Vēlmes

"Spēcīgs raksturs ir cilvēkam, kurš spēj atturēties no tā, ko vēlas "
Pēdējā laikā esmu secinājusi, ka laikam esmu vāja, gan savās domās, gan vēlmēs… jo, ja k-kas kārojas… tas neizslēdzami ir mans zināmi vai nezināmi tuvas vai tāls mērķis…es nevaru pretoties un sevi nobremzēt… JO ??? jo iespējams STULBĀK ir nožēlot neizdarīto, nevis izdarīto… Jo katrā izdarītājā lietā ir arī tas LABAIS... tas smaids, prieks un emocijas.. tik jāķer..
Kapēc sev aizliegt to ko vēlies??… nē nē… un nekādā gadījumā nevajag noliegt savas vēlmes, jo tās reizēm ir acīm redzamas.., jo vēlmes ir laba lieta.. tās zināmā veidā iekrāso… iekrāso pozitīvi spilgtos toņos….to kas reizēm šķiet tik pelēks…

Zin reizēm sāpīgi noskatīties.. kā cilvēki laužas… laužas.. jo pretojas savām vēlmēm…
JO ??? Jo uzskata, ka tas nav pareizi?!?!? F…k.. bet kas šājā dzīvē ir pareizi???.. nav ne likumi ne panti, kas regulētu pareizu dzīvošanu…. tad kādēļ tādām muļķībām pakļauties un sevi apdalīt…un citus apdalīt.. ?!?! ka esi iekārtojies k-kādos mistisko rāmjos !??!

Traucē vainas apziņa ?? kapēc jābūt vainas apziņai, ja esi izdarījis to, ko esi vēlējies.??!?!?
Vien dien izlasīju tekst žurnālā … kas smagi iepinies manā atmiņā… " VAINAS APZIŅA IR NEVIS PA IZDARĪTO, BET GAN PAR PĀRMESTO"
Bet kas tad ir tie pārmetēji… – tie, kas iespējams paši nav sanēmušies piepildīt savas vēlems.. jo dzīvo pēc nerakstītā pareizības principa.. ?!?!?

Mēs dzīvojam vienreiz… tas nozīmē , ka jādzīvo tā lai IR IR IR tik daudz lietas, ko atcerēties… bet ja tās visas būs PERFEKTAS– pareizas… tad tas var sākt šķist garlaikoti…
Jādzīvo ar visu sirdi dvēseli.. jo neviens nezin, kas ir pareizi vai nepareizi… vai jāklausās ko saka sirds vai ko grib prāts :)…

ir jābauda… jāpiepilda… un jādzīvo.. !!!
Bet zin… ir brīži, kad vēlems piepildījums.. tiek nobremzēts pēdējā brīdī… JO ?? Varbūt… tas viss no sākuma šķita joks… neiespējams mērķis vai vienkārša rotaļa jautrībai… bet kad saproti, kad vēlems piepildījums ir tik tuvu, vai jau ir sasniegta daļa vēlmes piepildījuma.. tiek norauts STOPKRĀNS>>>> KAS ? un nākamās pieturas nav ??? bet es zinu, ka "vilciena" galapunkts vēl ir tālu… tik jāatceras par to, ka dzīves baudīšanā nav regulas…

Ja patīk, kapēc liegties !?!?!?
Ja vēlies… kapēc nerīkojies ???!?!?

TĀDS IR JAUTĀJUMS

2 komentāri
  1. Neuzskatu, ka minētais teiciens ir taisnība, tad jābūt mūkam, kas atsakās no visas krāšņās pasaules. Bet tanī vietā jādzīvo ir saskaņā ar savi tā, lai nenodarītu pāri cietiem ar saviem izgājieniem. Tā kā vīra vēlme pēc sānsoļa sāpinās sievu, vai ne? Vai arī laika pavadīšana tikai pa savam, nedomājot par draugu vēlmēm nemaz – jābūt kaut kāds kompromiss. Savādāk var izdzīvoties ar savām vēlmēm krastā uz vientuļas salas 😉 Un te der sakāmvārds “dari ko darīdams, apdomā galu”!

  2. Es parasti ļoti baidos no sekām, tas vēlmju piepildījumu padara par baudu ar lielas nepatikas piejaukumu. Kā senā cīņā – prāts pret miesu, saproti, ka to nevēlies, bet ir tik patīkami…

Komentēt Neticība Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.