Vīrietis un sieviete. Šodien…

Diž?ibele neapzīmē vairs tikai ekonomiskās problēmas. Š? parādība rada arī virkni psiholoģisku un sociālu pārmaiņu. Šoreiz par to, kā šobrīd apkārt noritošie procesi ietekmē dzimumu lomas un mūsu skatījumu uz tām. Pārdomās dalās sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Vai valstiskā mēroga ekonomisko nebūšanu dēļ mainās sociālo, dzimšu lomu sadal?jums?
Es nedomāju, ka šā br?ža ekonomiskās situācijas dēļ mainās lomu sadalījums, drīzāk gan veids, kā mūs skatāmies uz dzimuma lomām – dzimšu lomas modificē veidu, kā mūs katrs reaģējam uz krīzi.

Tiesa, vairāk jārunā par vīriešiem, nevis sievietēm. Piemēram, māmiņu algas. Agrāk māmiņu algas par tādām dēvēja tikai daži konservatīvie kristieši. Pabalstu oficiālais nosaukums ir paternitātes pabalsti, jo tie ir domāti ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Bet tagad māmiņu alga ir māmiņu alga. Par vīriešiem vairs nedomā. K?p?c? Diezgan skaidrs, kāpēc. Tāpēc, ka mūsu patriarhālajā uzskatā vīriešiem sēdēt „m?j?s bez darba” un „neko nedar?t”, un par to vēl saņemt naudu no valsts ir pilnīgi nepieņemami. Š?ds pieņēmums rodas no mūsu priekšstatiem par dzimumu lomām – sievietēm j?s?ž mājās un jāaudzina bērni, „j?dara neko”, jo „tas nav darbs”, bet vīrietim savukārt ir nepieņemami nedarīt neko, viņam ir jāstrādā. Tāpēc es domāju, ka šīs ekonomiskās problēmas visvairāk sitīs tieši vīriešus. Būs ļoti daudz vīriešu, kuri kaut kādas neveiksmes, piemēram, atlaišanu no darba, algas samazinājumu un vispārējo situāciju valstī, uztvers par savu personīgo neveiksmi – ka viņi ir atbildīgi par to, ka ir atlaisti no darba un ka šāda situācija veidojusies. Jo grūtāk tas būs tāpēc, ka pirms tam šis pats vīrietis ir uzskatījis, ka viņa eksistence pamatojama ar to, ka viņš ir daudz nopelnījis, bijis galvenais pelnītājs un uz viņa pleciem ir kredīts, ģimenes nodrošināšana un caur šā smaguma nešanu viņš pamato, kāpēc viņš ir vīrietis. Ja viņam tas tiek atņemts, ļoti lielā mērā zūd viņa dzīves jēga. Man šobrīd nav pieejama pašnāvību statistika, bet iepriekš (deviņdesmito gadu sākumā) rādītājos vīrieši krietni apsteidza sievietes.

Vai tā ir tikai pie mums?
Protams, stereotipiskie priekšstati par lomu sadalījumu nav šādi tikai pie mums, tādi tie ir arī citviet pasaulē, bet mums tie kaut kādā ziņā izteiktāki un raksturīgi bijušās Padomju Savienības teritorijai. Piemēram, pie mums ļoti dzīvs ir priekšstats, ka vīrietis ar ekonomiku ir ļoti cieši saistīts, kamēr citur pasaulē – Rietumu un pat Viduseiropas valstīs, ?ehij?, Polijā, jau tas ir mazliet mainījies. Par to, ka tas ir Padomju Savienības ideoloģijas ietekmē, liek secināt, ka būtībā situācija ir līdzīga Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, nevis tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iespējams, to ietekmē arī fakts, ka Latvijā ir ļoti liela krievu populācija, kas it kā ļauj šiem senajiem priekšstatiem vēl dzīvot un būt arvien aktuāliem.

Izskatās, ka visas pēdējā laika pārmaiņas atstās ietekmi uz mūsu domāšanu un priekšstatiem par sociālo līdztiesību un atmetīs atkal tur, kur bijām pirms dažiem gadiem.
Noteikti! Treknajos gados dzimumlīdztiesības jautājums sāka krietni uzlaboties. Šobr?d pieņēmums, ka sievietēm darba tirgū nav ko darīt, kļūst arvien spēcīgāks, jo brīvās esošās darbavietas vajadzētu atdot vīriešiem. Atkal dzīvs būs pieņēmums, ka sieviešu vieta ir mājās pie pavarda un bērniem.

Bet vai tad tas būtu kaut kas jauns? Vai tad jau pirms vairākiem gadu simtiem vīrietis negāja uz mežu medīt un nenesa mājās gaļu, kamēr sieviete gatavoja un bija mājās ar b?rniem?
Tas ir klasisks mīts! Mīts ir stāsts par to, kā mūs esam izcēlušies, kas pamato mūsu eksistenci šodien. Piemēram, tas, kā Dievs sešās dienās izveidoja pasauli un septītajā dienā atpūtās, ir šāds mīts, kas stāsta, kā it kā esot bijis pagātnē un tāpēc mūs tā rīkojamies šodien, attaisnojot savu r?c?bu: šā stāsta dēļ arī tagad sešas dienas strādājam un svētdienā atpūšamies. Tieši tāpat kā par vīru – mednieku, un sievu – mājās sēdētāju. Būtībā vēsturē nekā tamlīdzīga nav bijis. Iedomāsimies tādu Latvijas senatnes lauku sūtu. Kā jūs domājat, vai bija tā, ka sievietes tikai pieskatīja bērnus un gatavoja ēst un vīrieši par bērniem nelikās ne zinis un vienīgie str?d?ja? Protams, nē! Arī sievietēm bija ļoti daudz darbu saimniecībā un ne mazāk svarīgi vai vieglāki par vīriešu darbiem. Un, protams, nebija tā, ka vīrietis nelikās ne zinis par bērniem! Vēl izteiktāk tas redzams, piemēram, ?frik?, kur sievietes dara visus darbus, bet vīri uzrauga, lai viss notiek, un apspriež pasaules likstas. Tas ir – galvenās pelnītājas ir sievietes, bet mājās sēdētāji ir vīrieši. Tā tas ir ļoti daudzās kultūrās, un mums nav pamata domāt, ka agrāk pagātnē bijis tā, kā saka mūsu mīts par vīrieti mednieku un sievieti pavarda kūrēju. Par nemitīgo iešanu medībās nemaz nerunāsim, jo vairākumā pirmslauksaimniecības sabiedrību pārtikas lielāko daļu sagādā augu vākšana un medījums ir tikai kā tāda patīkama vai nepieciešama piedeva. Galveno pārtikas daļu medījums var veidot tikai tur, kur nav augu, piemēram, eskimosu sabiedrībā. Bet tur, kur ir gan medījumi, gan augi, bieži vien sievietes augus savāc vairāk un sagādā arī vairāk pārtikas nekā vīrieši. Mednieku un augu vācēju sabiedrībā vīrietis aiziet medīt, trīs dienas medī, atnāk atpakaļ ar kādu medījumu vai arī bez tā. Ideja par tradicionālo un m?ž?go vīrieti pelnītāju ir mīts, kurā mūs projicējam savus sapņus.

Ja mums būtu bijusi mērena un stabila līdztiesība daudzu gadu garumā, sitiens krīzes dēļ vīriešiem nebūtu tik liels, jo viņi spētu samierināties, ka sieviete var būt pelnītāja un nodrošināt ģimeni, un tas būtu tikai normāli, pieņemami. Latvijā gan tas pagaidām nav sagaidāms. Pajautājiet cilvēkiem uz ielas, kam ģimenē jāpelna, atbilde būs – vīriešiem. Lūk, tieši tāpēc arī vīrieši cietīs vairāk. Arī iepriekšējos lielos kritumus sievietes pārdzīvojušas labāk.
   
Bet vai ekonomiskās grūtības nemainās mūsu paradumus, kas atbalstīs varbūt mazliet aizmirstas v?rt?bas? Piemēram, nevakariņot restorānā, bet visai ģimenei vienkopus mājās ēst pašu gatavotu malt?ti?
Protams, mūs vairāk izvērtējam, kam naudu tērēt un kur to nedarīt. Bet tā ir vairāk kopēja modes tendence, kas jau pirms vairākiem gadiem parādījās Skandināvijas valstīs un nāca ar saukli „š?iest naudu nav stil?gi”. Šodien ir stilīgi braukt ar vecu padomju laika velosipēdu, nevis ekskluzīvu automašīnu, iepirkties tirgū un pārtiku nest groziņā. Arī gatavošana mājās ir modes tendence, par ko man skandināvu kolēģi stāstīja jau pirms pāris gadiem. Cilvēki ne tikai paši gatavo vakariņas un aicina draugus, bet arī paši pat gatavo izejvielas, piemēram, makaronus vai kafiju.

11 komentārs
  1. Esmu iesīkstējusi konservatīviste, bet man joprojām liekas, ka vīriešiem vairāk būtu jānodarbojas ar pelnīšanu, bet sievietēm – ar bērniem. Ja abus darbus grib uzgrūst vienam, tad ir kā ir. Un šobrīd izskatās, ka vīriešiem jāmācās “samierināties ar to, ka sieviete dara visu”. Cits jaut., cik vīriešu ir gatavi vismaz kādu laiku strādāt zemāk atalgotu darbu par savām dāmām, cik no viņiem ir gatavi veltīt laiku darba meklējumiem. Par vienādām iespējām un tiesībām uz darbu abiem runāt ir svarīgi, tomēr man liekas, ka šobrīd Latvijā, kas, godīgi sakot, ar īpašu “džentlmeniskumu” jau tā neziceļas, nevajadzēt kultivēt to, ka sievietei vajag darīt ir to, ir to, un vēl minēt Āfirkas kultūru piemērus, kur vīrieši sēd mājās.

  2. njāāā…. piedzimt par vīrieti šobrīd ir privilēģija….
    pilnīgi nepiekrītu, ka būtu tikai normāli, ja sieviete būtu pelnītāja un ģimenes nodrošinātāja!!!! Kko tādu var pateikt tikai vīrietis! Tādu uzskatu kultivēšana ir novedusi pie situācijas, ka sievietes, strādā, rūpējas par bērniem un visam pa virsu gādā par vīru, kurš ir palicis bez darba.
    Nav ko salīdzināt ar to kā bija kādreiz – kādreiz katrs pildīja savus pienākumus, visiem ģimenes locekļiem bija darba pilnas rokas no saullēkta līdz saulrietam. Savukārt šodien sievietei ir tik pat smaga darba diena kā vīrietim, taču viņai jābūt pārcilvēkam un jāpaspēj uzaidzināt vēl pāris bērneļus, vienmēr sakopt māju, pagatavot vakariņas, visus apmazgāt un aptīrīt….. var jau teikt, ka pati vainīga, ka vīrietis neko nepalīdz, taču būsim objektīvi – ieejot mājā kur valda nekārtība un netīru trauku kalni, neviens nedomā, ka šajā mājā sieviete un vīrietis nav uzdevumu augstumos. Pastāvošais uzskats pačukst – tur dzīvo “draņķīga” sieviete….
    Nez, vai drīzumā uzrakstus “sievietēm ar bērniem” nenomainīs uzraksts “Palaidiet vīrieti apsēsties”…..

  3. Es laikam arī esmu stereotipu varā. Var jau dzīvē gadīties dažādi, ka vīrietis paliek bez darba utt., tad neko, bet vīrietim ir jāspēj pelnīt tik daudz, lai aprūpētu ģimeni.

  4. Godīgi sakot ģimenes uzturētājas statuss mani nemaz nevilina. Labāk audzinu bērnus un strādāju uz 3/4 slodzi par projektu vadītāju, un man paliek laika puķu dobēm, bērnudārza koncerta apmeklējumam un īpašās rabarberkūkas cepšanai, nekā ar buldoga sakodienu plosos uz karjeras trepēm, vakaros ierodoties nejēgā pārgurusi, izcīnījusies un ar naudas žūksni zobos.

  5. Bet raksts kaut kāds nepabeigts… Vai viņam sekos 2. daļa? Jeb es kaut ko nesapratu?

  6. Vīrieši saskaņā ar te uzrakstīto izklausās tādi nelāgi mamļas. Kā kas – pašnāvība, kā dabīgi apstākļi – tā sēž mājās un gaida, ka sieva stieps ēst:))))

  7. Ne visas sievietes ir sievas un mātes (ne visām ir vīrieši pelnītāji), līdz ar to es vienlīdzību darba tirgū atbalstītu kaut vai ar “zobenu rokās” :))
    Uzskatu, ka katram ir jādarbojas savu spēju robežās, lai sasniegtu maksimālu pašatdevi no savas darbības. Ja vīrietis ir ideāls ar bērniem, bet sieviete superapķērīga biznesā, tad mans uzskats ir, ka stereotipi var iet pasnaust… un katram ir jādara to, kas labāk padodas :))

  8. Šķiet, ka daudzām sievietēm sapņojas par VĪRIEŠIEM, kuru gandrīz vairs vispŗ nav. Un tad viņas sakrauj sev uz pleciem visu un stiepj, cerot, ka noteikti atjās tas princis. Un jo vairāk uzkrauj un smagāk stiepj, jo mazāk cerību.

  9. Mans vīrietis sēž mājās un no darba sagaida, gatavojot vakariņas pamīšus ar manu mammu. Psiholoģiski grūti, jo gribas vairāk naudas, jo tad vairāk var izdarīt. Bet viņš pieradis un grib darīt to, kas patīk, un parastu darbu, lai sev nopelnītu naudiņu katru mēnesi, nemeklē. Visu var palīdzēt, ja grib, bet nesanāk, bet ko, ja negrib? Tomēr ir labi arī tas, ka nav vēl vakarā jādomā par ēst gatavošanu un jāizved suns pastaigā.

  10. Var Dieva miers būs ar jums.
    Vai Jūs esat uzņēmējs vai sieviete? Vai jūs jebkurā
    Finanšu stress vai jums ir nepieciešams līdzekļus, lai uzsāktu.
    Savu biznesu?
    ) Personal aizdevums uzņēmējdarbības paplašināšanai.
    B) start-up uzņēmumu un izglītību.
    C) Parāda Consolidation
    Nosaukums: ……………………………………
    Valsts: …………………………………..
    Atrašanās vieta: ……………………………………
    Statuss: …………………………………
    Dzimums: ………………………………………… …
    Vecuma …………………………………………. ….
    Kredīta summa nepieciešama: …………………….
    Aizdevuma ilgums: ……………………………..
    Personal mobilā tālruņa numurs: …………………..
    ikmēneša
    Ienākumi: ……………………………….
    Paldies un Dievs svētī.
    E-pasts: [email protected]

  11. BEWARE OF LOAN SCAMS ONLINE. Are you seeking for a legitimate and trusted Finance/Lender? Beware of many lender from West Africa, Singapore and India. I am Williams Burke, a British Citizen currently residing in Bulgaria; am 52 years of age. I want to use this medium to inform everyone here about my encounter with a reliable/trusted loan lender. I have been scammed by other fake lenders and was hopeless and didn’t know who to trust, until I contacted DAVID HERLEY FINANCE HOME loated in USA and they did carried out their promises by putting a great smile on my face at my greatest surprise by sending me the loan that I did applied for. Anyone of you that have also been a victim of scam, you should bother no more because, I have bring you good news and the only lender you can trust here is DAVID HERLEY FINANCE HOME, just contact them now via email: { [email protected] } or Tel: +13213231809 & Skype: dherleyfinance for more information on how to get a loan from them.

Komentēt Sieviete Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.