Veģetārisms

Vārds veģetārisms daudz tiek locīts gan labā, gan sliktā nozīmē, jau gadiem ilgi šūmējot sabiedrību un dalot to kaismīgos veģetārisma aizstāvjos un tikpat pārliecinātos noliedzējos. Vai patiesība būtu meklējama kaut kur pa vidu? Un kā jūtas veģetārietis Latvijas bargajā klimatā? Šos un vēl citus mūs interesējošus jautājumus uzdevām ārstam dietologam un pieredzējušam uztura speciālistam Andim Brēmanim.  
Kas ir veģetārieši?
Kā jau to norāda pats apzīmējums, visi veģetārieši pārtikā nelieto gaļu un tās izstrādājumus. Tas kopīgs pilnīgi visām veģetāriešu grupām. Nosacīti tādu grupu ir četras, taču iespējami vēl sīkāki atvasinājumi, piemēram, zaļēdāji, kuri tomēr lieto medu.
Mazāk radikāli ir veģetārieši, kuri neēd gaļu, taču neatsakās no zivīm, olām, piena un tā produktiem. Šīs grupas pārstāvjus dēvē par ovo-lakto veģetāriešiem. Ja uzturā papildus augļiem, dārzeņiem un visam citam dārzā, pļavā, tīrumā vai mežā augušajam tiek lietots piens, siers un citi skābpiena izstrādājumi, esi lakto veģetārietis. Tie, kuri vērīgi raugās, lai mutē nenonāktu pilnīgi nekas ar dzīvnieku pasauli saistīts, ir vegāni. Un, ja tas, ko vegāns liek savā šķīvī, turklāt netiek termiski apstrādāts, bet notiesāts tāds, kā daba to veidojusi, esi zaļēdājs – veģetāriešu iedalījuma spektra pats radikālākais pārstāvis.
Vai veģetārisms ir labāks
To, vai kļūt par veģetārieti, nosaka vai nu ēšanas tradīcijas, vai reliģiski apsvērumi, vai pārliecība, ka, ignorējot ēdienkartē visu ar dzīvnieku izcelsmi saistīto, nenodarām pāri mazajiem brāļiem. Iespējams, tevi vada vienkārši interese – kā jūtas veģetārietis un kā uz to reaģēs mans organisms. Turklāt daba mūs veidojusi tik vispusīgus, pielāgojot cilvēka kuņģa–zarnu traktu visiem dzīves gadījumiem, gluži kā paredzēdama homo sapiens eksperimentus. Tātad arī no šā viedokļa veģetārisms nav nedz labāks, nedz sliktāks. Katrā ziņā – zinātniska pamatojuma, ka veģetāras maltītes būtu veselībai draudzīgākas nekā vispusīgs ēdiens, kurā ietilpst gaļas produkti, nav. Vesels var būt gan veģetārietis, gan visēdājs, un, protams, arī otrādi. Un kļūdaini ir izvēlēties veģetāru ēšanas stilu, ja mērķis ir vienīgi novājēt. Arī veģetārieši cieš no pārmērīgas aptaukošanās, ja tiek lietots neveselīgs uzturs, piemēram, katru mīļu brīvbrīdi uzgrauzti čipsi, ko noskalo ar kolu, vai pusdienu dārzeņu porcija aizstāta ar trim eklēriem. Tīrais veģetārisms, bet vai veselīgs?!
Labas uzvedības (veselības) kodekss veģetārietim
Patiesība ir gaužām vienkārša – galvenais nosacījums labai veselībai ir sabalansēts un vispusīgs uzturs. Tas attiecas gan uz visu veidu veģetāriešiem, gan uz gaļēdājiem. Tātad, ja tavā šķīvī līdzās dārzeņiem un augļiem nonāk gan zivtiņas, gan olas un piena produkti, par olbaltumvielu (jeb organisma funkcionēšanai vitāli nepieciešamo uzturvielu) trūkumu vari nebažīties – viss ir kārtībā un visa pietiek. Gan vitamīnu, gan minerālvielu un balastvielu.
Piesardzīgākai jābūt, ja tev jāiztiek tikai un vienīgi ar augu valsts olbaltumvielām. Šādā gadījumā nepieciešama rūpīgi pārdomāta ēdienkarte, kurā jāiekļauj visi iespējamie dārzeņi, augļi, rieksti, dažādas eļļas, graudi, pupiņas, zirņi, kas satur augu izcelsmes olbaltumvielas. Atceries, nebūs gana, ja ēdīsi, piemēram, tikai pupiņas vai zirņus, pat ja tie neapnīk un ļoti garšo, jo katrs no tiem satur viena veida olbaltumvielas (aminoskābes). Organismam, lai saglabātu labu veselību, vajag daudzveidību.
Ilgstoši lietojot tikai augu valsts uzturu, var rasties problēmas ar pietiekamu dzelzs un B12 vitamīna daudzumu, jo šīs tavai veselībai vitāli svarīgās vielas iespējams uzņemt vienīgi ar dzīvnieku valsts produktiem. Ja ticība ļauj un garšo, var maltītēs iekļaut jūras aļģes, kas satur samērā daudz dzelzs un citu labu vielu, tai skaitā vitamīnus; ja ne, vienīgais glābiņš labas veselības uzturēšanai ir gājiens uz aptieku pēc dzelzs un vitamīnu kompleksa kapsulām. Protams, pirms tam der aprunāties ar ārstu, kas tieši tev vairāk nepieciešams, varbūt vērts noskaidrot savu asinsainu, lai laikus reaģētu, ja organismam kaut kā sāk trūkt.
Vai Baltijas klimats mīl veģetārieti
Patiesībā atbilde slēpjas jau iepriekš uzrakstītajā – ja uzturs daudzveidīgs un satur visu nepieciešamo, Latvijā valdošajam klimatam nav ne vainas. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk jādomā par pietiekamu C vitamīna daudzumu, tātad tīram zaļēdājam polāro nakti pārlaist būs grūtāk.
No vilka par kazu un otrādi
Ja esi nolēmusi kļūt par veģetārieti, nav nekādu šķēršļu – vari to darīt, pakāpeniski samazinot gaļas daudzumu ēdienreizēs, vai nolemt un pielikt punktu šai izvirtībai uzreiz. Galvenais – ieklausies savā organismā un tā sūtītajos signālos; ja tas brēc pēc gaļas gabaliņa, padodies, jo diezin vai tev vajag varmācīga aizlieguma radītu stresu. Pieredze liecina – kategorisks aizliegums ir vislabākais līdzeklis, lai kāds (un šis kāds nav nekāds svešinieks, bet tu pati) norautos. Turklāt gaļu ēst nav nedz labi, nedz slikti, tātad dari, kā jūties labāk.
Ja esi bijusi veģetāriete n-tos gadus, bet nu atkārtoti pieķer sevi pie domas, ka labprāt nogaršotu gabaliņu steika vai grilētas ribiņas, atgriešanos vilku barā veic lēnām. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka gaļa tomēr ir smags ēdiens un milzu porcija tavam no gaļas olbaltuma atradušajam kuņģim var būt milzīgs un grūti pārstrādājams pārsteigums. Bet citādi – miera vējos!
N.B. Nemēģini iemānīt pārliecinātam veģetārietim, piemēram, jogurta krēmu vai augļu-ogu želejas, kas recinātas ar želatīnu, jo to gatavo no dzīvnieku kauliem. Želatīna vietā labāk izmantot agaru.

Saistītie raksti

5 komentāri
  1. Tikai vēlējos piebilst, ka par ovo-lakto veģetāriešiem dēvē tos, kas ēd olas un pienu, bet ne zivis.
    Tie, kas ēd arī zivis, ir tikai daļēji veģetārieši un dažkārt vēl tiek dēvēti par pescoveģetāriešiem.
    Arī Veģetāriešu biedrība norāda, ka veģetārā uzturā neietilpst zivis:
    http://www.vegsoc.org/info/whatis.html

    Sīkāk par veģetāriešu veidiem izlasāms arī Wikipēdijā:
    http://lv.wikipedia.org/wiki/Veģetārisms

    Bet visādi citādi – paldies par raksta miermīlīgo, ne-aizspriedumaino gaisotni.

  2. Ārprāts, es nobeigtos pie tāda uztura…pat zivis neēst. es nezinu, vai tas ir grūti vai viegli, bet domāju, ka tam tiešām ir jābūt aicinājumam vai arī jāsirgst no alerģijas pret gaļas produktiem.

  3. esmu veģetāriete nu jau 5gadus, nezinu, vai tas ir grūti, tas sanāk pats no sevis. Es gan saku, ka ne visiem ir izdodas par tādiem kļūt. Viena lieta ir vēlma, bet loti lielu ietekmi atstāj arī citi faktori. Un nojauta man liek domāt,ka ir ķermeņi,kas nespēj dzīvot bez gaļas. Un tas nebūt nav slikti.

  4. Aptaujas anketa
    Labdien, Mes esam Rīgas 1.Medicīnas koledžas studentes, topošas vecmāte un šobrīd iztrādājam savu kvalifikācijas darbu par ,, Veģetāra uzturu kā iespējamu anēmijas riska faktoru grūtniecēm ” .
    Ši aptauja mums palīdzēs noskaidrot, cikši tema ir aktuāla Latvijā.
    Aptauja sastāv no 19jautājumiem un tāsa izpildīšana aizņem apmēram 5 minūtes laika.
    Aptauja ir anonīma.
    Apvelciet izvēlētos variantus.
    http://webanketa.com/forms/74s36dhfcsj38c32crs34/

  5. Tas, vai cilvēks spēs būt veģetārietis lielā mērā ir atkarīgs no viņa prāta stāvokļa. Jo nemierīgaks (ar stresu piesātināts) prāts, jo smagāku vibrāciju ēdiens prasās.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.