja

Vairs nevienam neliekas pārsteigums, ka sieviete ieņem augstus amatus, labi pelna un ir ieņēmusi stabilu vietu pasaulē blakus vīriešiem (lai gan Saūda Arābijā viņas aizvien nedrīkstot vadīt automašīnu – bet par to citreiz). Tomēr ir brīži, kad 21.gadsimta vēsmas tomēr piemirstas, piemēram, tad, kad runa ir par naudu sievietes un vīrieša attiecībās.
Amerikāņu autore Džesika Valenti savā bestsellerā “He’s a Stud, She’s a Slut and 49 other double standards every woman should know” stāsta piemēru. Viņas ienākumi ir augstāki nekā viņas vīrietim, turklāt viņa ir piecus gadus jaunāka. Džesika dievina vakariņas ārpus mājas, kamēr viņas vīrietim mierīgi pietiktu ar pāris maizītēm un alus pudeli turpat mājās. Tāpēc ļoti bieži tieši Džesika ir tā, kura ir iniciatore restorānu apmeklējumiem, un viņa arī pati apmaksā rēķinu. Ne viņai, ne arī viņas vīrietim tas problēmas un strīdus nesagādā, tomēr cik daudziem šāda situācija, kad izmaksā sieviete, šķistu dīvaina? Daudziem, protams. Saskaņā ar sabiedrības viedokli šāds fakts tiek uzskatīts par vīrieša vīrišķības graušanu, jo nu situācijas noteicēja izrādās sieviete.
Arī no Latvijas dāmām ir dzirdēti stāsti par to, kā viņu materiālais stāvoklis ir ietekmējis privāto dzīvi – ir gadījumi, kad viņas saskaras ar naidīgumu no to vīriešu puses, ar kuriem satiekas, tiklīdz runa ir par naudu.
Rodas jautājums – vai vīrišķība ir tik trausla, ka to tik ļoti iespaido fakts, ka sieviete var būt tikpat veiksmīga, cik vīrietis?  Vai tiešām varam aizmirst to, ka sagaidīsim no vīrieša rūpes un atbalstu, ja spējam būt līdzvērtīgas ar viņu biznesā, karjerā, bankas konta bilances ciparā?
Turklāt paradokss ir tāds, ka vīriešiem ir pieņemami un pat nepieciešami ieņemt augstu stāvokli sabiedrībā un karjerā, labi pelnīt , bet tiklīdz līdzīgās pozīcijās parādās sieviete, uz viņu tiek vērsti gan izbrīna, gan naida pilni skati.
Paskatīsimies uz šo jautājumu no otras puses. Ir vēl cita tendence – sievietes, kuras nepavisam nepelna daudz. Tādas, kuras vienmēr un ar prieku pieņem dāvanas, jebkādos apstākļos ļauj izmaksāt vīrietim – tātad nekādā veidā neapdraudot vīrieša ego un ar savu attieksmi nepaužot savus sasniegumus. Bet pat šādā gadījumā sieviete riskē ar to, ka viņu sāks uzskatīt par baltrocīti vai liekēdi, jo, redz, viņa izmanto vīrieša sasniegumus un pati neko nedara.
Tad kā ir labāk – ambicioza bitch vai baltrocīte liekēde? Varbūt tomēr ir iespējams zelta vidusceļš? Par laimi, tāds eksistē. Normālās attiecībās runā abi cilvēki. Ja tavs vīrietis grib tevi iepriecināt, ļaujies viņam un nevelc ārā savu maciņu. Un otrādi – esi tā, kas reizēm saorganizē kādu jauku vakaru.
Tomēr pats būtiskākais – padomā par to, vai vīrietis, kurš klaji pauž savu aizvainojumu, ka tu, strādājoša un izglītota sieviete, pelni vairāk, nejutīsies tikpat aizvainots un nepārliecināts arī par citiem aspektiem attiecībās? Un vai tiešām tas ir tas, ko tu vēlies?

9 komentāru
  1. Mjā – šis jautājums man pēdējā laikā diezgan liek aizdomāties…
    Katrā ziņā ja man būt jaizvēlas starp ambicioza bitch un baltrocīte liekēde – es laikam izvēlētos baltrocīti liekēdi….kaut gan laikam sanāk, ka dzīvē esmu ambiciozā bitcha…, bet nu….man nav pieņemami tas, ka man būtu jābūt iniciatorei un maciņam romantiskām vakariņām, vakariem utt utt – ik pa laikam es to darītu ar lielāko prieku, bet neticu, ka justos savā vietā, ja iniciatore romantikai būtu tikai es un mans pockets….
    Bet atzīstu arī to, ka katram ir sava laimes formula – ticu ka ir sievietes, kuras tieši tādā veidā jūtas laimīgas – tāpēc jau mēs esam tik unikālas un nesaprotamas… 🙂

  2. nekādā ziņā neizvēlētos būt baltrocīte liekēde, jo tas, kā pec tam uz tevi skatās, ir neizturami, labāk būt ambiciozai bitch jo tad esi neatkarīga un ja kādam kas nepatīki, vari vismaz vienu pirkstu parādīt…

  3. Ar gadiem esmu nākusi pie slēdziena, ka labāk tiešām būt ambiciozai, bet ne jau obligāti bitch. Tad tu vari nenīdēt, neko no vīrieša negaidīt, un ja arī saņem – nebaidīties no tā, ka tagad tev jājūtās puspasauli parādā. Bet lieta tāda, ja attiecībās bieži pati uzņemies par sevi makšat vai arī par vīrieti bieži samakšat, tad tas tiks uztverts kā norma. Nekādas romantiskās vakariņas ar viņa iniciatīvu arī nesagaidīsi. Ideālajā variantā abi saprot, ka ik pa laikam iniciatīva jāuzņemas gan vienam, gan otram. Un grozies kā gribi, sieviete paliek sieviete, to uzmanību gribas…

  4. abos gadījumos vīrietis nespēs to pieņemt. no sava vīrieša esmu uzvērusi abus. vienu kad viņš uzzināja, ka pelnu vairāk. viņš neko neteica, slēpa, bet tomēr paspruka. par to ka es varētu nestrādāt, viņš par nespēj iedomāties, daudzus gadus atpakaļ, kad bērnu dēļ biju no viņa maka atkarīga sajutos vienā strīdā ļoti pazemota, pēc tam sev nosolījos, ka man būs sava nauda. tā nu neatkarīgi dzīvoju no viņa maka. līdz šim brīdim, kad darba vieta likvidējās un esmu bez ienākumiem, viņš gan man pateica, ka nekad viņš nedomājot, ka esmu liekēde. bet es vienalga baidos tāda brīža kā toreiz. un meklēju darbu.

  5. pāris gadus atpakaļ dzirdēju stāstu par viena ļooooti pārtikuša vīrieša sievas dzīvi. draudzene uzaicināja uz kafejnīcu. viņa sēdēja mājās ar bērniem. vīrietis viņai iedeva naudu tikai turp ceļam ar sabiedrisko, atpakaļceļā viņs viņu paņemšot. kad viņa lūdz naudu kafejnīcai, atbilde bija – draudzene tevi uzaicināja, un viņai ir sava firma, lai tev izmaksā. iepirkumus veica tikai šis vīrietis, tamponus, zeķbikses utt.. pirka viņš. būt baltrocītei (vai viņa tiešām ir baltrocīte? viņa taču mājās veic aukles un kalpones pienākumus!!) un atkarīgai no vīrieša? nu nē…. sajūtai jābūt vienkārši drausmīgai….

  6. Sievietes vienmēr grib būt pārākas -tās gudrākās ,tās bagātākās-bet neviens te nerūnā -ka visi mēs vienādi-kaut no dažādām planētām.Abpusēja cieņa vienam pret otru-tur slēpjas tas līdzsvars -dabā.

  7. Ja jau mēs sākam salīdzināt kurš vairāk pelna – tātad konkurējam. un vai konkurencei ir vieta ģimenes vai pāra attiecībās – tas ir labs jautājums… tas ir tāpat kā prasīt vai frikadeļu zupā svarīgāka ir gaļa vai dārzeņi – bez gaļas tā būs dārzeņu zupa, bet bez dāržeņiem – gaļas bumbiņas ūdenī… Redz, manuprāt, un tā tas ir arī manā dzīvē – ģimene ir tāpēc .lai dzīvot būtu vieglāk. tas ir kā stāvēt uz divām kājām. vienbrīd svars vairāk uz vienu kāju, citā brīdī uz otru un ja tā nebūtu uz priekšu nevis ietu bet lēktu ( ja vienādi), bet ja abas kājas satrīdas…OOO – ar ģimi dubļos…

Komentēt es pati Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.