Vai viņi tiešām grib to, kura JAUNĀKA?

Par vīriešu klimaksu tautā mēdz dēvēt vecumu ap 40 gadiem. Tad vīrietis, metot visu veco pie malas, sāk jaunu dzīvi ar par krietni vien jaunāku sievieti. Tās esot bailes no vecuma, kas jau pie durvīm, ka gribas vēl ko svaigu un kā jaunībā, bet sievas vecišķums (!) to bremzējot. Tā psihologi.

Vairāk pārdomām, kas ir kas, aprunājāmies ar pāris kundziņiem par viņu attieksmi pret to un saviem kolēģiem, kuru otras pusītes ir krietni jaunākas par pašiem. Protams, ir arī standarti no sieviešu žurnālos aprakstītā, tomēr – ņemot pāris gadījumus iz dzīves, redzēsim, ka ne jau vienmēr šo attiecību gadu starpība ir kādas nebūt krīzes noteikta, bet gan – vienkārša patikšana.

Par tēmu tā plašāk ar „jo, tāpēc ka, tādu” izteikties puikas nebija piedabūjami – viņi runāja aprautos, īpaši nepaplašinātos teikumos. Visi kā juzdami, ka lieta slidena, arī sabiedrības spiediens esot pietiekams. Atsevišķus domu graudus, nedaudz gan tos cenzējot, tomēr varēja pamanīties izvilkt. Diez vai tie prasa kādu īpašu analīzi, tas drīzāk ir kā ieskats tajā, kā to saprot otrpus sētas.


Raivis, 37
Tagad es smeju pie sevis bārdā, kuras man nemaz nav. Tāda četrdesmitnieku krūze pirms pāris gadiem man jau bija – kāda pusotra gada garumā. Iepatikās man 11 gadus jaunāka meitene. Kā to izskaidrot? Es nezinu. Bija vienkārši forši – viss tas pats, kas ar sievu, ar to atšķirību, ka šā meitene ir jaunāka. Bet tas foršais (sekss, tusiņi, jauni draugi, radi utt.) nevilkās ilgi. Tad notika kaut kas tāds, par ko man atkal jāsmejas. Tās mazās kļūst nepiepildāmas, histēriskas un brēcošas, sākot ar greizsirdību pat uz nepazīstamām saldējuma pārdevējām, beidzot ar to, cik man naudas atvēlēt bijušajai un savam bērnam. Labi, ka sieva man piedeva, drīkstēju atgriezties, un atkārtot es vairs neko tādu negribu. Var teikt, jā, aplauzos, un sev par labu. Bet piedzīvojums tas arī bija, nenoliedzami, ko patiesībā arī īsti tā nemaz nenožēloju.

Aivars, 41
Neko par tādu sava vecuma krīzi ne zinu, ne jūtu – mani nekur nekas nevelk un nav nekādu nepiepildītu sajūtu. Skatos un joprojām priecājos par savu sievu, kura kopj un rūpējas par sevi (abi ir vienaudži – autores piezīme). Es tā domāju, ka viss ir saistīts ar baudu acīm. Domāju, citos gadījumos šķiršanās šajā vecumā saistīta ar to, ka kādreizējā skaistule pārvērtusies par krunkainu un resnu tanti, kas šeptējas tik pie plīts un ap veļas dēli. Es piekrītu, ka vīrietim nav jāpacieš sev līdzās laineris tikai bērnu dēļ. Tai pašā laikā, pašas viņas ir vainīgas, ka pacieš sev blakus alusvēderus un sieriņus. Padomājiet par to! Bet arī normālam vecim jāsaprot, ka mazgadīgajām jau neko vairāk kā ballītes un naudu nevajag. Nesaprotu, kas jaunai meitenei var būt saistošs, piemēram, Repšē un tamlīdzīgās versijās? Kur vecam vecim ir kaifs skraidīt pa disenēm vai sēdēt veselā barā vidusskolnieku?

Ivars, 47
Tāda, iespējams, nodrāzta dzīves gudrība, bet laikam jau patiesa: „Sliktas sievas jau nepamet, jo bail dabūt vēl briesmīgāku. Pamet parasti jau tās labās, jo vecis domā, ka atradās vēl labāku.” Protams, cik cilvēku, tik viedokļu. Bet nesaprotu, kas plikam paurim varētu būt kopējs ar jaunību. Man ar sievu piecu gadu atšķirība.

Ēriks, 38
Man ar savu sievieti ir 10 gadu starpība. Tagad, pēc septiņu gadu kopā būšanas, šķiet, beidzot sākam pieslīpēties, bet vienubrīd man likās, ka tā gadu starpība būs liktenīga. Kā? Elementāri. Protams, varēju zīmēties uz nebēdu, bet tā – zāģēšana!!! Mīļās, jums galva ir uz pleciem? Neskalojiet taču smadzenes saviem večiem – ļaujiet viņiem izbraukt uz copi vai LAN pārtijus (datorspēļu vakars, kura laikā tīklā var spēlēt vienlaicīgi vairāki cilvēki – autores piez.) ar daudz litriem brūnā uztaisīt šad tad. Beidziet stāstīt, ka tikai jūsu viedoklis ir pareizs, un tad atklāsies tas, ka ne jau tajos gados vienam vai otram ir vaina! Saskaņa sāka sākties, kad viņa beidza studēt, sākās darba gaitas, darba tusiņi, satikšanās ar vecajām draudzenēm, kad vairs nebija laika pievērsties tikai man. Nodarbināt tās jaunās vajag, tā, lūk. Acīmredzot.

Ģirts, 29
Man kaut kā vienmēr meitenes ir bijušas jaunākas, arī tagadējā mācās vidusskolā. Un kāpēc? Man patīk, ka viņas ir naivas, priecājas par visu, ko viņām dodu. Vai tā ir vakara pastaiga mikrorajonā, vai ziedi, vai vienkārši kino, lielu izdomu turklāt nevajag. Ar sava vecuma sievietēm esmu kā ar čomiem, var iet izlūkos, braukt ceļojumos un ar laivām, kur neņemsi līdzi sāku princesīti. Bet vienkārši atpūsties man labāk patīk ar tām jaunajām, viņām vieglāk izdabāt un viņas nav prasīgas, bet divtik mīlīgas, cik tās, kas no dzīves jau kaut ko redzējušas. Regulāri tieku uz zoba ķerts par šito manu patikšanu.

Kā redzi, atkal atgriežamies pie vecā labā jautājuma par saskaņu un savstarpējo sapratni. Un, protams, gadījumi ir dažādi.

Par četrdesmitgadnieku krīzi jau reiz šeit runājām – Attiecību māksla jeb kurš teica, ka būs viegli? Mazliet gan no cita skatupunkta kā šis aptaujveidīgais rakstiņš  – tad runājām par pāriem, kam tas gājis secen. Viņi stāstīja par to, kā spējuši palikt viens otram visforšākie. Arī tur savi domugraudi par to, kā dzīvot un pārdzīvot.

19 komentārs
  1. Neteiktu, ak šeit piedāvātā vecuma starpība būtu ievērojama. uzskatu, ka pat 10 gadi ir normāli, nekas baigi jaunāks jau tur nav, jo sieviete tāpat ātrāk noveco. Par krīzi es sāktu domāt, ja vīrietim parādās sieviete meitas gados: 18-25 gadus jaunāka.

  2. kad vienreiz vīrieši beigs domāt, ka visas vidusskolnieces un gados jaunākās meitenes ir naivas…sviests

  3. man kā no 15 gadiem iepatikās vecākas par mani, tā vēl šodien patīk…varbūt tas “klimakss” man ies secen? 🙂

  4. ir naivas..man pašai ar šķitu, ka vidusskolā biju dikti pieaugusi, bet zināmu briedumu un rūdījumu iegūst tikai caur pašas pieredzi un lai šo pieredzi gūtu ir vajadzīgs zināms laiks 🙂

  5. Nejau pēkšņi 40 gados viņiem iepatīkas jaunākas. Pārsvarā vīriešiem vienmēr patīk viena vecuma sievietes un varbūt 40 gadi ir slieksnis sievas vecumam, kad vīrietis saprot, kanav tas, ko vēlas…

  6. viss jau ir skaisti līdz brīdim, kad vīrietis, kuram ir bērns, sāk “mest aci” uz dēla vai meitas draudzenēm… vai arī ne tikai mest aci , bet jau ķerties klāt pie nopietnākiem gājieniem…katru reizi izvēloties citu objektu….par katru cenu piedalīties ballītēs u.t.t.

  7. Man arī ir draugs..9 gadu starpība..četrdesmitgadnieks ar astīti..Viņam tā nebija krīze.. Mani saista nobriedis prāts.. skats uz dzīvi, sievieti, ģimeni, apkārtējo.. un pat galvenais – šis “nobriedušais” prāts ar neprātīgam idejām, attieksmi, trakulībām spēj aizraut.. un mēs abi papildinam viens otru..
    Neviens nezin, kur mūsu cilvēkceļi pievedīs.. lai katram sava laimīte un ceļš uz laimi – diviem kopējs! 😉

  8. Mans viirietis ir 37 gadus vecs un esam kopaa jau 4 gadus. Jaapiekriit gan, ka 11 gadu starpiiba bija juutama, cik nobriedis bija vins 2 gadus atpakal tik emocionaala un histeeriska es biju. Nu ko! Nobriedu un izslimoju savu jauniibas histeerismu un teiksu tik un taa – vecaaki viiriesi man vienmeer ir patikusi, patiik un patiks. Ar viniem ir interesantaak un dazas kruncinas ap aciim un dazi sirmi matini vienmeer ir loti seksiigi :o)

  9. “..dazas kruncinas ap aciim un dazi sirmi matini vienmeer ir loti seksiigi.”
    Nemaz nav seksigi, ja pati esi jaunibas plaukumaa, bet blakus Tev papus.
    Man pilnigi divaini ap dushu paliek, iedomajoties, ka varetu draudzeties ar vecaku virieti.. tas ir taa it kaa draudzeties ar savu teevu. Nu, tas tachu ir slimi.

  10. Man ar manu draudzeni ir 27 gadu starpiba. man 56 vinai 29, kopa jau esam 9 gadus, Mums ir viens kopigs berns un tas sievietes del butu gatavs uz visu, Lai ari mums ir tada gadu strapiba, bet vina mil mani un es vinu.
    Un man nebija nekads 40 gadnieuku sindroms. Kad iepazinos ar vinu man bija 47 un vinjai 20. Un kad iepazistinaju ar savu gimeni visi smejas teica, ka manam uz vecumu prats sagriezies. bet redz 9 gadus jau esam kopa .

  11. Piekrītu un no sirds priecājos līdzi “Niks (viesis), 2009 gada 9.oktobris, 19:18
    ” komentāra autoram. Mums ar draugu ir 16 gadu starpība, esam kopā ļoti laimīgi un baudam visu ko mums dzīve sniedz!Tā lūk, ir jādzīvo!

  12. Man ar vīru ir 12 gadu starpība… sākām attiecības, kad man bija 16… tagad jau esam kopā 9 gadus… Zināma pieslīpēšanas gan ir vajadzīga attiecībās…. arī šobrīd vēl esam procesā… Pats grūtākasi vienam otru sparast tad, kad veidojas uzskatu un dzīves vērtību nesakritība, jo katrs savā vecumā un ar savu dzīves pieredzi spriež pa savam…. Ik pa 5 gadi uzskati, vērtības mainās (vismaz man) un tad notiek tāds klikšķis, ka beidzot saprotu savu vīrieti, kāpēc pirms 5 gadiem viņš domāja un rīkojās tā vai šitā… bet atkal nesaprotu tagadējo rīcību…. un viņam ar mani ir tāpat…. 🙂 ĀRPRĀTĪGI tracina viņa teiktais šādās situācijās, ka – kad pieaugsi, sapratīsi un pavisam citām acīm skatīsies uz šo situāciju…. Ak, kā mani tas tracina, jo zinu, ka vienlaicīgi viņam ir taisnība… bet sāpina, ka ar šiem vārdiem viņš mani apzināti noliek citas vecuma kategorija “plauktiņā”, nevis tur, kur atrodas pats… Gribu sēdēt ar vīru vienā uzskatu un vērtību “plauktiņā”, bet vecuma starpībai pārlēkt nekādi nevaru, bet varbūt to darīt arī nevajag, jo katrs vecuma posms savā dzīvē ir jāizdzīvo tā paīstam un droši vien nevajag par to kaunēties vai noliegt sava tagadējā vecuma foršās puses!!! Līdz šai atklāsmei arī gāju vairākus gadus – smieklīgi, vai ne?? !!! 🙂 🙂 🙂

  13. Viss jau ir forši, bet vai kāda sieviete padomā, ka vīrieši pēc statistikas mirst daudz ātrāk nekā sievietes. Un es runāju par vienaudžiem. Pavadīt vecumdienas vienai?

  14. Ja Runa neiet pa 40+ gadiem, tad vairāk par 5 gadi tomēr nevajag atškirību, rada tikai liekas problēmas…

Komentēt "princesīte" Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.