Vīrietis par vīriešiem: “Mēs vienkārši baidāmies būt vieni”

Es esmu vīrietis un man patīk sievietes. Un man pilnīgi noteikti nepatīk būt vienam.

Nesen no kādas sieviešu kārtas paziņas saņēmu pārmetumus – kāpēc vīrieši ir tik bezjūtīgi radījumi, ka pat pieklājības dēļ pēc attiecību iziršanas kādu brīdi nespēj palikt vieni. Vai tad mēs vispār nepārdzīvojot… Ko lai saka, pārdzīvojam gan, bet citādāk.

Esmu lasījis (pareizāk sakot, redzējis) dažādus rakstus par to, kā jūs, sievietes, protat izbaudīt savu tā saucamo single* statusu. Jūs ejat uz treniņiem, ar draudzenēm dodaties izklaidēties, jūs lasāt grāmatas. Brīnišķīgi, man prieks, ka jums tik labi sanāk, ka esat tik varonīgas, ka jums nav vajadzīgi vīrieši.

Bet es teikšu atklāti – man ir vajadzīgas sievietes un es pat nekaunos atzīt, ka baidos būt viens, tāpat kā lielākā daļa vīriešu. Lai ko mēs arī teiktu, sieviete mums ir vajadzīga! Tieši tā, man riebjas sajūta, ka nav neviena blakus, ka nav, ar ko aiziet uz kino, ka nav, kas mani gaida, un, pats galvenais, man taču vajag seksu! Tāpēc mēs pērkam divas biļetes uz koncertu, kaut arī nezinām, ar ko iesim, bet tā noteikti būs sieviete. Arī atpūtas braucienam naudu mēs atliekam divām personām, jo mēs esam pārliecināti, ka līdzbraucēja atradīsies. Mums ir vienalga – attiecības ir garas vai īsas, veiksmīgas vai neveiksmīgas, bet tās ir attiecības. Attiecībās ir sekss, attiecībās ir kaut kādas rūpes. Un sievietes parasti rūpējas. Protams, pēc garāku attiecību pārtraukšanas ir skumji, neierasti, citādi, bet vēlme pēc seksa tāpēc nemazinās. Katra bez seksa pavadīta nedēļa šķiet kā izkaltis tuksnesis, kuram neredz galu. Mēs skaitām dienas kopš pēdējā kniebiena. Un, protams, esam nākamās kandidātes meklējumos.

Ko lai saka, tāda ir vīrieša daba. Kaut vai tā skatīšanās uz smukajiem dupšiem vienalga, mīlu vai nemīlu savu draudzeni. Es skatos un vērtēju, un secinu, ka smuki dupši ir! Tātad es dzīvoju, tātad es elpoju. Tas ir tāpat, kā apzināties, ka tev bankas krājkontā ir lieki uzkrājumi, nevis tikai tas, kas makā vai uz algas kartes. Ja nu man maku nozog? Tāpēc es laiku pa laikam uzturu arī mazo flirtiņu internetā ar kādu pazīstamu simpātisku meiteni. Nu tā, lai bezizejas situācijā varētu aiziet uz to pašu kino. Ir gadījies, ka guļu ar vairākām. Jūs droši vien teiksiet – maita, bet kā tad lai es izdaru pareizo izvēli? Man ir jāzina, kura no viņām ir labākā, protams, protams, ne tikai gultā, bet tas ir ļoti svarīgi. Nu nav jau tā, ka visu laiku meklējamies. Es teiktu, ka plūstam pa straumi kā tajā dziesmā par spogulīti – nav nozīmes meklēt paradīzē vai peklē, ja reiz satiksi to, sauksi par savējo.

Reiz bija gadījums, kad ar večiem braucām ārpus Rīgas izklaidēties. Lēmums bija spontāns, tāpēc visi ņēmās zvanīt un sūtīt īsziņas saviem zaķiem un sievām, ka ir tādas un tādas darīšanas, mājās nebūšot. Bet man tajā brīdī nebija nevienas, kurai atskaitīties, nevienas, kurai aizsūtīt ziņu. Es sajutos tik sasodīti vientuļš! Tāpēc man, var teikt, visu laiku ir draudzene. Man ir, kam piezvanīt, man ir, kam pastāstīt par labām un sliktām lietām, man ir regulārs sekss. Es jūtos droši. Redz, laikam ir tā, ka tā sajūta, ka mani kāds grib, ir pārāka par to, cik ļoti es gribu kādu. Un viss.

15 komentārs
  1. Hmm, vispār jau nav diez cik liela atšķirība – sievietes arī mēdz ar kādu satikties tikai tāpēc, lai kāds būtu, nu jā, varbūt sekss gluži nav pirmajā vietā.

  2. Varbūt sievietes ir izvēlīgākas? Es nevaru piezvanīt pirmajam paziņam, lai uzaicinātu un konci un pēc tam nokniebtos … nav interesanti … gribās patiesas jūtas …

  3. neviens dziļi sirdī negrib būt viens, vienīgi bieži vien sievietēm tikai ar seksu ir par maz.

  4. Khm, šis ir nevis tipiskais virietis, bet tipiskais sievietes redzējums par viņas prāt tipisko vīrieti. Vīriešiem viss nesākas un nebeidzas ar kniebienu. Cita starpā viriešiem ir arī jūtas, piemēram bailes no vientulības.

  5. man gan salikās, ka rakstā atspoguļojās precīzi tas, par ko, Nils, Tu saki. savukārt par kniebieniem – iespējams, ka, kā jau kārtīgs letiņš, šāds čalis neies atzīties, ka viņam ir bailes no vientulības, tāpēc viņš te tā ir aizrunājies par kniebšanos.

  6. Nil, tu atkal pēc savas mērauklas:D Kā jau mēs šur tur pēc taviem komentāriem varam spriest, tev nepiemīt ļoti daudz vīriešiem raksturīgo iezīmju, un tu pat mēģini tagad iegalvot, ka vīrietis pats runā pats, nezinādams, ko? 😀 Bet tur tak skaidri un gaiši uzrakstīts – nekaunos atzīt, ka baidos būt viens. Man kā sievietei bieži vien nepatīk, ja man atklāti pasaka – ir tā un ne citādāk. Un te mani kaitina tas, ka vīrietis tā pasaka – man vajag seksu, negribu būt viens. Bet tas jau nemaina lietas būtību. Man nav bijis nevienu attiecību, kur vīrietis pēc šķiršanās jau pēc nedēļas nav nokniebies ar citu, bet es vēl sēžu un pinkšķu. Kā saka kāds mans paziņa (vīrietis) – tā ir fizioloģiska, ne emocionāla īpatnība. Bet tik un tā kaitina.

  7. pat ja ši būtu tipiskā vīriešu izpausme – nu un? ja jau pašķīrās, lai dara ko grib

  8. Izlasīju un padomāju – nu, tad jau mana rīcība atbilst tipiskam vīrietim, lai gan esmu sieviete.. Bailes būt vienai, protams, ka gribas seksu.. Tikai es pavisam nesen aplauzos ar to, ka pēc šķiršanās nonācu momentāli jaunās attiecībās…bā…nu totālākais stulbums, kas varēja notikt, jo sanāca patiesībā jau tas cilvēks man bija “ķeksīša pēc”..

  9. Orinoko, vispār jau sievietes visbiežāk paskumst pēc šķiršanās, nemaz nav tik viegli tā hops un ar ekstāzi iemesties citā gultā. Un tāda rīcība, sievietes prāt, liecina par to, ka tev viņa bijusi dziļi pie kājas – principā, forši, ka vaļā ticis. Protams, ka dāmai to ir aizvainojoši apjaust. Es ar būtu tikai PAR podziņu mehānismu – tas ir – kaut kas biedzas, piespiežu pogu – kaut kas jauns sākas, un kas bijis, bijis, piespiežu pogu -delete- un tālāk, ko gribu to daru. Nezinu, man šitas nedarbojās.

  10. Vienīgais, kas mani šeit mulsina – vīrietis saka, ka viņi baidoties no vientulības. A kur tad visi tie (un tādu ir diegan nospiedošs vairākums), kuri negrib attiecības ne pērti? Tipa, meitene forša un viss forši, var patusēt vienu nakti vai reizi mēnesī, bet nedod dievs, attiecības. Varbūt tas drīzāk ir – baidāmies būt vieni.. gultā?

  11. Nu ja, nu ja, nu vientulības gultā!!!!! Ja kāda vēl nesaparata, tad tieši no vientulības gultā. Un vispār, ja es kādu dāmu esmu pametis, skaidrs, ka man ir vienalga, ko nabaga zaķis pēc tam pārdzīvo, guļu, ar ko gribu. Ja pamet mani – vēl jo vairāk, guļu, ar ko gribu.

  12. Jāatzimē, ka tā vientulibas sajūta gultā ir pabaisa, itsevišķi ja ir pierasts būt kopā ar kādu, bet ka man no tā būtu bail……….nu nezinu. Drīzāk bail ir būt atraidītam.

  13. Diezgan nožēlojami, ka cilvēks tik ļoti demonstrē savu pašpietiekamības trūkumu… Beigā būtu jāraksta nevis “un viss.”, bet “Ko man darīt?”. Situācija briesmība, bet pats bēdīgākais ir tas, ka lielākā daļa cilvēku tā dzīvo- atkarībās, pieradumos, bailēs no vientulības. Tā tiek pasiegta kā norma, nevis problēma.

Komentēt AG Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.