VEIKALU VILTĪBAS jeb kādēļ mēs nopērkam to, ko mums nevajag?

Vai esi aizdomājusies, kāpēc, ieejot lielveikalā pēc cukura paciņas, no turienes aizej ar pilniem iepirkumu ratiem? Turklāt puse no kuriem tev nemaz nav vajadzīga.

Pat saprātīgākajām un racionālākajām no mums reti kad izdodas pamest veikalu tikai ar iepriekš plānotajiem pirkumiem. Viens iemesls ir sieviešu dabiskā impulsivitāte. Bieži vien pērkam to, kas iekritis acīs, nevis iepriekš plānotas un nepieciešamas lietas. Kā liecina dažādi pētījumi, tikai 20 procentu no sieviešu veiktajiem pirkumiem  (attiecīgi pret vairāk nekā 80 procentiem vīriešu) nav impulsu vadīti. Tātad racionāli un pārdomāti pirkumi nav mums dabiski. Tomēr tas nav vienīgais iemesls.

Nelaime tāda, ka, lai piedabūtu pircēju veikalā iztērēt pēc iespējas vairāk naudas, strādājusi vesela mārketinga industrija. Te iesaistīti pat psihologi un sociālantropologi, kas pēta cilvēka uzvedību dažādās situācijās. Un visas šīs zināšanas tiek liktas lietā ar vienu mērķi, lai panāktu, ka, ieejot veikalā, tu, tāpat kā miljoniem citu pircēju, saliktu savā groziņā neskaitāmas, patiesībā nemaz nevajadzīgas preces. 

KĀPĒC TĀ NOTIEK UN KO IESĀKT?
Vispirms tevi veikalā nobremzē. Pie ieejas lielveikalā bieži vien tiek radīta mājīga un nomierinoša atmosfēra. Tie var būt svētku dekorējumi, kas rada svinīgu atmosfēru, bērnu rotaļlietu plaukti, kas uz ilgu laiku aizkavē tavas atvases, vai arī augļu stends ar patīkami nomierinošu atvaļinājuma noskaņu. Visu bremžu uzdevums ir viens – nomierināt tavu satraukto prātu un radīt patīkamu, relaksējošu atmosfēru. Svētku noskaņā tu aizmirsīsi par savu racionālo budžetu un visdrīzāk tavos ratiņos ieceļos kāds našķis. Bet augļu stendi radās pacilātu atmosfēru un asociācijas ar svaigumu, tāpēc, iespējams, nepievērsīsi uzmanību, ka biezpiena sieriņiem termiņš beidzas jau šodien, bet salātiņi kulinārijas nodaļā patiesībā ir jau apkaltuši.

Par bremzēm mārketingā sauc arī krāšņi noformētus skatlogus mazākos veikalos. Tie liek tev apstāties un ieskatīties, kas tajos interesants. Bet, ja radīta pareizā noskaņa, ātri ieiet veikalā.

Lai no lielveikala izietu ar sev nepieciešamajiem pirkumiem, bet netērētu naudu nevajadzīgām lietām, viena no efektīvākajām metodēm ir saraksta veidošana. Turklāt saraksts ir ne tikai jāsastāda, bet tas arī strikti jāievēro. Ja parasti iepērcies vienā un tajā pašā lielveikalā, tu jau zini, kur kas atrodas, tāpēc centies sarakstu sastādīt tā, lai, meklējot produktus no tā, tev nav katru reizi jāskrien no viena veikala gala uz otru. Mēģini domāt par lietām, kuras tev nepieciešamas, nepievēršot uzmanību raibajām izkārtnēm visapkārt un cenšoties neprātot, ko garšīgu vēl kārotos.

Vēl viens noteikums, ko der ievērot, pērkot pārtiku, neiet uz veikalu izsalkušai. Tukšs vēders nav labs padomdevējs, kad izvēle jāizdara pie pārtikas stendiem – parasti tas beidzas ar kaudzi pirkumu, no kuriem pat paēdusi nebūsi, un tukšu maciņu.
Ja nu tomēr nevari atteikties salasīt šo to pirmajā mirklī šķietami vajadzīgu, ļaujies šai dziņai. Tikai, pirms dodies pie kasēm maksāt, apstājies un vēlreiz pārbaudi iepirkumus. Ja šķiet, ka bez kaut kā no tā visa vari lieliski iztikt vai arī tas īsti neiederas tavā budžetā, droši krauj visu lieko ārā no ratiem.

Ļoti svarīga pārdošanas stratēģijā ir pareiza preču izvietošana. Plauktiņos, kuri lūkojas tev pretī tieši acu augstumā, parasti tiek izliktas preces, kuras pircēji visvairāk iecienījuši. Vai arī tās, kuras pārdevējs viskvēlāk alkst tev pārdot.  Bet, ja vēlies atrast tās pašas lietas analogu, tikai mazliet labākā cenā vai arī augstākas kvalitātes, apskaties, kas salikts zemākajos plauktiņos.

Arī apģērbu veikalā, kurā ir strādājis mārketinga speciālists, vari būt droša, ka lietas, kuras pamani vispirms, ir  tās, ko tirgotājs vēlas pārdot visvairāk. Bet tas nenozīmē, ka tās ir kvalitatīvākas, lai gan bieži vien dārgākās visā veikalā. Tāpēc apskati uzmanīgi, vai kaut kur veikala stūrē nav nolikts vēl skaistāks mētelītis, turklāt divreiz lētāks.

Vēl viens knifs, kas liek mums apģērbu veikalā pirkt lietas, kuras nav pat graša vērtas, ir sapnis. Patiesībā, ja tu redzētu džinsas un blūzīti vienu pašu, tevi tie nemaz neuzrunātu. Bet, salikti kopā ar skaistu lakatiņu, spilgtu topiņu un lieliskām kurpēm, tie rada neatkārtojamu iespaidu. Ja vēl turpat ir plakāti ar smaidošām blondīnēm, ar Bārbijas cienīgiem augumiem, kuras atpūšas uz jahtas un bauda šampanieti, tu noteikti pirksi nevis džinsas un blūzīti, bet gan cerību, ka tie tev ļaus dzīvot bezrūpīgu dzīvi.

Pārnākot mājās un gozējoties savā jaunajā šēzē spoguļa priekšā, tu saproti, ka patiesībā tas viss izskatās briesmīgi nepievilcīgi un nemaz nesēž uz tava auguma. Turklāt blūze bez daudzajiem aksesuāriem ir vien neveiksmīgi piegriezts auduma gabals.

Nebēdā, bet galvenais, pataupi pirkuma čekus. Pāris  dienu laikā vari aiznest neveiksmīgo pirkumu atpakaļ uz veikalu. Lai aiztaupītu nepatīkamas sarunas ar pārdevēju, nesaki, ka mājās apģērba gabals zaudējis veikala spozmi, bet gan, ka vēlējies to dāvāt māsai, kurai blūze nemaz nepatika, vai arī izdomā ko citu.  Pat ja pārdevējs tev neatdos iztērēto naudu, iespējams, varēsi neveiksmīgo pirkumu samainīt pret ko citu, labāku.

Tā kā lielākā daļa esam piedzīvojušas padomju laikus, mūsu zemapziņā joprojām mitinās deficīta jēdziens. Vairākums no mums nevar pārvarēt bailes, ka, nenopērkot šo brīnišķīgo, pēdējo kleitiņu, varam palikt bešā. Šo fenomenu veikli veikalnieki mēdz izmantot savā labā. Paskaties pati, dārgākos veikalos vienmēr plauktā ir tikai viens apģēba gabals no katra izmēra. Un pārdevēji vienmēr apgalvo, ka tas ir viens vienīgais. Tāpēc, ja esi noskatījusi kleitiņu, atlaides gaidīt nav vērts, citādi kāda cita, nadzīgāka par tevi, to iegādāsies sev.

Dažkārt vēl pārdevējas mēdz klusi, it kā savā starpā pārmīt vārdus, ka šo kleitiņu jau viena dāma bija noskatījusi un tagad aizskrēja pie vīra pēc naudas. Tātad tev jāsaprot,  ja nepasteigsies, paliksi bez burvīgā guvuma. Nu kurai normālai sievietei šādā mirklī neiedegas mednieces instinkti –  nocelt pretiniecei no deguna trofeju un lepni aizsoļot ar iepirkuma maisiņu zobos. Kas gan var būt labāks!

Tomēr parasti tavam satraukumam nav pamata, jo, pat ja veikalā uzreiz nav otras tādas pašas kleitiņas, visticamāk, kad to nopirksi, jauna tiks atvesta no lielās noliktavas. Un vēl, gandrīz visām lielajām firmām pilsētā ir vismaz pāris veikalu, kuros visos ir viens un tas pats sortiments. Tātad, ja tava noslēpumainā konkurente patiešām eksistē un paspēj pirms tevis, tev vēl ir izredzes pārējos veikalos. Bet, ja nu ne, tad pašlaik piedāvājums veikalos ir daudz lielāks nekā pieprasījums. Tava mirkļa vājumā nenopirktā kleitiņa kaut kur tevi noteikti gaidīs.

LASI ARĪ – Kas ir PĀRMĒRĪGS ŠOPINGS – vai man tas draud?

18 komentārs
  1. Kaut kā šķiet, ka tagad jau mēs visas uz veikalu ejam ar iepikrumu saraktiņu. Un neksatamies ne pa labi, ne pa kreisi. Un tie pārsteiguma pilnie mirkļi, kad ieeja pēc svietsa, bez iznāc ar diviem liniem maisiem pirkumu, jau labu laiku kā – pagātnē.

  2. Vispatiesākais ieteikums bija – neiet uz pārtikas veikalu izsalkušai:)))) Tas vienmēr un visiem nostrādā identiski negausīgi:))))

  3. Ir rīgā vesles veikalu sarakstiņš, kuriem apzinātu eju ar līkumu. Te ir tādi mīļveikali, kuros ieejot, pilnīgi skaidrs, ka gluži bez nekā neiziesi. Un tas – kaut kas – noteikti – būs ļoti smuks un lieliska izvēle – bet… – nu tad dēļ šī “bet” – eju ar līkumu. Lai gan no otras puses – tā jau mūžīgi arī nevar. Reizi dažos mēnešos, kad vairāk izturēt nevar un gribas kaut ko jaunu un smuku, es parasti vienas dienas laikā apstaigāju un apbraukāju viņus visus:)

  4. OOOO-JĀĀĀĀ – veikali – tā ir bīstamības zona!:) Īpaši, kad ir nauda. Bet no otras puses – a kā sevi vēl iepriecināt un palutināt?

  5. Man gan šķiet, es vairāk esmu reklāmu upuris, nekā veikala plauktiņu kārtotāju. Veikalā meklēju to, kas mani ir ierosinājis kaut kādā redzētā vai dzirdētā reklāmā.

  6. man arr gibeetos ka agraak bliezt pa veici un pirkt ko karojas. un tad atrast sevi pie kases ar pilnu grozinju. nosmaidit par sav “chaklumu” un mieriigi samaksat. bez cepiena. bet taapec jabrauc straadat uz aarzemee, lai vimaz sho savu veleshanos vareetu apmierinat un nedomat, ko gan es dariishu pec nedeljas, ja shodien atljavos veikala iepirkties ka gribas.

  7. fenomens – nedod dies kāda cita paņems pēdējo – satriecoši labi darbojas nu jau vairāku veikalu rīkotājās trakjās dienās. man šķiet, ka tad grābj da jeb ko – vispār nešķirojot. mēs tomēr esam riktīgi padomju cilvēki joprojām:)))))

  8. Man visai bieži gadās tādi impulsīvi pirkumi. Tas vairāk gan uz drēbēm attiecas. Veikalā viss bija tik labi, tik labi. Atnāca mājās un saproti – garām. Tik nezināju,k ka var nest atpakaļ. Kad viss bezcerīgi pagulējis mana skapja plauktos, vedu uz laukiem radiem atdot. Aiiet uz urrā

  9. Es savukārt esmu no tām, kas nevar saņemties nopirkt sev NEKO. Pofig, kā tas plauktos izkārtots. Jo es vienmēr padomāju, vai man to vajag, un vispār slinkums uzturēties bodē ilgāk par 20 minūtēm. Neko vairs neredzu, nesaprotu, vai man tas der vai neder. Kārtējo reizi nenopērku neko. Uz ēdienu ir tas pats – aizeju izsalkusi uz veiklau – skatos uz plauktiem un neko negribu. Paņemu divas lietas, aizeju mājās un secinu, ka ēst tik un tā nav ko un nopirkts ar nav nekas. Jocīgi.

  10. kad nebija krizes laiks un pelniiju daudz vairaak pirku patiesham daudz ko taadu,bez kaa vareeju arii iztikt bet tagad gan vienmeer apsveru vai tas man ir vajadziigs utm.veikalaa zinu kadu partiku vajag pirkt un neko lieku nepanjemu un starpcitu ar tukshu veederu gandriiz vienmer iepeerkos un tas nav iespaiojis manu pirkuma sarakstu!

  11. Man taapat kaa apjukumama – naudas gana, bet taa issti neko ne gribaas, ne vajag. Sauliiti gribaas, vot ko. bet to driiz par briivu varees dabuut.

  12. Vētīgi ieteikumi laikā, kad visiem spēkiem jācešanas taupīt. dažas to jau ir apguvušas (dzīve pačakarējusi drusku ātrāk), bet dažām vēl tikai tagad jāsāk. Ja godīgi, man tā taupšišan un knapināšanās sagādā īstas mocības, lai gan saprotu, ka citādi nevar.

  13. Man ir precīzi precīzi tas pats. Baigi grūti ar to taupišanu. Un drausmīgas dusmas uz visu pasauli beigās uznāk. Agrāk pirku stokmanā tādu un šitādu sieru, atgad man rokās ir sarakstiņš, un stokmanā drošs paliek nedrošs vispār labāk nerādos. Lai gan, a godīgi, s tik un tā laiku pa laikam noraujos, jo gribas to, kas paticis iepriekš, nevis Talsu – holandes:(

  14. 🙂 šodien brīvdiena – no rīta laiksi izlasīju šito rkastu un kaut kā tā sanāca, ka pirms pusdienām aizbraucu līdz alfai:) Notika precīzi tas, kas te aprakstīts:) – neskatoties uz visu sarakstiņu, es paņēmu tā it kā pie manis uz pusdienām grasītos nākt kādi četri cilvēki un viņi arī būtu sataisījušies ēst ne tikai pusienas, bet arī saldo. Rezultātā es padomāju ne tikai par viņiem “četriem”, bet arī par to breismīgo situāciju, kad viņi paēduši aizies, a es badā plikšu vienā ar tukšu ledusskapi:))) Tagad bez maz vai jāsauc kāds ciemos:)))))

  15. Ar laikā nenopirktām kleitiņām tomēr ir slikts piemērs, jo tie mirkļa vājības pirkumi parasti ir tie košākie, interesantākie un beigās – mīļākie. Kad iekrīt kaut kas acīs – jāpērk nost. Jo parasti, kad jāiet kaut kas speciāli pirkt – ir taisno otrādi – nekas nav labi. Tāpēc lidojumam jāļaujas, kad tas rodas.

  16. man skapii vienmer stav riisi un tad kad naudas zhel izdot kkam sakariigaakam,apeedu riisus ar sojas meerci un juutos laimiiga :))

  17. Mani gan neietekmē ne reklāmas, ne kaut kādas mārketinga stratēģijas. Ja kaut ko vajag, aizeju un nopērku. Dažreiz nopērku arī to, kas iekritis acīs, bet šie pirkumi nav izrādījušies nevajadzīgi. Un uz visādām trakajām dienām vispār neeju. Riebjas man tā atmosfēra un briesmīgā grūstīšanās. Tad jau labāk izvēlos kādā humpalu veikalā iegriezties, kur var mierīgi visu izcilāt, apskatīties un dažreiz atrast pat labākas lietas par tām, kas veikalos uz atlaidēm.

  18. Parasti pa ceļam uz mājām atceros, kas man ledusskapī vēl ir, un ko no tā var pagatavot, trūkstošo iepērku, un viss ir kārtībā, pa retam sanāk nopirkt kādu eksotisku garšvielu (man tāda vājība), bet beigās tāpat noder. Ar apģēriem atkal ir tā – noskatu kādu jauku lietu, pamēru, nobildēju ar mobilo, atnāku mājās, apskatu bildi, padomāju, vajadzības gadījumā apspriežos ar otro pusīti, aizeju uz veikalu otrreiz, pamēru,, paskatos, ja tad patīk, tad gan ņemu.

Komentēt Laima Šķēlīte Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.